Jūnija sākumā aizvadīto festivālu "Rockin’ Liepaja 2017" rīkoja divi motoklubi sadarbībā ar kompāniju, kuras dibinātāji un īpašnieki ir itālieši, bet kuras galvenais birojs Eiropā ir tieši Liepājā.

Portāls aicināja uz sarunu "Sliptrickrecords" dibinātāju un īpašnieku Karlo Muselli, sarunā piedalījās arī festivāla ģenerālmenedžeris, motokluba "Iron Wolf" seržants Alberts Rūja.

Kāda ir jūsu saistība ar Liepāju?
Muselli: Es dzīvoju Liepājā. Pārcēlos uz šejieni pirms trim gadiem, bet jau kopš 2009.gada katru otro mēnesi braucu šurp – vedu grupas uz Rīgu un Liepāju, uz “Fonatine Palace". Tas bija diezgan grūti, tāpēc es un vēl viens itālietis izveidojām te uzņēmumu, un es pārcēlos uz šejieni pavisam. Vēlāk atbrauca vēl citi itālieši – kādu laiku bijām divpadsmit, tad astoņi. Tagad dalāmies starp Liepāju un Rīgu – producējam un izplatām grupas.

Kā jums veicies līdz šim?
Muselli: Diezgan labi.

Vai Liepāja nav pārāk maza šādam biznesam?
O, nē, nē! Mēs visi nākam no mazām Itālijas pilsētiņām, apmēram tāda paša lieluma kā Liepāja – ar 50 – 70 tūkstošiem iedzīvotāju. Pats esmu no nelielas pilsētiņas – Pjačencas, kas atrodas 50 kilometrus no Milānas. Liepājai ir savas priekšrocības – tā atrodas pie jūras, te ir daudz muzikāli orientētu aktivitāšu un tā stratēģiski ir perfekts viduspunkts starp Krieviju un Eiropu. Ikvienai grupai, kas no Krievijas dodas uz Vāciju, Liepāja ir pieturas punkts, kur mēs to varam noklausīties un novērtēt, ir laba vai nav. "Sliptrickrecords" nodarbojas arī ar turneju organizēšanu Krievijā, Ukrainā, Lietuvā, Latvijā, Polijā, Vācijā, Spānijā, Lielbritānijā un Skandināvijā, un Liepājā mēs esam tieši vidū.

Rūja: "Sliptrickrecords" ļoti daudz strādā ar Krievijas tirgu. Viņu mājaslapā labi redzams, ka ļoti daudz koncertu tiek piedāvāts tieši Krievijā, bet ir arī Zviedrija, Lielbritānija, ASV, Japāna. "Sliptrickrecords" strādā pēc principa, ka meklē neslīpētos dimantus, ceļ ārā saulītē, piedāvā koncertus, ierakstus.

(Karlo piekrītoši māj ar galvu.)

Nosauciet kādu no nesenākajām "Sliptrickrecords" producētājām grupām!
Muselli: Pēdējā bija krievu grupa "Slut" no Maskavas, pēc tam būs krievu smagā metāla grupa "Aria". Pašlaik strādājam arī ar latviešu grupām.

Kādām?
Labprāt pastāstītu, bet nevaru, kamēr līgums vēl nav parakstīts.

Rūja: Karlo ir ieinteresējies arī par mūsu pašu, Liepājas grupu "Flying Bra" – saskata perspektīvu viņos.

"Sliptrickrecords" pirmo reizi piedalījās festivāla organizēšanā Liepājā. Dažos vārdos – kā vērtējat aizvadīto "Rockin’ Liepaja 2017"?

Muselli: Tas bija perfekts, jo šos trīs gadus, kamēr esmu Liepājā, tieši kaut kas tāds šeit trūka. Katrs zina, ka Liepāja ir vai bija roka galvaspilsēta, un, lai gan vecās grupas joprojām ir aktīvas, festivāla Liepājā nebija. Mēs devām signālu, kas tās visas atkal savāca kopā, un grupas tiešām labi saspēlējās.

Tātad esat apmierināts?
Muselli: Protams! Viss bija perfekti – publika bija perfekta...

Vai publikā bija daudz viesu no Lietuvas?
Muselli: Labs jautājums. Esmu pārliecināts, ka bija cilvēki no Lietuvas, bet, godīgi sakot, nejautāju, no kurienes viņi atbraukuši. Varu atšķirt latviešu valodu no lietuviešu, bet festivāla laikā vairāk sarunājos ar grupām, nekā cilvēkiem no publikas.

Bet, jā, pirmajai reizei festivāls bija izdevies. Nav par ko sūdzēties!

Rūja: Mani fascinē tas, ka Karlo, būdams Itālijas pilsonis, tomēr saskatīja, ka Liepāja ir roka pilsēta, un kā tāda jāsaglabā. Tāpēc jau sestdien dienas koncertā uz skatuves aicinājām visus jauniņos, jaunās Liepājas grupas.

Manuprāt, festivālam bija par maz reklāmas.
Muselli: Tas atkarīgs no tā, uz ko fokusējas. Piemēram, tajās dienās biju Rīgā, un dzirdēju reklāmu radio, reklāma bija feisbukā un internetā, arī televīzijā.

Bet pilsētvidē Liepājā?
Rūja: Pinīgi visos "top!" veikalos bija plakāti, arī autobusos!

Muselli: Jāņem vērā arī, ka lielākā daļa biļešu jau bija pārdotas iepriekšpārdošanā.

Cik biļešu pārdevāt uz abām dienām?
Rūja: Pietiekami, bet ne tik, cik bijām plānojuši. Jā, piektdien mēs nositām 1941.gada aukstuma rekordu – naktī bija tikai plus četri grādi...

Muselli: Ja festivālu sāk organizēt sešus mēnešus iepriekš, nav iespējams prognozēt, kāda būs gaisa temperatūra ieplānotajās dienās.

Rūja: Tomēr telšu pilsētiņā bija cilvēki, pārsvarā lietuvieši – tie, kas "Lingai" uz skatuves uzmeta piepūšamo lelli.

Cik grupas piedalījās festivālā?
Rūja: Astoņpadsmit.

Kāda tomēr bija bilance – ar plusa vai mīnusa zīmi?
Rūja: Šajā ziņā viss nebija gluži perfekti. Centāmies, lai zaudējumi būtu pēc iespējas mazāki. Bet – pirmie kucēni jāslīcina! Taču esam aizsākuši jaunu, ļoti labu tradīciju, festivālu, kas varētu ieņemt "Liepājas dzintara" vietu. Tā kā Karlo ir ļoti daudz kontaktu ar grupām visā Eiropā, mums ir doma nākamgad aicināt uz festivālu jaunās grupas, kurām būtu konkurss, līdzīgi kā savulaik "Liepājas dzintarā", bet vakarā – lielais koncerts.

Tad jau festivāls jārīko augustā.
Rūja: Latvijā vasara ar festivāliem ir pārsātināta, bet skaidrs, ka pie Latvijas laikapstākļiem jūnijs nav tā pareizākā izvēle... Šogad jūnijs ir pirmais mēnesis, kurā vēl nav snidzis...

Vai nākamgad būs "Rockin’ Liepaja 2018"?
Muselli: Būs. Bet noteikti ne jūnija pirmajā nedēļā. Nākamgad gribam piedāvāt ne tikai vienu lielu notikumu, bet visu gadu regulāri – iekštelpās – aicināt uz kādu koncertu.

Rūja: Jāņem vērā, ka "Pūt, vējiņos!", vasaras sezonai beidzoties, sāksies rekonstrukcija. Cik ilgi tā ies, to neviens nesaka. Šobrīd ir plāns, ka festivāls varētu notikt "Daugavas" rezerves stadionā, tur, kur notika pirmā "Beach Party".

Šogad vairāk bija Latvijas roka leģendas, jo plāns bija sapulcināt 90% "Liepājas dzintara" laureātes, tāpēc, ka "Pūt, vējiņi!" skatuve ir leģendāra, un grupām tā bija pēdējā reize, lai kāptu uz tās. Līdz ar to šāgada festivāls bija kā atvadas. Turpmāk jau vairs nebūs atvadas, sāksim būvēt kaut ko jaunu.

Muselli: Ir tikai dažas pilsētas, kuras atrodas tieši pie Baltijas jūras: Liepāja, Klaipēda, Palanaga, Ventspils, un, ja katra no tām piedāvās vienu un to pašu, tūristi izklīdīs, un katra no šīm pilsētām nopelnīs tikai nedaudz naudas. Ja Liepāja kaut kādā ziņā ir specifiska, nepiedāvā visas grupas reizē, bet atlasa noteiktu mūziku, grupas, piedāvā noteiktu dzīvesstilu, piemēram, motobraucēju, pilnīgi droši, ka gadu gaitā izveidosies tradīcija, kas interesentiem liks braukt nevis uz Palangu, Rīgu vai "Positivus", bet uz Liepāju.

Mūzikas nedēļa varētu piesaistīt diezgan daudz ļaužu Liepājai.
Rūja: Karlo klusais sapnis ir ar laiku Liepājā iedibināt mūzikas nedēļu, līdzīgi kā Tallinā. Sevišķi jaunajām grupām Igaunijā tas ir liels notikums.

Muselli: Mēs arī gribam katru gadu uzaicināt pa kādai Eiropas grupai uz Liepāju, nosedzot visus izdevumus, lai apmēram gada laikā palīdzētu viņiem kļūt profesionālākiem. Tas ir diezgan grūti, bet pagājušajā gadā viena itāliešu grupa – "Odd-Rey" – te pavadīja astoņus mēnešus. Pēc tam viņiem bija trīsdesmit dienu turneja Balkānos. Tas, protams, nebija viegli. Pašlaik atlasām jaunas grupas, kuras ziemā aicināsim uz Liepāju, lai pēc tam, vasarā, tās varētu doties koncertturnejā.

Rūja: Ar Karlo ir sazinājusies arī Latvija Rokmūzikas asociācija, kuras viens no mērķiem ir palīdzēt jaunajām grupām izvirzīties, un asociācija piedāvā "Sliptrickrecords" kļūt par Kurzemes reģiona koordinatori.