Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Liepājas ebreji pēta pagātni, dzīvojot šodienai un nākotnei II


atlikušas 250 zīmes


Liepājas ebreji pēta pagātni, dzīvojot šodienai un nākotnei II (13)

Autors: Sarmīte Pujēna
Piektdienā, 01. augustā, 2014 | BIRKAS: ebreju draudze , Ilana Ivanova , Leo Dribins , Fanija Pavlova , Otto Fišers
Izdrukāt Ziņot
FOTO: Liepājas dome
Alejas "Taisnīgie starp tautām" atklāšanā Šķēdē. Šķēdes memoriāls nošautajiem ebrejiem. Piemiņas zīmes sinagogai atklāšana Kuršu ielā 11/13.

Piedāvājam turpinājumu sarunai ar atklātā sabiedriskā fonda "Liepājas ebreju mantojums" valdes locekli un direktori Ilanu Ivanovu par Liepājas ebreju draudzes iecerēm un aizvadīto salidojumu.

(Nobeigums. Intervijas sākumu lasiet šeit)

Ko vēl bez tā, ka atklājāt aleju „Taisnīgajiem starp tautām” un piemiņas zīmi sinagogas atrašanās vietā, piedāvājāt Vispasaules Liepājas ebreju salidojuma dalībniekiem?
Salidojuma atklāšana notika 7.jūlijā draudzes zālē. Bija koncerts un iepazīšanās. Saucām valsti, cilvēki iznāca, stādījās priekšā un aizdedza sveci par tiem, kuru vairs nav, par tiem, kas uztur ebreju tradīcijas Liepājā, un visiem liepājniekiem. Tas bija aizkustinoši līdz asarām. Atbraucēji, kas cits citu nepazina, tiekoties jutās tā, it kā būtu radinieki.

Salidojuma dalībniekiem gribējām parādīt, ka Liepāja joprojām ir skaista, viesmīlīga, un liepājnieks ir liepājnieks – cilvēks ar siltu un mīļu sirdi. Tas mums izdevās – viesnīcās, restorānos, visur, kur vien kādu uzrunājām, cilvēki bija ļoti atsaucīgi, darīja visu ar lielu mīlestību. Saņēmām apsveikumus pat no Valsts prezidenta un ārlietu ministra!

Fonds arī gatavo jaunos gidus, un bijām noorganizējuši trīs stundu garu ekskursiju angļu valodā „Liepājas vēsture un tās ebreju lappuses”.

Nākamajā dienā salidojuma dalībniekus pieņēma vicemērs Ansiņa kungs un vakarā notika lasījumi par dažādām tēmām – ebreju emigrācija caur Liepājas ostu, profesors Dribins stāstīja par ebreju kultūru – varietē, kas savulaik bija Liepājā, Rita Bogdanova iepazīstināja ar interneta resursu lvva-raduraksti.lv, kurā apkopoti Latvijas valsts arhīva materiāli utt.

Vai ebreju draudze saņem pašvaldības atbalstu un palīdzību? Memoriāls taču piesaista arī tūristus.
Noteikti! Arī salidojums kalpo tūristu piesaistei – jau tagad esam saņēmuši vēstules no Amerikas, no Austrālijas, no Dienvidāfrikas, kurās Liepājas ebreju pēcnācēji interesējas par iespējām atbraukt uz Liepāju. Savukārt Latvijas tūrisma firmas organizē grupas jau kopš 2005.gada, kad atklāja memoriālu.

2011.gadā, kad Vispasaules Latvijas ebreju salidojuma ietvaros notika arī liepājnieku saiets, no ASV uz salidojumu Liepājā atbrauca Gerijs Bušofs, un tik ļoti iemīlēja pilsētu, ka apsolīja atvest arī savus vecākus un brāli. Šogad viņi visi četri atbrauca. Mammai, deviņdesmit gadus vecai, ļoti žiperīgai kundzei no ļoti slavenas Latvijas ebreju dzimtas – Papiermeister – pirmais jautājums bija: „Vai tad parks vēl ir? Un strūklaka arī? Un der Strand*?” Satiku viņus nākamajā dienā nākam no pludmales, un Bušofa kudzei acīs bija asaras! Bet tādu cilvēku bija daudz.

Kad būvēja memoriālu, dome gādāja par ceļa izveidi. Arī mūsu ideja par aleju pašvaldībai likās loģiska un atbalstāma. Memoriāla kopšana, zaļie stādījumi, kas ir mūsu ziņā, prasa daudz darba. Gribētu arī aicināt apmeklētājus – neatstājiet aiz sevis sadzīves atkritumus!

Liels paldies kokaudzētavai „Īve”, kas ir ļoti pretimnākoša. Tāpat akmeņkalim Mārim Kandēvicam un viņa firmai, kas paveica visus plānotos darbus, un uzstādīja piemiņas zīmes alejā.

Kas šobrīd aktuāls Liepājas ebreju draudzē, jūsu fondā?
Patlaban tulkojam latviešu un krievu valodā grāmatu par pirmskara Liepāju – „Pilsēta, kuru sauca Libau” („The town named Libau”). Varbūt varēsim arī publicēt. Šo atmiņu grāmatu astoņdesmitajos gados jidišā, arī angļu un vācu valodā izdeva kādreizējie ebreju izcelsmes liepājnieki. Ar kādu mīlestību viņi raksta par pirmskara dzīvi Liepājā, par toreiz valdošo savstarpējo toleranci! Ikviens bija liepājnieks jeb Libauer. Un tur tik daudz var uzzināt par Liepāju!

Profesore Raja Vestermane-Mazina savu atmiņu stāstījumu šajā grāmatā sāk ar sava vīra teikto: „Raja, tava Liepāja ir visdīvainākā pilsēta pasaulē – pirms kara jūsu tur bija ap desmit tūkstošiem ebreju, no kuriem 99% tika nogalināti, bet, lai kur mēs brauktu, tu vienmēr satiec kādu liepājnieku!”

Tas laikam ir ne tikai ebreju, bet visu mūsu, liepājnieku, fenomens.

Septembrī autoru grupa Leo Dribina vadībā sāks strādāt pie vēl viena izdevuma par ebreju kultūrvēsturisko mantojumu un sociālekonomisko ieguldījumu pilsētas attīstībā – „Ebreji Liepājas vēsturē”. Tajā mēs nerunāsim par holokaustu, bet par laiku līdz šai traģēdijai.

Izdevām arī liepājnieces Fanijas Pavlovas atmiņu grāmatu „Esmu no holokausta” latviešu, angļu un krievu valodā.

Bet kopā ar Austrijas pusi gatavojam pētījumu, izstādi, iespējams, arī kādu drukātu izdevumu un sarīkojumu par futbola treneri Otto Fišeru, kurš no Austrijas tika uzaicināts trenēt Liepājas "Olimpijas" futbolkomandu, trenēja arī ebreju biedrības "Maccabi" jaunos sportistus, bet vēlāk Šķēdē tika nošauts.

Taču mēs neuzskaitām, cik daudz un ko darām. Galvenais ir, ka mēs zinām, kāpēc to darām, – par godu tiem tūkstošiem, kuri nesagaidīja ebreju dzīves atjaunošanos Liepājā.

Darām to arī, lai saglabātu un popularizētu mūsu kultūrvēsturisko mantojumu. Tāpēc mēs atbalstām Liepājas ebreju vēstures izpēti, izglītības programmas bērniem un jauniešiem, ģimenes seminārus, konferences un, protams, cenšamies uzturēt kontaktus un pulcēt kopā bijušos liepājniekus no visas pasaules.

*) Strand – pludmale (vācu val.)


Sludinājums

pētiet
07:39 | 01/08/14
ZIŅOT
(-4)
(9)
+

pētiet,varbūt varēs kaut ko nohamīt!

K.
08:08 | 01/08/14
ZIŅOT
(-3)
(19)
+

Vajadzēja jautāt, ko šie saka par Suharenko īpašumu afēru, par savu tautiešu nogremdēto Metalurgu, un par teroristu atbalstītājiem Plineru, Ždanoku, Lindermani uc.

tx
19:08 | 01/08/14
ZIŅOT
(-2)
(7)
+

„Taisnīgajiem starp tautām” - ļoti pareizi, ka nosaukums ir ielikts pēdiņās. Tāda sajūta, ka Jums visiem kaut kas niez zem muguras lāpstiņām- laikam spārniņi dīgst svētuļiem.

Latvietis
14:02 | 01/08/14
ZIŅOT
(-0)
(6)
+

Katrai tautai savu antivaroņi...

Vecais muslims
09:30 | 01/08/14
ZIŅOT
(-5)
(9)
+

Cien. Ebreju kopienas pārstāve!
Man ir mani interesējošs jautājums, cienājama!
Vai Jūs adekvāti domājošā dāma? Un vai Jūs pirms intervijas saprotat ka šī intervija būs par iemeslu lai pazemotu Jūsu tautiešus un visu Ebreju kopienu Latvijā?
A.Cien., kundze, es ļoti ceru ka nākamreiz, izvēloties internetu resursu, pievērsiet uzmanību tam par ko un kā raksta šīs resurss.
Ar cieņu, vecais Mustafa

xt
10:20 | 01/08/14
ZIŅOT
(-7)
(15)
+

Ebreju bezkaunībām jau nekad nav bijis robežu. Paskat kādu viņiem pieminekli Šķēdē uzcēla. Bet kara laikā tika nobeigti daudzi arī neebreji, latvieši utt, bet kāds viņiem ir piemineklis? Pat tagad vēl joprojām mahinātori ebreji šantažē daudzdzīvokļu māju īpašniekus zem kuriem ir kāda mistiskā tur ebreju zeme.... un ka tik pārdot un nopārdot un aizlaist postā atgūtās ēkas tādi lūk ebreji ir tagad!

Jā,
12:25 | 01/08/14
ZIŅOT
(-1)
(10)
+

šodien tie ir pavisam citi ebreji..

NIKNAIS.
14:14 | 01/08/14
ZIŅOT
(-1)
(5)
+

Vai LIEPĀJAS kopiena ir apzinājusi visus LIEPĀJAS iedzīvotājus kuri vācu laikā līdzēja slēpties ēbrējiem viņus barojot riskējot ar savu dzīvību? Noteikti ne,jo ari mani vecāki to darija atbalstot pazīstamu ZELiGMANU ģimeni. Pēc kara viņi pārcēlas uz RĪGU kur viņus reizēm ari es apciemiju.

paskaidrojiet, lūdzu
20:19 | 01/08/14
ZIŅOT
(-0)
(9)
+

Es tā arī nespēju saprast, vai ebrejs (pirms pad.okup.-žīds) ir tautība, reliģija vai abi kopā? Un kāds sakars pirmskara Liepājai un toreizējiem, vēlāk holokaustā gandrīz simtprocentīgi bojāgājušajiem, jidišā runājošajiem žīdiem ar tagadējiem krieviski runājošajiem, padomju laikā te iebraukušajiem ebrejiem?

tam "paskaidrojiet, lūdzu "
21:40 | 01/08/14
ZIŅOT
(-0)
(5)
+

Abi kopā plus vēl liela liela vēlme tikt pie visa labākā, pie naudas, varas utt. Paprasiet, vai viņi kopj savu tautiešu kapus Grobiņā? Taču nē! Un kāpēc? Vai tad tur dus "sliktāki" ebreji? Un tā Ilana Ivanova to labi zina, bet tur tači nevar "iegrozīt" nevienu santīmu savā kabatā! Un tā Pujene tik raksta un raksta visādas muļķības! Fui! Kauns lasīt!

neēbrejietis
21:43 | 01/08/14
ZIŅOT
(-0)
(6)
+

Jēziņ, Ivanova, ko nu atkal sapūti tai stabulē, vai pašai vaigi nenosarka?

domu zīme
00:15 | 02/08/14
ZIŅOT
(-1)
(7)
+

Gudri tie ebreji. Vienīgi ar matemātiku tā pašvaki. No 10 000-iem 99% nošauj, bet , kur vien brauc, atkal kādu satiek. Bībelē arī tie cipari esot satamborēti.

komats
22:57 | 05/08/14
ZIŅOT
(-0)
(2)
+

Visa bibele ir ebreju tamborejums

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki