Arī „Latvijas Avīze” (LA), atsaucoties uz Viktora Birzes sagatavoto materiālu, šodien pēta valsts valodas stāvokli Liepājas Jūrniecības koledžā.

Korespondents Artis Drēziņš, vēl neatvēris mācību iestādes durvis, jau guvis pirmo novērojumu: „Dzirdama gandrīz tikai krievu valoda ar atsevišķu vārdu latviešu valodā, piemēram, "ko?", "nē" iespraudumiem. Paretam ieskanas kāds bez akcenta pateikts latviešu teikums, no kā noprotu, ka bariņos ir arī latviešu puikas. Izskatās, ka viņi latviski runā gandrīz tikai savā starpā. Kad tuvumā ir kāds krievs, mainās arī valoda”.

Koledžas direktors Ivars Virga (kopš 1991. gada) Birzes rakstīto „LA” korespondentam komentējis šādi: "Tendenciozi. Pārāk sakāpinātas emocijas."

Direktors arī skaidrojis, ka „gandrīz katrā sanāksmē es atgādinu, ka mācību valoda mūsu koledžā ir latviešu. Visi pasniedzēji un audzēkņi zina latviešu valodu, varbūt kāds ne tik labi, cik vajadzētu. Lekcijas tiek lasītas latviski, konspekti un izdales materiāli ir latviešu valodā. Bet visas lekcijas jau es nevaru izkontrolēt. Problēma ir tā, ka pasniedzēji lielākoties ir krievvalodīgie, arī grāmatas ir krievu valodā, mazāk angļu, bet pavisam maz – latviešu.”

Lekcijās izskanot arī krievu valoda. Latviešu pasniedzējus nevarot dabūt. Pēc Virgas teiktā, koledžas audzēkņiem gan prakse, gan darbs lielākoties esot uz kuģiem, kur darba valoda ir krievu: "Mans mazdēls ir stūrmanis uz kuģa, kur lielākoties ir krievi. Kad uz kuģa daļu krievu apkalpes nomainīja amerikāņi, viņš kļuva par tulku kapteinim, kuram acīmredzot angļu valoda nebija stiprā puse. Tāda ir reālā situācija..."

To gan neapstiprina citi avoti Latvijas Jūras akadēmijas rektors Jānis Bērziņš laikrakstam "NRA" iepriekš teica: "Jūrā vajag angļu valodu. Bez krievu valodas var iztikt. Cita lieta, ka uz konkrēta kuģa valoda var būt dažāda.”

Valsts valodas inspektore Vija Āboliņa „LA” atzinusi: "Par inspektori strādāju jau 18 gadus, un vienmēr, kad aizeju uz Jūrniecības koledžu, man ir bijis smagi ap sirdi.”

Pēdējo oficiālo sūdzību Āboliņa izskatījusi 2011. gada decembrī. Pēc tam esot bijuši tikai vairāki nekonkrēti zvani par slikto situāciju ar valsts valodu.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas darbiniece Dace Jansone atzinusi, ka pēdējo gadu laikā par Liepājas Jūrniecības koledžu saņemtas trīs sūdzības, tostarp arī par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar valodas lietojumu. Dienests ir veicis pārbaudes un lūdzis Valsts valodas centram to izvērtēt un atbilstoši rīkoties.