Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Liepāja un liepājnieki izdevumā "100 Latvijas Noslēpumi"


atlikušas 250 zīmes


Liepāja un liepājnieki izdevumā "100 Latvijas Noslēpumi"

Izdrukāt Ziņot

Par godu Latvijas valsts simtgadei izdevniecība "Rīgas Viļņi" laidusi klajā izdevumu "100 Latvijas Noslēpumi", kurā apkopoti mazāk zināminotikumi un personas Latvijas vēsturē. Vairāki stāsti veltīti Liepājai un liepājniekiem*.

Izdevuma veidotāji ir žurnālu "9Vīri" un "100 Labi Padomi" redaktori Sandris Metuzāls un Signe Šēnfelde, taču tam rakstījuši arī Kara muzeja direktora vietnieks Juris Ciganovs, arhitekts Artis Zvirgzdiņš un citi.

"100 Latvijas Noslēpumi" stāsta gan par pirmo latviešu oligarhu, kurš jau vācu laikos sparīgi cīnījās par tautiešu tiesībām, gan par kora dziesmu meistara Emiļa Melngaiļa vīna dārzu Taškentā. Irliepaja.lv žurnāliste Sarmīte Pujēna izdevumā raksta par pusgadsimtu noklusēto ASV lidmašīnas notriekšanu jūrā pie Liepājas 1950. gada 8.aprīlī un vēlākajiem ASV un Krievijas apvienotās komisijas kopīgajiem šī notikuma atstāto pēdu meklējumiem, kuros arī pati piedalījusies. Vēl viena publikācija stāsta par visai maz zināmo un gandrīz aizmirsto liepājnieku – mecenātu, ārstu un visu iespējamo Liepājas kultūras iestāžu aizsācēju, laikraksta "Kurzemes Vārds" dibinātāju un pirmo redaktoru, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri Ernestu Ekšteinu. Savukārt no Liepājas nākušais Andris Bernāts intervējis 90 gadus veco liepājnieci Elfrīdu Kalnciemu-Pujēnu ("Atmoda, kas iesākās Liepājā"), un stāsta, kā 1986.gadā, kad cilvēktiesību aizstāvju grupas "Helsinki ‘86" dibinātāju Linardu Grantiņu čeka jau bija apcietinājusi, viņa nenobijās un izveda uz Kanādu vienīgos VDK nagos vēl nenokļuvušos mikrofilmas kadrus ar "Helsinki ‘86" dibināšanas dokumentiem un pārējos vēstījumus starptautiskajām organizācijām un visai rietumu pasaulei par stāvokli okupētajā Latvijā. Tie radīja starptautisku rezonansi un arī Latvijā daudzus iedrošināja pretoties padomju režīmam.

Tāpat izdevumā lasāms par somu jēgeriem (Dr.Hist. Juris Ciganovs "Somi Latvijas brīvības cīņās"), un, kā zināms, jēgeri savai jaunajai valstij zvērestu nodeva tieši Liepājā, Sv.Trīsvienības katedrālē. Ar Liepāju saistīts arī ne viens vien Spānijas pilsoņu kara dalībnieks ("Latvieši Spānijas pilsoņu karā", autors Alvils Zauers), piemēram, šajā karā dzīvību zaudējušais Mirdzas Ķempes brālis Emīls Ķempe. Arī pirmā fotogrāfa, kurš fiksējis dabas katastrofas, Gustava Cīmena biogrāfija saistīta ar Liepāju, un autobūves pionieris Augusts Krastiņš, kurš savu automobili ASV uzbūvēja gandrīz reizē ar Henriju Fordu, ir dzimis Liepājā!

Sandris Metuzāls savu publikāciju "Aizmirstais cietoksnis" veltījis gandrīz nevienai civilpersonai nezināmajām Karostas artilērijas munīcijas noliktavām.

Par to, kā radās ideja veidot šādu izdevumu, stāsta žurnāla "100 Labi Padomi" redaktore Signe Šēnfelde: "Strādājot par žurnālisti, laika gaitā izveidojās gana bieza mapīte ar to, kas Latvijas un latviešu vēsturē ir maz zināms, taču interesants. Līdz šim gan īsti nebija kur par šo visu uzrakstīt, un nolēmu, ka tas jādara šādā formā. Atlika tikai pieskarties dažām no iecerētajām tēmām, lai ceļā sastaptu cilvēkus, kuri var un ļoti labprāt grib stāstīt vēl un vēl".

Sandris Metuzāls atzīst, ka viņu pašu ļoti uzrunājis stāsts par Jāni Šteinhaueru, "kuru mēs, manuprāt, ne bez iemesla, nosaucām par pirmo latviešu oligarhu".

Tas ir visai maz zināms stāsts par 18. gadsimta vidū dzīvojošu latviešu vīru, kurš pelnīja labu naudu, nodarbojoties ar koku šķirošanu. Jānis Šteinhauers bija patiesi turīgs un aktīvi kašķējās ar vāciešiem, mēģinot izcīnīt tiesības nākt iekšā Rīgā un nodarboties ar biznesu. Viņam kopā ar brāli Matīsu pietika pacietības un naudas, lai tiesātos, un beigu beigās viņi arī tiešām panāca, ka latviešiem tiek dotas šādas tiesības, kaut arī paši šos laikus nepiedzīvoja.

Savukārt Signi Šēnfeldi pārsteidzis mūsu kormūzikas dižgars, komponists Emilis Melngailis. Komponistam, kura vārds dots arī Liepājas mūzikas vidusskolai, žurnālā veltīts plašs pētījums, un runa tajā nav tikai par viņa Taškentas vīna dārzu!

"Pirms kāda laika dzirdēju runas, ka Melngailim pieder vīna dārzs kaut kur dienvidos, izrādījās – Taškentā, Uzbekistānā. Pieķēros šim stāstam un ko tik visu neatradu! Izrādās, ka mana oma ir dziedājusi pie Melngaiļa. Pēcāk rados atradās vēl viena kundze, kura dziedāja turpat.

Kad kundzes bija vecas un viņām gadījās satikties, abas sēdēja un rāva vaļā kora repertuāru. Mans onkulis esot nācis pa durvīm un jautājis: "Kas te vaid?" Melngaiļa tautasdziesmu apdarinājumi man vienmēr ir ļoti patikuši. Šā iemesla dēļ arī manam dēlam ir vārds Emilis".

Sandris Metuzāls par izdevumu saka: "Mums zināmā mērā ir pieņemts domāt, ka Latvijas vēsture sākas ar 20. gadsimta padsmitajiem gadiem – tā, it kā pirms tam nebūtu noticis nekas tāds, kam mūsu tautas vēstures veidošanā būtu nozīme! Tas, manuprāt, ir nepareizi. Mūsu priekšteči kopā ar citām tautām ir sadzīvojuši šeit ilgu laiku. Vai tik tiešām mēs, latvieši, visi tolaik bijām tādi nabadziņi? Ir vēsturiskas liecības, kas pamatīgi sašķoba iesakņojušos uzskatus par aizgājušo gadsimtu latviešiem kā pilnībā pakļautu tautu".

Izdevums "100 Latvijas Noslēpumi" nopērkams visās preses izdevumu tirdzniecības vietās.

* Ar vienu no tiem – Sandra Metuzāla "Aizmirstais cietoksnis" iepazīstināsim irliepaja.lv lasītājus jau tuvākajā laikā.

Sludinājums

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki