Ja esat dzīvokļa īpašnieks, namu apsaimniekotājs "LNA" apsaimniekošanas parādu piedzīs no jums, ja dzīvokļa īpašniece ir pašvaldība, tad apsaimniekotājs vērsīsies pret īrnieku, ne domi.

Par šādu kārtību nav sajūsmā 2.dzīvokļa īpašnieks Elmārs Leinbots no LNA apsaimniekotās mājas Vidusceļu ielā 36. Arī viņš ir parādnieks, pret kuru LNA vērsusies tiesā, vēloties piedzīt 1600 eiro – apsaimniekošanas parādu, tiesas izdevumus u.tml. No astoņiem mājā esošajiem dzīvokļiem viens – nr.7 – pieder Liepājas domei, un šā dzīvokļa parāds ir vēl lielāks – kā portālam apstiprināja LNA sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Puka, tas ir 1747 eiro. Kopš 2013.gadā no tā izvācās parādā palikušais īrnieks, dzīvoklis stāvot tukšs, un parāds aug augumā.

"Vienkāršu cilvēku sūdz tiesā, no pašvaldības neprasa neko," secina Leinbots.

Kā portālam sacīja Leinbots, viņš ir maznodrošinātais, bet apsaimniekošanas maksa ir viena no augstākajām Liepājā – 1,35 eiro par kvadrātmetru. Turklāt mājai, kurā nav ne ūdensvada, ne kanalizācijas!

Leinbots apsaimniekotājam maksājot 43 centus par kvadrātmetru – "tīro" apsaimniekošanas maksu, pārējais esot LNA aprēķinātais "ārkārtas gadījumiem un mājas remontam". Taču, tā kā apsaimniekotājs 13 gadu laikā, kopš Leinbots dzīvo Vidusceļu ielā 36, nav spējis pat notekcauruli salabot, "par nedarītiem darbiem neesmu maksājis".

Leinbots pēc palīdzības vērsies Juridiskās palīdzības administrācijā, jo zina, ka nespēs samaksāt prasīto apsaimniekošanas maksu, viņu neapmierina arī kārtība, kur attieksme pret vienu dzīvokļa īpašnieku (fizisku personu) atšķiras no attieksmes pret citu (pašvaldību).

Sazinoties ar Liepājas domi, portāls saņēma šādu skaidrojumu par pašvaldības attiecībām ar tās īpašumā esošo dzīvokļu apsaimniekotājiem un īrniekiem:
"Liepājas pilsētas pašvaldība, kuras vārdā rīkojas Liepājas pilsētas pašvaldības iestāde „Nekustamā īpašuma pārvalde", ir noslēgusi līgumus ar namu pārvaldniekiem par neprivatizētās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kuros viens no pienākumiem ir pārvaldniekam pārstāvēt pašvaldības intereses tiesā, iesniegt prasības pieteikumus par īres maksas un komunālo pakalpojumu maksas piedziņu, dzīvojamo telpu īres līgumu izbeigšanu un īrnieka, kopā ar viņu dzīvojošu ģimenes locekļu un citu personu izlikšanu no dzīvojamām telpām likuma „Par dzīvojamo telpu īri" 2.panta otrajā daļā, 6.panta otrajā daļā, 20., 28.1 pantā, 28.2 pantā,28.3pantā, 28.4 pantā, 28.6 pantā, 29.1 pantā un 44.pantā noteiktajos gadījumos, vienlaicīgi pieprasot zaudējumu piedziņu.

Tāpat namu apsaimniekotājam ir tiesības pārstāvēt pašvaldības tiesības saistībā ar pašvaldības īpašuma pārvaldīšanu visās Latvijas Republikas tiesu instancēs, kā arī attiecībās ar valsts, pašvaldības iestādēm un citām personām, kas saistītas ar pilnvarojuma izpildi.

Ja īrnieks ar tiesas spriedumu tiek izlikts no dzīvokļa parādu dēļ, parāds tiek piedzīts no īrnieka, pašvaldība nekompensē zaudējumus un par parādiem ir atbildīgs īrnieks pats.

Pašvaldība preventīvi, pēc informācijas saņemšanas no pārvaldnieka par īrnieka parādu, aicina īrnieku uz Liepājas pilsētas Dzīvokļu komisijas sēdi paskaidrojumu sniegšanai par parāda rašanās cēloņiem, izskaidro sekas un aicina rast risinājumu parāda rašanās problēmai – īrēt mazākas platības dzīvokli, dzīvokli ar mazāku labiekārtojuma līmeni, mazāku īres maksu vai dzīvojamās telpas īri sociālajā mājā, ja īrnieks atbilst to personu lokam, kuriem ir tiesības uz dzīvokļa īri sociālajā mājā. Nereti šādas pārrunas ļauj izbēgt no tiesvedības procesa un īrnieks vienojas ar pārvaldnieku par parāda atmaksu."

Diemžēl Vidusceļu 36, kā arī citās mājās esošo pašvaldības dzīvokļu parādi bieži vien tā arī paliek kā slogs uz pārējo mājas iedzīvotāju pleciem.