Liepājas attīstības programma paredz nākamos septiņus gadus ekonomiku balstīt uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, raksta laikraksts "Dienas Bizness".

Lai tiesai nebūtu jāizskata Liepājas pilsētas maksātnespējas pieteikums, kā noticis ASV autobūves pilsētā Detroitā, pašvaldības izstrādātā attīstības programma 2014.–2020.gadam izvirza mērķi attīstīt mazo un vidējo uzņēmējdarbību, sekmēt ražošanas modernizāciju un kļūt par nacionālas nozīmes pakalpojumu centru. Akcentēta vajadzība nodrošināt pilsētas sasniedzamību tiklab pa sauszemi, kā pa jūru un gaisu, lai veicinātu privāto investīciju ieplūšanu, pārvadājumu un tūrisma attīstību. Vienlaikus nav ilūziju par demogrāfiju, gluži pretēji – līdz 2020.gadam vajadzētu noturēt vismaz 70 tūkstošus iedzīvotāju un bezdarba līmeni samazināt aptuveni līdz 9% jeb atbilstoši vidējam valstī, atzīst viens no programmas autoriem, Liepājas domes attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols.

Ražo mazāk

Līdz ar a/s Liepājas metalurgs darbības apturēšanu Liepājā saražotās un realizētās produkcijas apmēri 2013.gadā ir sarukuši par pusi, taču joprojām ir augstākie ārpus Rīgas. Pērn Liepājā apstrādes rūpniecības produkcija saražota par 200,3 miljoniem latu jeb 285 milj. eiro, kas ir uz pusi mazāk nekā pirms gada, kad Liepājā tika saražota produkcija par 427,2 milj. latu. Sarukums vērojams arī realizētās rūpniecības produkcijas apjomā, kas 2013.gadā Liepājā bijis 332,38 milj. eiro vērtībā. Salīdzinot ar gadu iepriekš, tas ir samazinājies par 296,81 miljonu eiro jeb 47,2%, taču, līdzīgi kā iepriekšējos gadus, arī pērn lielākā daļa jeb 84% no visas Liepājā saražotās produkcijas tika eksportēta. Arī bez metalurģijas Liepājā joprojām tiek saražots vidēji divas reizes vairāk produkcijas nekā Ventspilī, Jelgavā, Valmierā vai Daugavpilī. Salīdzinot ražošanas apjomus visās lielākajās Latvijas pilsētās ārpus Rīgas, redzams, ka ražošanas apjomu lejupslīde vērojama ne tikai Liepājā, kur darbību pērn apturējis lielākais ražojošais uzņēmums, bet arī Ventspilī, kur produkcijas izlaide sarukusi par 17,9%, Rēzeknē sarukums bijis 11,4% un Daugavpilī – 3,5%.

Tradicionāli rūpniecības spektrā ir metālapstrāde, tekstilrūpniecība, nav iznīkusi arī pārtikas pārstrāde – līdzās zivju pārstrādei atsākta ražošana Liepājas kafijas fabrikā, kur darbojas ukraiņu uzņēmējs. Par spīti nepieciešamībai adaptēties Eiropas Savienībā strauji attīstās Krievijas kapitāla higiēnas preču ražotājs Cotton Club. Par vēlmi ieguldīt 11 miljonus eiro sintētiskā koka plātņu ražotnē paziņojusi Igaunijas kapitāla firma Aton eko.

Osta piesardzīga

Šā gada janvārī Liepājas ostā kravu apgrozījums sasniedza 404,1 tūkstoti tonnu, kas ir gandrīz par 32% mazāk nekā pērn. Tomēr pagājušā mēneša rezultāti ir nedaudz labāki par 2013.gada vidējo ostas kravu apgrozījumu mēnesī. Viņš uzsver, ka pērn janvāris bija 2012.gada rekordapgrozījuma ietekmē, turklāt vēl eksportēja a/s Liepājas metalurgs, tāpēc salīdzināšana nav objektīva.

Janvārī beramkravu īpatsvars bija 67% no visām kravām. Lielākais īpatsvars beramkravu segmentā bija labībai un labības produktiem – janvārī pārkrauts 219,5 tūkst. tonnu. Labības produktu kravas kā drošāko kravu segmentu ostas vadība prognozē arī gada perspektīvā – tam esot gan pieredze, gan noslēgti līgumi, gan atbilstoša infrastruktūra. Arī lielākais kravu apjoms šā gada janvārī bija ostas kompānijai, kas apkalpo graudaugu kravas, SIA LSEZ Liepaja Bulk terminal pārkrāva 147,8 tūkst. t. Savukārt ģenerālkravu īpatsvars Liepājas ostā janvārī bija 24%. Lielāko īpatsvaru ģenerālkravu grupā deva ro-ro kravas un kokmateriāli, kaut gan to apjoms ievērojami saruka jau pērn. DB rakstīja, ka kokmateriālu eksporta tirgus krītas, mazinoties pieprasījumam Eiropā. Lejamkravas Liepājas ostā janvārī veidoja 10% no visām kravām. Šajā segmentā varētu gaidīt pieaugumu, jo Liepājas būvvalde jau akceptējusi LSEZ SIA DG termināls iesniegto projektu piecu bitumena rezervuāru un dzelzceļa pievadu būvniecībai. Otrs lielākais kravu apgrozījums 2014.gada janvārī bija ostas kompānijai LSEZ a/s Liepājas osta LM, kas, zaudējot mātes uzņēmuma produkciju, lielākoties pārkrauj labības produktus.

Ostas kravu prognoze šim gadam ir 6,5 milj.t, kas ir "piesardzīgi optimistiska". Viss 2014.gada LSEZ budžets plānots 36,6 milj. eiro, taču pašu budžets, ko veido galvenokārt ostas maksas, plānots vien 12,3 milj.eiro. Pārējais ir ārējais finansējums, tostarp gandrīz 10 milj.eiro būs jāaizņemas, lai pabeigtu iesāktos infrastruktūras projektus.

Reģioni ir saistīti

Lai Liepāja spētu sasniegt izvirzītos mērķus, nepieciešama līdzsvarota reģionālā attīstība valstī, uzskata Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš. "Liela daļa cilvēku brauc uz darbu Liepājā no lauku novadiem. Ja, piemēram, Latvijas finieris attīstīs savu ražotni Kalvenē, tad pieņemu, ka cilvēki no Aizputes drīzāk brauks uz turieni nekā uz Liepāju," skaidro G.Ansiņš. Ja valsts reģionālā politika veicinās šādu ražotņu attīstību novados, konkurence darba tirgū, kas šobrīd Liepājā ir dramatiska, saruks.

Otrs ceļš bezdarba samazināšanai ir pašvaldības iniciētie projekti ar valsts un Eiropas līdzfinansējumu infrastruktūras uzlabošanai. Bezdarbnieki Liepājā nav tikai metalurgi – ziemā vienmēr to skaitu papildina sezonālo profesiju pārstāvji, galvenokārt – būvnieki. No šogad Liepājā reģistrētajiem bezdarbniekiem 60 saistīti ar celtniecības nozari. Pavasarī sāksies ielu infrastruktūras programma, turpināsies apgaismojuma rekonstrukcijas projekts, kas prasīs papildu darbinieku piesaisti būvfirmās, lēš G.Ansiņš.

Tāpat projekti, kas paredz sakārtot infrastruktūru uzņēmējdarbībai, veidojot ar komunikācijām aprīkotas industriālās teritorijas, nozīmē ne tikai iespēju investoriem, bet arī tiešas darbavietas būvniecībā. "Cita instrumenta pašvaldībai, kā ātrā tempā uzlabot bezdarba situāciju, nav," apgalvo G.Ansiņš, atsaucoties uz ASV un skandināvu pieredzi, kur līdzīgās krīzes situācijās mākslīgi veidoti sociāli uzņēmumi nodarbinātības veicināšanai.

Radošāk un gudrāk

"No Eiropas viedokļa drīzāk mazai nekā vidējai pilsētai, kāda ir Liepāja, lai attīstītos, jāražo gudrāk," norādot uz nepieciešamību atbalstīt augstas pievienotās vērtības uzņēmumus, DB saka a/s UPB valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns. Liepājas attīstības stratēģijas rīcībpolitika paredz, ka līdzās tradicionālajām ekonomiskās darbības nozarēm – ražošanai, ostai, infrastruktūrai, investoru piesaistei – Liepājā jāattīsta potenciāls, kas līdz šim izmantots nepietiekami vai nemaz. Tās ir radošās industrijas, tūrisma infrastruktūra, jāatbalsta enerģētikas nozare, jārosina informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzņēmumu veidošanās.

Lai attīstītu radošās industrijas, būtu jāveido kultūras un mākslas kompetences centrs, kā bāzi izmantojot mūzikas vidusskolu un dizaina un mākslas vidusskolu, jāturpina attīstīt radošos kvartālus.

Savukārt tradicionālajās nozarēs jāveicina inovācijas, ko stratēģiski var nodrošināt ar atbilstošu rīcības plānu izglītībā un pilsētvides plānošanā. Pašvaldība plāno akcentēt tūrisma nozari, atbalstot ikvienu iniciatīvu, kas mazina sezonalitāti. Tā ir konferenču līdzfinansēšana, vērienīgu sporta un kultūras sarīkojumu atbalstīšana, kā arī konkrētu infrastruktūras projektu īstenošana. Piemēram, 27.februāra domes sēdē tika lemts par 64 tūkst. eiro ieguldīšanu Karostas atpūtas vietā Beberliņi, kur veikborda parku attīsta privāts uzņēmums. Privātās iniciatīvas veicināšanai šogad tiks rīkots arī Zirgu salas metu konkurss un izstrādāts pludmales attīstības tematiskais plāns.

Sapņi vai īstenība

Lai arī Liepāja atbilst terminam shrinking city (Pilsētas, kuras zaudē nozīmīgu iedzīvotāju daudzumu. – angl.), gan attīstības programmā, gan attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam tas ņemts vērā. Ja izdosies īstenot šos plānošanas dokumentus, pilsēta kļūs optimālāka, kompaktāka, ekonomiskāka, skaidro M.Ābols. Tieši tāpēc strikti zonēta pilsētvides funkcionalitāte, piemēram, kompakti izvietojot industriālās teritorijas. "Lai, līdzīgi biznesa parkam, veidotos uzņēmēju savstarpējā sadarbība," norāda programmas izstrādātājs.

Savukārt pašvaldībai tas atvieglo inženierkomunikāciju un pievedceļu nodrošināšanu. Būtisks nosacījums programmas izpildei ir ārējā finansējuma pieejamība – banku gatavībai atbalstīt uzņēmēju modernizēšanos, ES fondu līdzekļi reģioniem, turklāt atbilstoši pilsētas konkrētajām vajadzībām. "Pilsētas attīstības stratēģija faktiski maina filozofiju, kur investēt naudu," klāsta G. Ansiņš. Viņš neizslēdz, ka iecerētos attīstības projektus nāksies pielāgot, lai tie vispār varētu pretendēt uz ES finansējumu. Nestabilitāte valdībā šo risku paaugstina. Piemēram, programmas izstrādātāji rēķinājās ar VARAM koncepciju par piekrastes teritoriju attīstību, taču ministrijai to neizdevās pamatot Briselē. Šobrīd ir cerība, ka ne tikai industrija, bet arī kultūra, sports un tūrisms, kas ir tik nozīmīgi Liepājai, tiks atbalstīti. "Protams, milzīga nozīme ir tam, cik labvēlīgs Latvijai būs nākamā gada valsts budžets," atzīst G.Ansiņš.