Eksministrs un viens no KNAB vadītāja amata kandidātiem Māris Gulbis ir liepājnieks, un viņu diezgan bieži iespējams sastapt mūsu pilsētā – vismaz 12 reizes gadā, kā saka viņš pats. Arī šai sarunai, kas sākās vasaras nogalē, punkts tika pielikts rudenī.

Kas vilina uz Liepāju?
Ir tā, ka savu bērnību pavadīju Liepājā un arī 1.klasi beidzu Liepājas 1. vidusskolā. Pēc tam vecāki pārcēlās uz Rīgu, un mēs ar brāli līdz ar viņiem. Bet Liepāja vienmēr būs mana bērnības pilsēta. Ja agrāk braucu šurp kopā ar draugiem, tad tagad vedu šurp savus bērnus. To man ir pieci, un visi ir redzējuši Liepāju.
Cepuri nost, vasarā te bērniem tiešām ir ko darīt, turklāt Liepājai ir tāda patīkama aura. Cits jautājums – vai visi rīdzinieki to zina.

Vasara paiet ātri. Un tad nāk rudens ar apkures rēķiniem...
Braucot ar mašīnu uz Liepāju, allaž domāju, ja vasara būtu nevis divarpus, trīs, bet sešus mēnešus gara, skats uz dzīvi liepājniekiem un arī pilsētas viesiem būtu pavisam savādāks. Diemžēl arī visas biznesa un sabiedriskās aktivitātes pakārtotas šim vasaras īslaicīgumam. Vasarā, piemēram, te dzīvoja ACSK basketbolisti, bet tas varētu kļūt par vienu no Liepājas attīstības virzieniem: arvien vairāk sportistu treniņu bāzu, nometņu. Taču, ja tam ir sezonāls raksturs, tad arī ienākumiem budžetā un uzņēmēju maciņos ir ierobežota, īslaicīga nozīme. Tomēr apsveicami, ka hokeju un basktebolu šeit sāk spēlēt arvien vairāk, līdz ar to viesnīcu un restorānu piepildījums vasaras mēnešos ir labāks.
Satrauc rudens un ziemas mēneši. Cik iznācis runāt ar liepājniekiem, tad rudenī te sākas depresijas periods, kas ilgst līdz martam, aprīlim. Tas ir objektīvi, jo apkārt viss paliek pelēks un arī ikdienas komunikācija kļūst “pelēka”. Un te nu, manuprāt, paveras darba lauks Liepājas domei un pilsētas galvam.

Ko ar to domājat?
Man šķiet, ka pēdējos gados Liepājas domē tā dzirkstelīte ir pazudusi. Cilvēkiem pašvaldībā acīs nav tā mirdzuma, kas piemīt jauniem cilvēkiem – ieslīguši pašapmierinātībā, katrs savu dzīvi  iekārtojis, nodrošinājis un jūtas ērti. Bet, ja dzirkstelītes trūkst pilsētas vadītājiem, arī liepājnieku entuziasms noplok.
Protams, nevar tikai cerēt, ka kāds visu izdarīs tavā vietā: saklās gultiņu, uzklās galdu, iedos zivi. Bet es arī redzu, kā citur Latvijā, kur pie varas nākuši jauni pašvaldību vadītāji, parādās jaunas vēsmas, rosība. Jauns vadītājs visu tomēr redz ar citu skatu.
Ne velti pasaules un Eiropas prakse rāda: ja tu esi vienā vietā, vienā amatā ilgāk kā piecus gadus, tu iesūno. Arī piens, kas vairāk nekā trīs nedēļas stāv ledusskapī, sabojājas.
Manuprāt Liepājai ir vajadzīgs pilnīgi jauns vadītājs, varbūt ar rietumu augstskolas pieredzi, kas redz pavisam citus attīstības virzienus. Kāpēc šeit nevarētu būt kāds ar informāciju tehnoloģijām saistīts centrs? Kāpēc ostas infrastruktūra ir tik maz attīstīta? Biznesa partneri man teikuši, ka Liepājai ir iespējas, bet, acīmredzot, trūkst cilvēku ar zināšanām un pieredzi investoru un arī Eiropas naudas piesaistē. Pietrūkst arī šīs dzirkstelītes, gribasspēka un enerģijas. Daļēji jau Liepāja dara, bet varētu daudz lielākā mērā, nekā šobrīd.

Kas jūsprāt pilsētā gadu gaitā visvairāk mainījies?
Man šķiet, ka katra Liepājas iela ir kā neliels gleznas fragments. Tikai mani pārsteidz, ka vakaros ielas ir kā izslaucītas. Piemēram, ceturtdienas vakarā izstaigāju centru, un gandrīz nav neviena cilvēka! Darbdienās, pat vasaras nogalē nav nekādas sabiedriskās dzīves. Pilsētas vadītājiem un uzņēmējiem tomēr vajadzētu meklēt iespējas piesaistīt māksliniekus, pasākumu organizatorus, lai izvilinātu liepājniekus no mājām.
Nezinu precīzi, cik Liepājā šobrīd ir iedzīvotāju, man ir informācija, ka nedaudz vairāk par 60 tūkstošiem. Tas nozīmē, ka pilsētas iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar divdesmit gadus senu pagātni, samazinājies uz pusi. Jelgavas, Ventspils iedzīvotāju skaits palicis gandrīz nemainīgs. Jautājums ir: kāpēc Liepājā tik krasi samazinājies iedzīvotāju skaits? Ne jau padomju karaspēka daļu aiziešanas dēļ – militārpersonas faktiski nemaz netika iekļautas pilsētas iedzīvotāju oficiālajā skaitā.
Tas, ka iedzīvotāju skaits tik krasi samazinājies, nozīmē, ka uz pusi sarukušas arī biznesa aktivitātes.

Bet ko darīt?
Somijā, Zviedrijā, kur arī ir šādi tumšie gadalaiki, visās pilsētās ar iedzīvotāju skaitu virs 50 tūksošiem ir vismaz viens labs peldbaseins.

Iespējams, pēc gada Liepājā arī būs moderns peldbaseins – pie Olimpiskā centra tāds top. Bet mums toties ir moderna policijas ēka...
Atceros, kad 2003. gadā biju iekšlietu ministrs, manuprāt, pamatoti apturēju policijas ēkas celtniecību, jo pēc ekspertu slēdzieniem būvniecības izmaksas bija sadārdzinātas. Nu tā ir uzcelta, bet, vai kāds liepājnieks var pateikt, cik reižu uz ēkas jumta ir nosēdies helikopteris?

Nevienu...
Tad ir jautājums: vai bija vajadzīga tik pompoza būve, kas izmaksāja sešus miljonus latu? Un vai, ietaupot uz helikoptera nosēšanās laukuma un mazliet pieliekot, nevarēja uzcelt liepājniekiem peldbaseinu? Jo tas ir skaidrs, ka ir jādomā par šiem depresīvajiem mēnešiem.

Daudziem šķiet, ka jūtams vērā ņemamu ideju apsīkums, dažkārt arī entuziastu labās idejas nesaņem vajadzīgo atbalstu.
Liepājas domnieku darba devējs ir liepājnieki, un viņiem vajadzētu saprast, ka tieši viņi ik pa četriem gadiem nosaka, kurš dabūs darba līgumu. Ja liepājnieki vēlas redzēt jaunu pieeju, svaigu skatījumu uz daudzām lietām, tad viņu pašu rokās ir, lai pēc pusotra gada tas notiktu.

Bieži braucat uz Liepāju, vai pašam nekad nav bijusi vēlme īstenot kādu projektu, kādu “pievienoto vērtību” savā bērnības pilsētā?
Kopā ar vairākiem diezgan pazīstamiem cilvēkiem savulaik piedalījos populārā televīzijas šovā “Dejo ar zvaigzni”, ko noskatījās vairāk nekā miljons cilvēku. Pirms pāris gadiem mums kopā ar Ivetu Felmani radās ideja Liepājā izveidot tādu kā deju soļu, dejotāju pēdu nospiedumu ielu.

Liepājā sporta dejas tiešām ir populāras, mums ir vairāki sporta deju klubi, tradicionālas sacensības.
Bijām jau vienojušies ar “Promenādes” īpašniekiem, ka iela varētu atrasties Vecās ostmalas promenādē, un šis deju soļu “vīruss” varētu virzīties uz jūras pusi. Amerikā esmu redzējis kaut ko līdzīgu, tur bija izveidots tango ceļš, un simtiem cilvēku, izmantojot to, dejoja tango.
Taču, kad toreiz visu izrunājām ar Liepājas domes vadību, kurai ideja it kā patika, viss šajā patikšanas līmenī arī apstājās.

Manuprāt lieliska ideja, kopā ar rokmūziķu Slavas aleju un maršrutu “Kā pa notīm” sanāktu komplekss tūrisma piedāvājums.
Gunāram Ansiņam bija cits skatījums: viņam likās, ka deju iela neveselīgi konkurēs ar Liepājā jau izveidoto nošu taku. Tad mēs pēc nedēļas kopā ar Ivetu aizbraucām uz Ventspili, un tur pašvaldība uzreiz bija gatava pati dot naudu, lai mēs kaut ko organizējam. Mēra vietnieks pat iemācījās vienu deju, un mēs sarīkojām tādu koncertu parkā, kas vienā reizē sapulcēja divus tūkstošus skatītāju!
Liepājai nekas nebija vajadzīgs, bet manuprāt, pilsēta ar to zaudēja, jo visi šie populārie cilvēki, kas piedalījās šovā, bija gatavi ar saviem resursiem nodrošināt to, lai šāda iela būtu. Man šķiet, tas liepājnieku dzīvi būtu padarījis mazliet jautrāku un gaišāku.

Kā jums pašam klājas?
Esmu izveidojis vienu biznesa projektu saistībā ar lidostu, mēs konsultējam tranzīta kravu pārvadātājus. Taču domāju, ka drīz varētu atgriezties arī politikā, jo nu jau pietiekami ilgi esmu pasēdējis rezervē. Tā dzirkstele manī nav pazudusi.

Kādi apsvērumi mudināja pieteikt savu kandidatūru KNAB vadītāja amatam?
Kontekstā ar 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanām un atsevišķu politiķu izteikumiem par KNAB likvidēšanu, uzticības krīzi parlamentam un zināmā mērā arī valdībai, būdams ar atbilstošu pieredzi un izpratni, uzskatīju par savu pienākumu piedalīties  konkursā. Laikā, ko pavadīju iekšlietu ministra amatā, ieguvu spējas saliedēt un motivēt darbiniekus, noturot un pat palielinot darba algas, radot eiropeiskus darba apstākļus, bet vienlaicīgi arī prasot augstus darba rezultātus. Tā arī bija galvenā motivācija.
Šobrīd, Latvijas izaugsmes nostiprināšanas posmā, ir svarīgi konsekventi turpināt cīņu ar korupciju. Tāpēc, manuprāt, jāstiprina KNAB, kā neatkarīgas institūcijas statuss. Līdzīgi kā tas ir ar Latvijas Banku un Tautas kontroli. Šobrīd KNAB tomēr ir premjera pārraudzībā.

Kā vērtējat savas izredzes?
Par to negribētu spriests. Ir izveidota profesionāla žūrija, kurā pārstāvēts Satversmes aizsardzības birojs, Drošības policija, Ģenerālprokuratūra, un tās arī būs pirmās slūžas, kas izvētīs kandidātus.

Kā būs, tā būs.