Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Konference: Paaugstināt veselības pabalstu, veidot dzīvojamo fondu


atlikušas 250 zīmes


Konference: Paaugstināt veselības pabalstu, veidot dzīvojamo fondu

Autors: Liepājas Diakonijas centrs
Pirmdienā, 15. aprīlī, 2019 | BIRKAS: konference , Diakonijas centrs , Mārtiņš Urdze , nabadzība
Izdrukāt Ziņot
FOTO: irliepaja.lv

5. aprīlī Liepājas Krusta evaņģēliski luteriskajā baznīcā notika Liepājas Diakonijas centra rīkota konference "Lemti nabadzībai? Kā izdzīvot cilvēkiem ar īpašām vajadzībām?".

Konferences mērķis bija pievērst uzmanību tam, kā nabadzība skar dzīvi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un kopīgi meklēt risinājumus. Konferencē piedalījās LR Saeimas deputāti, pārstāvji no nevalstiskām organizācijām, Liepājas domes, sociālās un veselības nozares speciālisti un eksperti, kā arī cilvēki ar īpašām vajadzībām, kas iesaistās Diakonijas dienas centra nodarbībās.

Situācijas raksturojums
2017.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Džini koeficients, kas raksturo ienākumu nevienlīdzību, palielinājās par vienu procentpunktu – no 34,5% līdz 35,6%. Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Latvijā ir augsta ienākumu nevienlīdzība. Pēc pēdējiem pieejamajiem datiem, Latvijā bija trešā augstākā Džini koeficienta vērtība, salīdzinot ar citām ES valstīm.
 
Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2017. gadu liecina, ka nabadzības riskam pakļauto skaits pieaug – nabadzības riskam pakļauti 23,3% iedzīvotāju. Tātad pabalstu sistēma nedod vajadzīgo efektu. Vairāku gadu garumā nav izstrādāts iztikas minimuma grozs.

Konferences ierosinājumi
Pēc Somijas piemēra izstrādāt iztikas minimuma grozu, kur katras mājsaimniecības veidam atsevišķi ir aprēķināts noteikts minimāli nepieciešamais labklājības līmenis, iekļaujot komunālos maksājumus un pārtiku, arī apģērbu, iekārtu nolietojumu, medicīnu, apdrošināšanu un brīvā laika pavadīšanu.

Labklājības ministrijai, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai kopā ar NVO, kas pārstāv cilvēkus ar īpašām vajadzībām, ir jāizveido vidējā termiņa un ilgtermiņa darbības plāns, kā Latvijā tiks uzlabota dzīve cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Paaugstināt un indeksēt visas invaliditātes pensijas, sākot ar nākamo gadu.

Aprēķinot vecuma pensiju vecākiem, kuri ir audzinājuši bērnu ar īpašām vajadzībām, piemērot noteiktu koeficientu.

Paaugstināt valsts sociālā nodrošinājumu pabalstu līdz cilvēka cienīgai dzīvei. Atgādinām, ka pabalsti personām ar I, II un III grupas invaliditāti ir zem 100 eiro.

Pārskatīt kopšanas pabalstu sistēmu. To ir paredzēts paaugstināt tikai bērniem ar īpaši smagu invaliditāti un pieaugušiem ar I grupas invaliditāti no bērnības. To nepieciešams paaugstināt arī pārējiem, kuriem ir “vieglāka" I grupas invaliditāte un nepieciešama kopšana. Naudu varētu ņemt no Labklājības ministrijas pagājušā gādā neizmaksātiem pabalstiem.

Paredzēt kompensācijas ne tikai transporta izdevumiem, bet arī par kopā ar asistējamo pavadītajam laikam (nodarbībās, ārsta apmeklējumos, koncertos, mācībās u.c.).

Transporta kompensācijas vajadzētu saņemt arī asistentiem, kas pavada cilvēku ar II grupas invaliditāti.

Pārskatīt asistentu sistēmu nedzirdīgiem cilvēkiem un ieviest līdzīgu asistentu sistēmu, kā tas ir neredzīgiem; nepieciešamas vairāk surdo tulkošanas apmācības šāda veida asistentiem.

e-pieraksta sistēma bieži vien nedarbojas (vismaz Liepājā). Kad tā tiks uzlabota? Lūdzam sakārtot šo sistēmu.

Ļoti bieži nav iespējams pierakstīties pie ārstiem speciālistiem par valsts naudu. Lūdzam rast risinājumus, kā labāk nodrošināt valsts apmaksātus speciālistu pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti.

Lūdzam VID kontrolēt pacientu "pateicības aploksnes" (kukuļdošana un kukuļņemšana) ārstniecības iestādēs.

Aicinām samazināt PVN medikamentiem no 12 % uz 5 % tāpat kā citās Baltijas valstīs – Lietuvā un Igaunijā. Nepakļauties farmācijas ražotāju diktātam.

Izlīdzināt maznodrošināto u.c. pabalstus visā valstī plānotās teritoriālās reformas ietvaros. Ir jāizlīdzina maznodrošināto u.c. pabalsti starp pašvaldībām, lai būtu vienāds līmenis visā valstī.

Būtiski palielināt subsidēto darbavietu skaitu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām; kā arī piešķirt nodokļu atlaides uzņēmējiem, kuri nodarbina cilvēkus ar īpašām vajadzībām.

Rast iespēju cilvēkiem ar īpašām vajadzībām strādāt uz nepilnu slodzi.

Radīt speciālās darbnīcas ne tikai cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bet arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Pārskatīt elektrisko palīglīdzekļu piešķiršanas sistēmu: samazināt skūtera ekspluatācijas laiku no 6 gadiem uz 4 gadiem un nodrošināt iespēju sākt kārtot pieprasījumu jau savlaicīgi. Akumulatoru nomaiņu plānot reizi gadā.

Rast iespēju piešķirt vienreizēju pabalstu vai bezprocentu kredīta nodrošināšanu cilvēkiem ar kustību traucējumiem speciāli aprīkotas automašīnas iegādei vai tās pielāgošanai.

Palielināt Transporta kompensācijas apmēru, kuru cilvēki ar DEAK atzinumu saņem divreiz gadā no 1996.gada nemainīgu summu 79,11 eiro. Ieviest degvielas izmaksu atmaksu, čekus iesniedzot VID tāpat kā notiek nodokļu atmaksa.  

Automašīnas pielāgošanai cilvēkiem ar kustību traucējumiem valsts piešķir 711 eiro, un šis pakalpojums šobrīd ir pieejams tikai SIVA un pielāgošana ir tikai uz rokas vadāmību. Ir cilvēki, kuriem vajadzīga cita veida individuālā pielāgošana. Cilvēks, ja ir nopircis automašīnu, nevar atļauties gaidīt ilgstoši rindu uz pielāgošanu un pielāgošanas laikā atstāt savu automašīnu, jo ir vajadzība pārvietoties uzreiz pēc automašīnas iegādes. Ierosinām, ka individuālo pielāgošanu var veikt autoservisā pēc dzīves vietas.

Pašvaldības līmenī
Pārskatīt summu – pašvaldības veselības pabalstu 75 eiro, paaugstināt uz 200 eiro.

Veidot pašvaldībās dzīvojamo fondu ar pielāgotiem dzīvokļiem un vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, jo īpaši cilvēkiem ratiņkrēslos.

Rast iespēju trešās grupas invalīdiem izmantot sabiedrisko transportu bez maksas.

Piešķirt līdzekļus Liepājas Sociālam dienestam, lai tas varētu iegādāties rezerves skūteri, daļēji ekonomējot uz uguņošanas izdevumiem svētku pasākumu laikā.

Ar masu mediju starpniecību regulāri, vismaz reizi ceturksnī, publicēt informāciju par nabadzības stāvokli Liepājā (pa ienākumu grupām).

Rezolūcija nosūtīta Valsts prezidentam, Ministru kabinetam, ministram, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājam, Tiesībsargam, Liepājas domes priekšsēdētājam, NVO, masu medijiem.


Sludinājums

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki