Turpinot pētīt, kas īsti notiek Liepājas Kompleksajā sporta skolā, portāls sazinājās ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu, Cīņas sporta federāciju un tikās ar skolas darbiniekiem.

Treneru konfliktu nespēj atrisināt
"Mums ir ļoti labs direktors!" – tieši pirms nedēļas apgalvoja grupa treneru, kas portālu irliepaja.lv bija uzaicinājusi uz tikšanos Sporta vingrošanas un šaha skolā. Larisa Roslova, Gaļina Sudmale, Jeļena Rieksta, Tina Korbane, skolas metodiķe Karina Šarkova, arī vecāku pārstāve. Ar rezultātu tabulām un citiem dokumentiem, tostarp Latvijas Vingrošanas federācijas pērn sniegto informāciju, mani centās pārliecināt, cik labi strādā visi vingrošanas treneri, pretstatā Jūlijai Visockai. Saņēmu arī kopiju no 22.septembrī Sporta pārvaldes vadītājam Artim Lagzdiņam adresētas vēstules, kurš mākslas vingrošanas nodaļas trenerus bija aicinājis Sporta pārvaldē tikties ar jau pieminēto Visocku. Vēstulē teikts: "[..] esam spiesti paziņot, ka neredzam neviena objektīva iemesla sarunai ar viņu. Mūsu klātbūtnē šī sieviete paliek neadekvāta, runā paaugstinātā tonī, nespēj konstruktīvi vest sarunu un lieto pazemojošus vārdus. [..] viņa nepārstāj aiz mūsu mugurām apmelot mūs, kritizēt, rakstīt vēstules uz visdažādākām instancēm, aprunāt mūsu profesionālas iemaņas, kā arī izteikt secinājumus, kuriem nav nekāda faktiska pamatojuma." Vēstules autores (pieci paraksti) lūgušas Lagzdiņa kungu "informēt Visockas kundzi, ka neviena mūsu mākslas vingrošanas kolektīva trenere kategoriski nevēlas strādāt ar viņu".

Interesanti fakti un vēl interesantāka vēstule. Tikai, kāda ar to saistība irliepaja.lv? Izrādās, treneri un skolas administrācija domā, ka arī neseno publikāciju "Kompleksā sporta skola: vai dūmi bez uguns?" inspirējusi Jūlija Visocka. Viss ir iespējams, protams, taču personīgi ar viņu tikusies neesmu un nevienu no rakstā izteiktajiem pārmetumiem skolas direktoram un Sporta pārvaldes vadītājam portāls nav uzklausījis no šīs personas.

Vingrošanas treneru konflikta būtību nespeciālistam ir grūti līdz galam saprast, un domāju, ka tajā iedziļināties nav žurnālistu uzdevums, jo diez vai tas īpaši interesē portāla lasītājus. Viens gan ir pilnīgi skaidrs – šādu iekšēju konfliktu risināšana ir skolas direktora pienākums, un mēģinājums risināt šo konfliktu skolas pedagoģiskās padomes sēdē pussimts cilvēku klātbūtnē liekot treneriem plēsties savā starpā, nudien nešķiet gluži pedagoģiski.

Sēdi Vorobeičika kungs sasauca dažas dienas pēc irliepaja.lv publikācijas, diemžēl žurnālistus nepieaicinot. Kāda no sapulcē klāt bijušajām personām pēc tam portālam sacīja, ka tas izskatījies pēc Visockas "sārtā dedzināšanas" un "krustā sišanas ar divmetrīgām naglām". Domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Deksnis esot tikai noskatījies uz šo "iestudēto cirku". Deksnis gan portālam sacīja, ka "tā gluži nebija", vārds ticis dots arī Visockai , un viņš esot publiski izteicis arī savu viedokli. Taču Deksnis atzina, ka šādi – visu priekšā – viņš darbinieku konfliktu nebūtu risinājis.

"Vislabākais direktors", kurš pat vedis bērnus ar savu mašīnu uz šaha sacensībām, kurš sakārtojis treniņu zāles, baseinu un darījis vēl daudz citu labu darbu, tomēr pērn bija nonācis vairāku valsts dienestu redzeslokā. Ja KNAB, akceptēja sporta skolas rīcībā nodotā vieglā pasažieru mikroautobusa "VW Multivan" turēšanu stāvvietā Graudu ielā 13/15, tad Valsts darba inspekcija un Izglītības kvalitātes valsts dienests gan konstatēja virkni likumpārkāpumu.

Kvalitātes valsts dienests pārbaudes laikā konstatēja, ka izglītības programmā "Mākslas vingrošana" vairākās profesionālās ievirzes grupās nav ievērots maksimāli pieļaujamais audzēkņu skaits, kā arī grupā paredzētā vecuma robeža. Tāpat dienests secināja, ka vairākiem skolas sporta treneriem un pedagoģiskajiem darbiniekiem nav atbilstošas izglītības vai kvalifikācijas. Līdz šim novērsta tikai daļa no neatbilstībām.

Cita starpā dienests arī bija norādījis, ka savstarpējās komunikācijas veidošana starp darbiniekiem skolā ir tiešs direktora pienākums, bet telpu atbilstības un finanšu jautājumi, par ko dienests bija saņēmis sūdzības, ir jārisina skolas direktoram kopā ar pašvaldību.

"Profesionālās ievirzes izglītības iestāžu vadītājus pieņem darbā pašvaldība, konkrētajā gadījumā – Liepājas pilsētas dome, un Liepājas pilsētas domes kompetencē ir arī izvērtēt skolas direktora N. Vorobeičika profesionālo darbību, tostarp atbilstību ieņemamajam amatam," norāda Izglītības kvalitātes valsts dienests.

Federācija neuzticas direktoram
Šis pats dienests arī brīdinājis Vorobeičika kungu, ka viņš par treneri strādāt nedrīkst, kamēr nebūs atjaunojis savu sertifikātu, kura derīguma termiņš beidzās pirms gada. Tas, ka sertifikāta nav un trenēt nedrīkst, Vorobeičika kungam tomēr nav traucējis kā trenerim augustā saņemt pašvaldības piešķirto naudas prēmiju par sportistes panākumiem šā gada Latvijas Jaunatnes olimpiādē.

Skolas direktors pēc metodiķes Karinas Šarkovas sacītā šobrīd "kārtojot dokumentus", lai sertifikātu varētu saņemt, taču Cīņas sporta federācijas ģenerālsekretāre Kristīne Čekstere ir visai skeptiska par tādu iespēju. "Ir savas noteiktas prasības, kas pieņemtas valdes sēdē un kuras izpildot, dodam federācijas atzinumu sertifikāta saņemšanai, ka cilvēks var strādāt par treneri. Vorobeičika kungs nav izpildījis šīs prasības."

Viena no svarīgākajām prasībām ir, ka piecu gadu laikā jāsavāc 60 tā sauktās kredītstundas, no kurām 40 – tieši cīņas sportā (ir sporta federācijas, kuras prasa 150 kredītstundas konkrētajā sporta veidā, lai treneris saņemtu federācijas atzinumu). Lai vieglāk būtu nopelnīt kredītstundas, federācija divas trīs reizes gadā rīko kursus un seminārus, kurus apmeklējot ik reizi var iegūt 8 – 16 kredītstundas. Tātad piecu gadu laikā ir pavisam viegli sakrāt nepieciešamo skaitu. Liepājas Kompleksās sporta skolas direktors kursus sācis apmeklēt tikai pēdējā gada laikā, un tas nozīmē, ka, līdz sertifikāta iegūšanai nepieciešamo kredītstundu skaitu, būs vēl ilgi jākrāj. Treneru runas par to, ka sertifikācija drīz vispār nebūšot nepieciešama, Čekstere kategoriski noraida.

"To saka treneri, kas negrib mācīties un sevi pilnveidot! Ar ko sportists treneris atšķiras no ārsta, no skolotāja, kuriem pastāvīgi jāapliecina sava kvalifikācija?"

Federācijas ģenerālsekretāre arī uzskata, ka direktoram būtu jārāda priekšzīme saviem darbiniekiem, nevis jāuztur viņos pārliecība, ka profesionālā pilnveide ir kaut kas nevajadzīgs vai otršķirīgs.

Bet, saka Čekstere, mani tas nepārsteidz – visādi brīnumi bijuši jāpieredz šajā skolā. Piemēram, pērn tajā ne tikai brīvo cīņu, bet arī grieķu-romiešu cīņu trenējusi sieviete, lai gan tas ir tikai un vienīgi vīriešu sporta veids!

"Turklāt šī sieviete pati trenējas kā profesionāla sportiste. Kur viņa ņem laiku, lai visu pagūtu?!"

Piebildīsim, ka sportiste un trenere atrod laiku, lai arī skolas šahistiem pasniegtu vispārējo fizisko sagatavotību.

Federācijas prezidents Dzintars Urbančiks piekrīt Čeksterei: "Tas, ka direktors nevar nokārtot sertifikāciju, noteikti nenāk par labu skolai".

Urbančiks, kurš pats nāk no Liepājas un savulaik te trenējies cīņas sportā, izteikumos par kompleksās skolas direktoru, ir skarbs. "Man, kā federācijas prezidentam, uzticības Vorobeičika kungam nav pilnībā! Ir arī vairākas citas olimpiskāso sporta veidu federācijas, kuras nesadarbojas ar viņu."

Pēc Urbančika sacītā, atbildīgākām sacensībām Liepājai sportisti "jāaizņemas" no Rīgas, no Saldus un citurienes, jo, acīmredzot, Liepājas Kompleksajā sporta skolā nav tādu sportistu, kas varētu startēt Latvijas līmeņa sacensībās. Federācijas prezidents uzskata, ka Kompleksās skolas direktoru intersē vienīgi tas, no kā var gūt personīgu labumu. Urbančiks atzīst: bijis patiesi pārsteigts, uzzinot, ka direktors un deputāts Vorobeičiks strādā vēl arī par treneri, jo no savas pieredzes zinot, ka direktors "nevienu reizi nav vadījis nevienu treniņu, nekad dzīvē nevienu nav trenējis, nekad sacensības nav sekundējis"! Labākie sportisti vienkārši tikuši "pierakstīti" direktoram.

Vorobeičiku prezidents neesot redzējis nevienā federācijas rīkotajā seminārā, bet Liepājas sportistus federācijas rīkotajā nometnēs vienīgi tad, ja pati federācija apmaksājusi viņu uzturēšanos.

"Skola par pašvaldības līdzekļiem nekad nevienu nesūta. Ir reti izņēmuma gadījumi, kad uz treniņnometnēm vai sacensībām par pašvaldības līdzekļiem tiek sūtīti izlases jeb augsta līmeņa sportisti".