Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Krusta draudze turas pretī LELB likuma grozīšanai


atlikušas 250 zīmes


Krusta draudze turas pretī LELB likuma grozīšanai (3)

Autors: Sarmīte Pujēna
Trešdienā, 09. maijā, 2018 | BIRKAS: LELB , Krusta baznīca , Mārtiņš Urdze , Saeima
Izdrukāt Ziņot
FOTO: irliepaja.lv

Liepājas Krusta evaņģēliski luteriskā draudze nosūtījusi iesniegumu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kurā iebilst pret sagatavotajiem grozījumiem LELB likumā.

Iesniegumā, ko parakstījusi draudzes priekšnieces vietniece Anita Skaidrīte Rupeika un mācītājs Mārtiņš Urdze, izteikts aicinājums noraidīt likumprojektu par grozījumiem Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas likumā, ko sagatavojusi Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Bīskapu kolēģija un tālāk virzījuši Saeimā pārstāvēto politisko spēku deputāti. Savu parakstu vēlāk atsauca tikai "Vienotības" pārstāvis, pamatojot ar to, ka baznīca ir šķirta no valsts un, kā lsm.lv citēts deputāts Hosams Abu Meri, "baznīcai ir pašai jātiek galā ar savām iekšējām problēmām".

Grozījumi paredz, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un to, ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940.gadam.

Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas, piemēram, to, ka gadījumā, ja draudzes sapulcē tiek pieņemts lēmums, ka draudze pārstāj darboties kā LELB piederīga draudze, tad ir uzskatāms, ka draudzes locekļi ir individuāli izstājušies no baznīcai piederīgas draudzes un tā tiek likvidēta.

Tieši to izdarījusi Liepājas Krusta baznīcas draudze, kas vairāku iemeslu dēļ izvēlējās iekļauties Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBāL) sastāvā. Arī LELBāL, kura nav tikusi pieaicināta pie grozījumu sagatavošanas, iebilst pret tiem.

Liepājas Krusta baznīcas un vēl dažu draudžu izstāšanās no LELB novedusi pie virknes tiesvedību par īpašumtiesībām. Par savu baznīcu un draudzes namu tiesā cīnās arī Liepājas Krusta baznīcas draudze.

Pirms strīdīgo grozījumu LELB likumā virzīšanas uz pirmo lasījumu Saeimā partijas vispirms tos apspriedīs darba grupā, nolēmusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Pirmā darba grupas sēde notika šonedēļ.

irliepaja.lv sacīja Urdze, Liepājas Krusta baznīcas draudze lūgusi komisiju iekļaut arī tās pārstāvi izveidotajā darba grupā, jo "mums ir neatkarīgs viedoklis".

Uzziņa
1922.gadā Latvijā savu darbību uzsāka Latvijas Evanģeliskā Luteriskā Baznīca.
1928.gada 26.janvārī Latvijas baznīcai tika pieņemta satversme.
1934.gada 20.septembrī tika izdots likums par evaņģēlisko luterisko baznīcu.
1944.gada oktobrī Vācu okupācijas iestādes uz Vāciju evakuēja Latvijas baznīcas arhibīskapu Teodoru Grīnbergu, kurš Latvijas baznīcas vadību atstāja Latvijā palikušā sava vietnieka mācītāja Kārļa Irbes rokās.
1944.gada rudenī no jauna okupētajā Latvijā par Reliģijas kultu lietu padomes (RKLP) pilnvaroto tika iecelts Voldemārs Šeškens.
1945.gadā okupētajā Latvijā RKLP kontrolē bija palikuši un Latvijas baznīcas Virsvaldē darbojās tikai 5 cilvēki – mācītājs Kārlis Irbe, prāvests Alberts Virbulis, prāvests Pauls Rozenbergs, mācītājs Artūrs Siļķe un Latvijas baznīcas kasieris Krišjānis Šlosbergs.
1946.gada 21.februārī čeka arestēja K.F.Irbi par pretpadomju darbību.
1946.gada 25.februārī čeka arestēja A.Siļķi par pretpadomju darbību.
1946.gada 27.februārī čeka arestēja P.Rozenbergu par pretpadomju darbību.
Tādējādi no Virsvaldē darbojošamiem 5 cilvēkiem palika tikai 2.
Taču Latvijas baznīcas Virsvaldes leģitīmai sēdes norisei un jebkādu lēmumu pieņemšanai bija imperatīvi noteikts kvorums – ne mazāk kā 3 Latvijas baznīcas Virsvaldes locekļi – saskaņā ar Latvijas baznīcas satversmes 67.punktu.
Turklāt saskaņā ar Latvijas baznīcas satversmes 1.punktu šī baznīca aptvēra tikai “evanģeliskās luteriskās ticības iedzīvotājus Latvijā", nevis jebkādus šīs ticības iedzīvotājus ārpus Latvijas.
Ņemot vērā minēto, Latvijas baznīcas leģitīma darbība Latvijā tika pārtraukta 1946.gada 27.februāra vakarā, kad tika arestēts P.Rozenbergs, un tā savu tiesisko statusu un darbību nav atjaunojusi līdz pat šim brīdim ne Latvijā, ne citur pasaulē.
Taču tā kā sovjetizācijas mērķis bija "pieslēgt" Baltijas reģionu padomju režīma sistēmai, integrēt to šajā sistēmā, Padomju vara bija ieinteresēta radīt šķietamību, ka tā ļauj Latvijas baznīcai turpināt darboties, lai neradītu lieku spriedzi tās okupētajā teritorijā un attiecībās ar Otrā pasaules kara sabiedrotajiem, it īpaši ASV, kuri ticības brīvībai atvēlēja īpašu vietu savās vērtību sistēmās.
1946.gada 8.martā plkst.14.00 Alberts Virbulis un Krišjānis Šlosbergs pēc RKLP pilnvarotā V.Šeškena plāna izveidoja un uzsāka Latvijas PSR Evaņģeliski Luteriskās Baznīcas darbību, šo jaunizveidoto reliģisko organizāciju maskējot ar Latvijas baznīcas "izkārtni".
1948.gada 14.martā tika pieņemta "Latvijas PSR Evaņģēliskās – Luteriskās Baznīcas satversme".
1948.gada rudenī savas darbības turpināšanai reliģiskā organizācija "Liepājas Krusta evaņģēliski luteriskā draudze" bija spiesta saistīties ar totalitārā komunistiskā režīma noziedzīgi izveidoto organizāciju.
1990.gada 4.maijā Latvijas tauta, kas neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, atjaunoja valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata, tā godinot savus brīvības cīnītājus, pieminot svešo varu upurus, nosodot komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes preambulas trešo daļu.
1991.gada 25.februārī LPSR baznīca antikonstitucionāli iereģistrējās neatkarīgajā Latvijas Republikā jau kā reliģiskā organizācija "Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca", ar savu pārvaldes institūciju Konsistoriju, iegūstot arī juridiskās personas statusu.
Tādējādi Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) reliģiskā organizācija šķietami tiesiski leģitimizēja un turpināja savu antikonstitucionālo darbību neatkarīgajā Latvijas Republikā.
Minēto maldu, viltus un spaidu dēļ 1991.gada 27.martā Draudze turpināja savu saistību ar 1991.gada 25.februārī izveidoto organizāciju.
Atklājoties patiesībai par organizāciju un organizācijas turpināto spaidu dēļ, 2016.gada 5.jūnijā Liepājas Krusta baznīcas draudze tiesiski izbeidza savu saistību ar šo totalitāro organizāciju, kā rezultātā šobrīd draudze ir iesaistīta vairākās procesā esošās tiesvedībās.

(No Liepājas Krusta baznīcas draudzes iesnieguma Saeimas komisijai, vairāk lasiet šeit)


Sludinājums

Hmmm
09:00 | 10/05/18
ZIŅOT
(-7)
(3)
+

Viss pareizi, LELB ir vienīgā baznīca Latvijā, kam ir tiesības uz savu īpašumu. Neviens dokuments nenorāda ka LELBĀL ir kaut kādas tiesības.

Hmšķim
11:36 | 10/05/18
ZIŅOT
(-0)
(3)
+

Tiesības aizlaist postā vai pa kanti?

Liepājas patriots
11:49 | 11/05/18
ZIŅOT
(-0)
(2)
+

Mārtiņ, turies! Paļaujies uz Dievu un tā Tu pastāvēsi!

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki