Intervija ar aizsardzības ministru Raimondu Vējoni īsi pirms Aizsardzības ministrijas un bruņoto spēku izplatītā paziņojuma par turpmākās militārās sadarbības apturēšanu ar Krieviju.

Ministra kungs, kā esat apguvis savu jauno „saimniecību”?
Apguvis saimniecību esmu, un iejuties esmu labi. Neapšaubāmi, bruņotajos spēkos strādā profesionāļi, un man, kā politiķim, ir jāpieņem politiskie lēmumi. Ministrs neiejaucas taktiskajās lietās, par tām atbild bruņotie spēki. Mani lēmumi ir piedalīties vai nepiedalīties misijās, kā rīkoties tādās krīzes situācijās, kāda ir Ukrainā...

Vai jums bijis jāpieņem kāds lēmums saistībā ar situāciju Ukrainā?
Pašlaik nekādu īpašu lēmumu nav šajā sakarībā. Bruņotie spēki strādā, vāc informāciju, monitorē, un es droši varu teikt: Latvijas iedzīvotājiem nav jāuztraucas par savu drošību.

Tajā pašā laikā, situācija, kas izveidojusies Ukrainā, kopumā maina attieksmi pret drošības jautājumiem, un riski Eiropas daļā ir pieauguši. Krievijas neadekvātā rīcība Ukrainā dara bažīgas ne tikai Baltijas valstis, bet visu Eiropu, Ameriku. Tā ir atgriešanās pie aukstā kara metodēm, ko jau bijām aizmirsuši. Tas savukārt liek nopietni pārdomāt, kā attīstīt savus bruņotos spēkus. Vismaz beidzot politiķi un sabiedrība ir labāk sapratusi, ka arī aizsardzībai ir jāvelta pietiekama uzmanība. Ja tiešām veidosies kaut kādas krīzes situācijas, pirmie, kas tās risinās, būs mūsu bruņotie spēki un zemessardze, un, ja tie nebūs pietiekami attīstīti, uzlaboti, modernizēti, būs reālas problēmas.

Tāpēc arī esam mainījuši prioritātes turpmākajai bruņotie spēku attīstībai, jo tā situācija, kas ir Ukrainā, prasa attīstīt jaunas, pastiprinātas pretgaisa aizsardzības, prettanku aizsardzības spējas. Daudz vairāk jāiegulda arī zemessardzē. Iepriekšējos gados zemessardze tomēr nav pienācīgi novērtēta un atbalstīta. Runa ir gan par ekipējumu – ieročiem, formastērpiem, gan cilvēkiem. Lai mēs varētu piesaistīt daudz vairāk cilvēku zemessardzei un apmācīt pašaizsardzībai, protams, ir nepieciešami papildu līdzekļi. Tā būs mana prioritāte, ko jau šajā gadā gribu virzīt, un tā būs prioritāte, veidojot nākamo gadu budžetus.

Kāda loma iepriekš teiktā kontekstā ir jaunajam patruļkuģim „Rēzekne” un svinīgajai kuģa karoga pacelšanai šodien?
Šis kuģis, nepašaubāmi, nozīmē daudz, jo mēs modernizējam savus jūras spēkus. Kuģu uzbūvēšana ir pirmais etaps, pašreiz tie galvenokārt nodarbosies ar jūras robežas kontrolēšanu, taču ir jārealizē nākamais etaps, kam atkal vajag naudu, – kuģi jāaprīko ar moderniem šaujamieročiem, lai varam atvairīt arī uzbrukumus no jūras.

Bet projekts ir ļoti nozīmīgs, jo rezultātā mums ir pieci moderni patruļkuģi, kas var iziet jūrā pat, ja viļņi ir līdz pieciem metriem. Tas nozīmē, ka principā mēs jebkuros laika apstākļos varam droši doties jūrā un veikt tos pienākumus, kas jāveic.

Mierlaika apstākļos šie paši kuģi, neapšaubāmi, ļoti daudz darīs civilām vajadzībām, kas, pirmkārt, nozīmē cilvēku glābšanu jūrā, arī dažādus ekoloģisko krīžu gadījumus, piemēram, naftas produktu noplūdes. Tāpat šie kuģi kontrolēs zvejas kuterus, sniedzot atbalstu Valsts vides dienestam.