Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka ķepurojas kā nu var, lai kaut cik turētos laikam līdzi, bet bez kārtīgām investīcijām 21.gadsimtu tai nesasniegt.

Teātra zinātniece Vēsma Lēvalde facebook.com nesen bija dalījusies domās par Liepājas Centrālo zinātnisko bibliotēku: "Ar šo es gribu ierosināt diskusiju par bibliotēku Liepājā. To, ko saucam par zinātnisko. Tur, kur vajadzētu strādāt internetā, piekļūstot periodikai, taču tas nav iespējams, jo e-bibliotēka ir pilna dzīves pabērniem, datorpele pielīp pie pirkstiem, neciešamās smakas dēļ jebkuros laika apstākļos logi ir vaļā. Augšstāva lasītavā piekļuve datoriem likvidēta. Vai tie ir apstākļi, kas veicina lasītprieku? Laikā, kad grāmatu cenas neļauj piekrāt pilnus plauktus mājās, kā bija mūsu bērnībā. Vai un ko darīt – īsti padoma man nav, taču bibliotēka pilsētai ir tikpat svarīga kā koncertzāle, teātris, mūzikas un mākslas skolas. Un es nesaprotu, kā var izturēt e-bibliotēkas darbinieki! Viņu darbs līdzinās grūtākajam sociālajam darbam..."

Šis ieraksts atgādināja, ka jau 2013. gadā bibliotēka pati pēc savas iniciatīvas, sadarbībā ar talantīgo liepājnieku Agri Padēli-Līnu izstrādāja Centrālās zinātniskās bibliotēkas ēkas rekonstrukcijas un paplašināšanas projektu. Tā būtu mūsdienām atbilstoša, gaiša, moderna, mājīga ēka, īsta Liepājas "gaismas pils". Diemžēl projekts joprojām ir tikai skices stadijā, lai gan CZB rekonstrukcija un paplašināšana iekļauta arī Liepājas pilsētas attīstības Stratēģiskajā plānā 2015. – 2020.gadam. Taču šā gada budžetā šim mērķim nauda nav paredzēta, saka Erba. Vai turpmākos trīs būs?

Liepājas partija (LP), kas pie varas ir nu jau trīs sasaukumus pēc kārtas, aizvadītās nedēļas nogalē laikrakstam "Diena" paudusi savus plānus nākamajiem četriem gadiem, ja tā joprojām turēs pilsētas grožus savās rokās, un galvenās "triecienceltnes", ko LP sola vēlētājiem ir: vieglatlētikas manēža, tenisa komplekss, Grīzupes ielas rekonstrukcija, slimnīcas modernizācijas nākamā kārta, skolu modernizācija, mikrorajonu pagalmi, industriālie parki un vēsturisko namu atjaunošana. Skan labi...

Liepājas centrālā zinātniskā bibliotēka, kurai šogad aprit 240.gadskārta, jau kopš 1923.gada (!) atrodas vēsturiskajā namā Zivju ielā 7, kuram gan diemžēl nav pieminekļa statusa. Cik grāmatu, žurnālu, laikrakstu un nu jau arī DVD un CD izdots kopš tiem laikiem, kad pilsētas bibliotēka sāka strādāt šajā namā? Ja māja nav no gumijas, nudien nevar saprast, kā tas viss tur satilpst! Tiesa, pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados vēsturiskajai ēkai aizmugurē piebūvēts neliels paplašinājums, taču bibliotēkai ar savu krājumu, kas tik tiešām atbilstot "zinātniskās" statusam, tik un tā šeit sen jau ir par šauru.

Bibliotēkas apmeklētājiem nav ne omulīgu atpūtas stūrīšu, ne "kluso lasītavu", kur individuāli lasīt grāmatu vai klausīties ierakstus (tādas iespējas CZB nav vispār), ne lifta, ne garderobes. Bet darbinieku rīcībā ir tikai kāds kaktiņš vai stūrītis, kur nosacīti baudīt vientulību. Apkopējai nav pat īsti kur nolikt putekļusūcēju! Darbinieki tomēr nesūdzas – uz vietas jau nestāvot, visu laiku kaut kas tiek uzlabots, un, kopš ēkai nomainīti logi, vismaz vairs neesot jāsalst!

Vienpadsmit gadu laikā kopš bibliotēku tīklu Liepājā vada Ilga Erba, izdarīts daudz, gan lai šaurajās Zivju ielas 7 telpās iekārtotos pēc iespējas labāk (šis process turpinās visu laiku), gan lai sakārtotu CZB filiāles mikrorajonos. Patīkamas telpas ir gan "Vecliepājas rūķim" (ja neskaita ieeju no sētas, blakus šņabja bodei), gan Olimpiskajā centrā patvērumu radušajai "Varavīksnei", gan Bērnu un jaunatnes centrā esošajai Valtera bibliotēkai. Tāpat pašvaldība ieguldījusi prāvus līdzekļus un tiešām brīnišķīgi sakārtojusi Liepājas partijas biedra un Saeimas deputāta Valda Skujiņa kundzes Dainas Skujiņas vadīto filiāli "Libris". Bet Zaļās birzs bibliotēkai Talsu ielā 39 ir vajadzīgs kapitāls remonts un CZB galvenajai mītnei – kārtīga rekonstrukcija. Lai to saprastu, nevajag braukt ne uz Helsinkiem, ne Stokholmu, ne Rīgu – 21.gadsimta cienīgu bibliotēku var redzēt arī Ventspilī. Vai Limbažos.

Bet varbūt bibliotēka Liepājā nevienam vairs nav vajadzīga un ir tikai loģiski, ka Rožu ielā par to aizmirsuši?

Apmeklētāju uzskaite gan rāda ko citu – arvien vairāk liepājnieku iegriežas bibliotēkā. Pirmajā stāvā esošo e-lasītavu ikdienu apmeklē vidēji simts cilvēku, saka tur sastaptais bibliotēkas informācijas speciālists Agris Dārznieks. Kopumā Liepājas bibliotēkās katru dienu vidēji iegriežas ap 540 lietotāju, un tieši bibliotēka ir visvairāk apmeklētākā Liepājas kultūras iestāde, saka Ilga Erba. Jo ir pieejama visiem liepājniekiem. Liepājniekiem, kuri ir ļoti dažādi...

Interesanti fakti
Liepājas Centrālā Zinātniskā bibliotēka dibināta 1777.gadā.

Visās Liepājas bibliotēkās kopā ir 316 904 izdevumu eksemplāri – grāmatas, laikraksti, žurnāli u.c.

Vecākā grāmata bibliotēkā ir 1510.gadā izdotā "Layenspiegel" (tiesību zinātne)

Ik dienas bibliotēku apmeklē vidēji 542 lietotāju

Katru dienu izsniedz vidēji 1086 grāmatas un citus izdevumus

Liepājā ir vecākā bērnu bibliotēka Latvijā – "Vecliepājas rūķis", dibināta 1919.gadā