Izglītības pārvalde šomēnes rosināja izglītības speciālistus un skolu direktorus iesaistīties diskusijā par Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa iecerētajām reformām.

Tās rezultātā tapušie priekšlikumi apkopoti un šodien, 4. aprīlī nosūtīti Izglītības un zinātnes ministram.
 
Kā informē domes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone, Liepājā uzskata, ka pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas procesā ir svarīgi atjaunot kvalitātes piemaksu 10 procentu apmērā. Valstij arī jānosaka minimālā algas likme atkarībā no skolotāja iegūtās kvalifikācijas pakāpes, neievērojot principu "nauda seko skolēnam”, bet gan saskaņā ar tarifikāciju.

Skolotāja darba kvalitāti var novērtēt tikai un vienīgi skola, uzskata Liepājas izglītības iestāžu vadītāji. Skolotāju darba izvērtēšanā liela vērība jāvelta skolēnu, vecāku un citu kolēģu viedoklim un vērtējumam, mazāk jāvērtē portfolio iekļauto dokumentu kvalitāte un kvantitāte.

40 stundu darba nedēļa nav piemērojama, jo skolotāja darba laiks ir nenormēts un pienākumi daudz plašāki, kā rakstīts formālajos amata aprakstos. Piemēram, klašu audzinātājiem jārīko skolēnu ekskursijas u.c. ārpusstundu pasākumi, jāiesaistās sociālo problēmu risināšanā. Latvijā skolotāji veic daudz papildus pienākumus, kas Eiropā ir citu institūciju atbildība.

Ja arī tiek noteikta 40 stundu darba nedēļa, tad samaksai par to ir jābūt vismaz divas reizes lielākai, kā valstī noteiktā vidējā alga, kā arī strikti noteiktiem skolotāju pienākumiem un atbildībai.

Attiecībā uz skolu direktoru pieņemšanu darbā ir dažādi viedokļi. Vieni uzskata, ka valstī vajadzīgi neatkarīgi eksperti valstī, kuri ik pēc pieciem gadiem izvērtētu izglītības iestāžu direktoru profesionalitāti, citi domā, ka to būtu jāizvērtē pašvaldībai.

Pausts arī viedoklis, ja direktoram ir noteikts terminētais darba līgums, viņš nav personīgi ieinteresēts skolas attīstībā. Vienīgais objektīvais direktora darba novērtējums varētu būt skolēnu skaits, uzsākot mācības, t.i., 1. un 10. klasē. Ir arī viedoklis, ka direktoru pieņemšanai nav vajadzīgas izmaiņas.

Attiecībā uz mācību gada organizāciju arī ir dažādi priekšlikumi: Valsts pārbaudes darbu sesija 3., 6., 9. un 12. klasēm jāorganizē pēc mācību gada beigām; ideja, ka mācību gadu varētu pagarināt saistībā ar dažādām mācību ekskursijām, pārgājieniem, ir ļoti dārga, jo tas būtu jānodrošina skolēniem bez maksas.

Ievērojot skolotāja darba specifiku, skolotājiem noteikti ir nepieciešams divu mēnešu atvaļinājums gan atpūtai, gan domāšanai. Diemžēl šobrīd trūkst plašākas informācijas par plānotajām reformām, tāpēc vispirms būtu nepieciešams veikt paplašinātu analīzi par ieguvumiem un zaudējumiem, kompleksi pārskatot mācību saturu.

"Ja kaut ko maina, nepieciešama kompleksa visas sistēmas maiņa”, šādu viedokli pauž Liepājas skolu direktori.
Runājot par izglītības kvalitāti, liela daļa skolu direktoru uzskata, ka nevienam vēl nav izdevies objektīvi novērtēt izglītības kvalitāti. Izglītības kvalitātes galvenais rādītājs ir skolas absolventu dzīve vismaz 10 gadus pēc attiecīgās skolas absolvēšanas – viņa karjera, vērtību sistēma, lojalitāte, atbildība, attieksmes.

"Varbūt mums mazāk vajadzētu domāt par dinamikas fiksēšanu un novērtēšanu, bet vairāk par reālu darbu, kas rada skolēniem šo pievienoto vērtību”, teikts vēstulē.