Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Konferences plenārsēdi velta arheologam Pēterim Stepiņam


atlikušas 250 zīmes


Konferences plenārsēdi velta arheologam Pēterim Stepiņam

Otrdienā, 20. maijā, 2014 | BIRKAS: muzejs , konference , Pēteris Stepiņš
Izdrukāt Ziņot
FOTO: Liepājas muzejs

Ceturtdien, 22.maijā, pulksten 14 Liepājas muzejā notiks 17. starptautiskās zinātniskās konferences "Sabiedrība un kultūra: Zinātne laiku lokos" plenārsēde.

Tā būs veltīta izcilajam latviešu arheologam, pedagogam, muzeju darbiniekam Pēterim Stepiņam, kuram šogad apritētu 100 gadu jubileja,
informē Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.

Konferenci rīko Liepājas Universitātes Vadības un sociālo zinātņu fakultātes Dabas un inženierzinātņu fakultātes Socioloģisko pētījumu centrs, Melardalenas augstskolas Sociālo zinātņu departaments (Zviedrija) un Liepājas pilsētas pašvaldības iestāde "Liepājas muzejs".

Plenārsēdē Liepājas muzejā ar lasījumiem uzstāsies Liepājas Universitātes administratīvais direktors Arturs Medvecis, kas raksturos Pēteri Stepiņu kā pedagogu Liepājas Pedagoģiskās skolas periodā. Mg. hist. Inga Doniņa runās par Latvijas un Lietuvas teritorijas kuršu kapulauku izpēti. Latvijas Nacionāla vēstures muzeja arheoloģe Dr. hist. Ingrīda Virse sekos Pētera Stepiņa pēdās un runās par kādu neparastu karavīra apbedījumu Mazkatužu kapulaukā.

Savukārt Liepājas muzeja direktores vietniece krājuma darbā Guna Dancīte iepazīstinās ar Pētera Stepiņa mantojumu Liepājas muzejā, bet vēsturnieks Arnolds Bērzs runās par Pēteri Stepiņu kā darba kolēģi, arheologu un skolotāju. Dr. hist. Tālis Pumpuriņš atklās Pieminekļu valdes arhīva liecības par Pēteri Stepiņu, arheologs Dr. hist. Juris Urtāns raksturos Pēteri Stepiņu arheologu vidē.

Zinātnisko lasījumu noslēgumā Liepājas muzeja Kultūrvēstures nodaļas vadītāja Uļa Gintnere iepazīstinās klātesošos ar Liepājas muzeja arheoloģijas ekspozīciju, kam sekos Pētera Stepiņa meitas Agnes Sprūdžas atmiņas par tēvu un ieskats dzimtas vēsturē. Plenārsēdi Liepājas muzeja telpās noslēgs Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas čellistes Santas Valeres koncerts. Pie klavierēm Ilze Dzērve.

Pēteris Stepiņš dzimis 1914.gada 27.aprīlī Krāslavas rajona Aulejas pagasta Ančos. 1932.gadā viņš sāka studijas Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļā. Nepieciešamība pelnīt iztiku aizkavēja studiju beigšanu līdz 1941.gadam. Šajā laikā Pēteris Stepiņš piedalījās izrakumos Klaņģu, Daugmales, Talsu un Jersikas pilskalnos, kā arī Rūsīšu – Debešu kapulauka izrakumos Rubas pagastā. 1939.gadā viņš patstāvīgi veica senās Aizkraukles baznīcas atrakšanu Daugavas krastā, bet 1940.gadā vadīja arheoloģiskos izrakumus Īlē. No 1941. līdz 1944.gadam, būdams Pieminekļu valdes inspektors, pārlūkoja pilskalnus Kurzemē, veicot arheoloģisko pieminekļu apsekošanu. Tika iesaukts Latviešu leģiona 19. divīzijā. Karam beidzoties, nokļuva padomju režīma filtrācijas nometnē Sibīrijā.

Pēc Otrā pasaules kara Pēteris Stepiņš strādāja par pedagogu. Tomēr, gan būdams Liepājas muzeja ārštata līdzstrādnieks, gan dažus gadus strādādams muzejā, viņš sabiedriskā kārtā turpināja arheoloģisko izpēti un apsekošanu – veica izrakumus Vārtājas senlejā atklātajā senpilsētas daļā pie Vārtājas pilskalna, pētīja uzkalniņkapus Bārtas Pukuļos un 1960.gadā veica izrakumus Durbes Dīros.

Šie izrakumi un vēstures pirmavotu studijas ļāva izdarīt secinājumus par kuršu karavīru izšķirošo lomu Durbes kaujā 1260.gadā. Savu pētījumu rezultātus Pēteris Stepiņš apkopoja 1967.gadā izdotajā brošūrā "Durbes kauja". 1970.gadā, izpētot agrā dzelzs laikmeta kuršu apbedījumus Grobiņā līdzās skandināvu kapu laukam, arheologs pierādīja, ka Grobiņas pirmie apdzīvotāji bijuši kurši.

Pētera Stepiņa mūžs noslēdzās 1999.gada 24.novembrī.

Plenārsēde Liepājas muzejā ir atvērta ikvienam interesentam. Ieeja bez maksas.


Sludinājums

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki