Izmantojot paša konstruēto un uzbūvēto CNC darbagaldu, Liepājā mītošais grobiņnieks Mārtiņš Petris izgatavojis savu meistarstiķi – īstu, skanīgu kokli.

Pēc profesijas Mārtiņš ir projektētājs, un viņa ikdienas darbs saistīts ar Grobiņā esošo SIA "Oms" un dažādiem elektropieslēgumiem. Mārtiņš, piemēram, projektējis pilsētas apgaismojumu. Taču vakaros un brīvajā laikā viņam, kā pats saka, patīk darboties ar kokiem.

Tikai vaļasprieks
"Tas ir mans hobijs," teic Mārtiņš, kuram ikdienā diezgan daudz laika aizņem visādas birokrātiskas procedūras – atļauju saņemšana, tehnisko noteikumu pieprasīšana, saskaņošana. "Dienas beigās no tā esmu ļoti noguris."

Atgūties palīdz darbnīca. "Noeju lejā, uzlieku mūziku, neviens mani netraucē un varu savā nodabā darboties..." Tā ir atpūta dvēselei, atzīst Mārtiņš.

Tiesa, šobrīd hobijam atliek mazāk laika, jo jāgatavojas kāzām, kas notiks 3.augustā. Taču gan Mārtiņam, gan viņa līgaviņai Elvai ar šo hobiju saistās arī nākotnes ieceres, un, iespējams, jau drīz viņi to pārvērtīs mazā uzņēmumā – interneta veikaliņā.

Kurzemnieciski latgaliska
Mārtiņa "dvēseles projekts", kā viņš pats to dēvē, ir kokle. Īsts mūzikas instruments, un meistars to uzskatāmi nodemonstrē. Tiesa, pagaidām Mārtiņa repertuārā gan ir tikai viena dziesmiņa – "Es atnācu uguntiņu" (Dzīvoš' ilgi, ne tik ilgi, saules mūžu nedzīvošu, ūdentiņis, akmentiņis, tie dzīvos saules mūžu...). Spēlēt kokli Mārtiņš iemācījies pašmācības ceļā, un ir apņēmības pilns iemācīties vēl citas dziesmas. Pamats viņam ir – savulaik apguvis ģitāras spēli.

Mārtiņš novērojis, ka mēneša laikā kopš instruments izgatavots, tas mainās, un pamazām kokles skaņa kļūstot dzidrāka un tīrāka.

Kokle grebta no viena koka gabala, tāpēc saucama par vienkoci. Pēc tam aizvākota un virsū uzlīmēts tā sauktais "spārns" jeb skaņu dēlītis – detaļa, kas atšķir latgaliešu kokli no visām pārējām. Kāpēc kurzemnieks izgatavojis tieši Latgales kokli? Tāpēc, ka to uzskata par skanīgāku, saka Mārtiņš. Taču, lai nezustu saikne ar dzimto Kurzemi, izvēlētais kokmateriāls ir priede. Kokli mēdzot taisīt no liepas koka – it kā skanīgāka materiāla, taču mūziķi saka arī, ka dažādu koku koklēm skaņa diži neatšķiroties. Mārtiņš internetā pētījis, ko saka kokļu meistari, un arī viņi apgalvojot, ka nav tikai viena noteikta koka, no kura iespējams izgatavot kokli.

Kad kokle "aizvākota", atliek salikt tapiņas, kas izgatavotas no ozolkoka, lai būtu cietākas un tajās tik ātri neiegrieztos stīgas, un uzvilkt stīgas. Kā to darīt, Martiņš arī uzzinājis internetā, lapā piekuns.com.

Pats grūtākais bijis sameklēt kokles rasējumu. To Mārtiņš veiksmīgi atradis žurnāla "Mazpulks" 1939.gada numurā, šis rasējums un apraksts arī ņemts par pamatu. Taču bildēs skatījies arī daudzu citu meistaru veikumus.

Kāpēc tieši kokle? "Tas bija pirmsjāņu laiks, visur skanēja līgo dziesmas, tika pieminēta arī kokle". Tas rosinājis paskatīties, kas tā kokle tāda ir un kā to taisa.

"Atradu daudz informācijas par kokles nometnēm, kur meistaru vadībā cilvēki nedēļas laikā paši izgatavo savu instrumentu. Nospriedu, kāpēc gan es arī nevarētu?"

Mārtiņš izvirzījis sev mērķi – koklei jābūt gatavai līdz Jāņiem. Laika bijis aptuveni divas nedēļas, un, lai gan draugi bijuši neizpratnē – kam tas vajadzīgs?, "man acis dega", un kokle tapa.

Jāņos savu meistarstiķi parādījis draugiem, un nu arī viņi to novērtējuši.

Datorizēto darbgaldu izgatavo pats
Tā nopietnāk aizrauties ar savu hobiju Mārtiņš sācis apmēram pirms gada. Kopš tā laika tapušas gan dažādas "sīkumlietas", kā viņš sauc zvēriņu formas durvju ķīlīšus, putnu būrīšus, paliktnīšus, vīna pudeļu turētājus utt., gan lielākas lietas, piemēram, krēsli.

Bet, lai visu šo varētu izgatavot, bija vajadzīgs darbgalds – frēze, kas tiek vadīta ar datoru, tāpēc to sauc par CNC (computer numerical control) darbagaldu. Ievadot datorā rasējumu, frēze darbojas automātiski. Darbgaldu Mārtiņš sameistaroja pats, nepieciešamās daļas pasūtot internetā – metāla daļas tepat, Latvijā, specifiskākas detaļas, kā zobstieni, vadīklu, motoru, pašu frēzi, nācies pasūtināt no ārzemēm. Arī rasējumus Mārtiņš izstrādā pats. Frēze ļauj apstrādāt līdz desmit centimetriem biezu koku, finieri, putuplastu, organisko stiklu. Ja darbgaldu nedaudz pārbūvētu, varētu apstrādāt arī metālu.

Darbgalda izgatavošana Mārtiņam prātā bijusi jau sen – kopš universitātes laikiem, kad kursa biedrs sameistarojis līdzīgu, tikai mazāku.

"Likās tik forši, un kāpēc gan es tādu nevarētu uztaisīt?"

Mārtiņa darbgalds ņem pretī frēzējamo materiālu, kas ir aptuveni 1,55 m reiz 1,90 m liels. Frēzes princips ir līdzīgs 3D printerim – tikai tur, turp un atpakaļ braukājot, priekšmets pamazām tiek audzēts ar metāla vai plastmasas pulvera palīdzību, bet CNC frēze to pašu dara, "lasot" uzdoto uzdevumu un izgriežot vajadzīgo priekšmetu no cieta materiāla.

"Tu esi Latvija!"
Mārtiņš atzīst, ka ir Latvijas patriots. Savu kokli viņš izrotājis latviskiem rakstiem un apakšdaļā iegrebis Ojāra Vācieša vārdus, kas atnākuši nejauši, bet šķituši īstie, kam ir jābūt uz kokles, jo "tā tas arī ir":

"Šo pašu svētāko
Tu neaizmirs:
vai celies debesīs,
vai jūras dzīlēs nirsti,

vai draugu pulkā
dali savu prieku,
vai viens pats satiecies
ar pretinieku –
Tu esi Latvija!"

Abi ar līgaviņu, tā Mārtiņš sauc savu nākamo sievu, ļoti vēlējušies nokļūt simtgades Dziesmu svētkos. Uz noslēguma koncertu biļetes nav dabūjuši, bet ģenerālmēģinājums bijis tikpat iespaidīgs. Divas reizes kā tautas deju kolektīvu dalībnieks Mārtiņš pats piedalījies Deju svētkos – vienreiz ar Grobiņas jauniešu deju kolektīvu "Spararats", otrreiz kā Liepājas bērnu un jaunatnes centra "Vaduguns" dejotājs. Šobrīd dejai laika neatliekot, bet "ar laiku varbūt".

Mārtiņš un arī viņa nākamā sieviņa mīl Latvijas dabu, iecienījuši pastaigas pa mežu un dabas takām. Izzināt vēsturi un ģeogrāfiju labi palīdz tā sauktā slēpņošana jeb geocachin, kad jāatrod paslēpta kastīte ar vēstījumu par konkrēto vietu, kur tā atrasta, piemēram, Kalpaka tilts vai citas interesantas vietas.

Mārtiņa mamma ir Liepājas onkoloģiskās klīnikas darbiniece, tēvs strādā kopā ar dēlu SIA "Oms", un tieši viņam Mārtiņš ir pateicīgs par iegūto izglītību un profesiju, ko izvēlējies viņa iespaidā.