Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (ZRP) intervijā portālam par iespaidiem, apmeklējot iekšlietu sistēmas Kurzemes reģiona struktūrvienības Liepājā.

Kādi bija pirmie iespaidi, redzot savu saimniecību Liepājā?

Vizīte sākās ar Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes apmeklējumu. Pozitīvais – pārvaldes priekšnieks Normunds Grūbis ir cilvēks savā vietā, un pārvaldes ēka – pirmā, no tām, ko esmu apmeklējis, kas atbilst normāliem darba apstākļiem. Citur situācija šajā ziņā ir ļoti bēdīga.

Neiepriecinošais – kadru trūkums, kas Kurzemes pusē ir tradicionāls, patlaban Kurzemes reģionā trūkst vairāk nekā simts darbinieku.

Kāds jūsuprāt iemesls– zemais atalgojums?

Manā skatījumā atalgojums nav pietiekams, tāpēc arī motivācija strādāt policijā ir zema. Pienākumi, ko veic policisti, nav ikdienišķi, viņiem tomēr diendienā jāsaskaras ar ļoti lielām negācijām un krimināliem nodarījumiem. Krīzes laikā diemžēl daudzi profesionāļi, kuriem vēl ilgi būtu jāstrādā, ir atvaļinājušies. Iecirkņu inspektori savukārt ir pārāk noslogoti ar “papīru” rakstīšanu, tāpat viņu uzdevums ir kriminālpārkāpumu izmeklēšana, līdz ar to atliek mazāk laika būt ārpus kabineta sienām, sabiedrībā, kas viņu darbā būtu svarīgākais.

Diemžēl neizdevās panākt, lai jau šogad tā sauktās uzturdevas, ko iekšlietu sistēmas amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm saņem pie pamatatalgojuma, sasniegtu iepriekšējo līmeni – 120 latus. Lai to izdarītu, katram būtu jāpiemaksā 70 lati, un kopumā tas prasītu vairāk nekā 10 miljonus. Ja valsts budžets sekmīgi pildīsies, darīšu visu, lai no 2013. gada 1. janvāra uzturdeva būtu 120 lati, tāpat kā Aizsardzības ministrijas sistēmā, kur tās apjoms nav samazināts.

Mana attieksme ir, ka sistēmai kaut kas ir arī jādod, ja tikai prasīsim, rezultāta nebūs. Manuprāt valdība apzinās, ka situācija iekšlietu sistēmā ir bēdīga, un turpmāk runa var būt tikai par uzlabojumiem, nevis kaut kādiem samazinājumiem. Jautājums tikai – cik strauji to būs iespējams īstenot. Tāpēc paldies visiem, kuri dienestu nav pametuši un pārcieš krīzi!

Vai paredzētas arī kādas izmaiņas iekšlietu sistēmā?

Patlaban Kurzemē norisinās pilotprojekts, kas saistīts ar centralizāciju gan informācijas tehnoloģiju un komunikāciju jomā, gan nodrošinājuma jomā. Centralizācijas uzdevums ir maksimāli atslogot policiju no tai neraksturīgu funkciju veikšanas – ēku remontēšanas, IT sistēmu apkalpošanas, lai visus spēkus varētu veltīt tiešajiem pienākumiem – noziegumu novēršanai un atklāšanai.

Pilotprojekts beigsies 1. aprīlī, tad izvērtēsim rezultātus, un, ja tie būs pozitīvi,  ieviesīsim šo centralizāciju visā Valsts policijā un sistēmā kopumā.

Šā gada laikā arī jātiek skaidrībā par kadru sagatavošanas koncepciju, lai turpmāk policija saņemtu labi izglītotus darbiniekus.

Apmeklējāt arī citus dienestus, tikāties ar pašvaldības vadītāju.

Jā, tikāmies ar Seska kungu un pašvaldības policijas priekšnieku. Esmu secinājis, ka pilsētās, kur pašvaldības policija ir pietiekami spēcīgi, kā tas ir arī Liepājā, kur strādā vairāk nekā simts pašvaldības policijas darbinieku, tas ir atbalsts valsts policijai.

Domāju arī, ka pašlaik nav pamata runāt par pašvaldības policiju likvidēšanu vai pievienošanu valsts policijai. Ja pašvaldība spēj atrast līdzekļus, ko ieguldīt sabiedriskās kārtības uzturēšanā, tas ir tikai apsveicami.

Bažas raisa vienīgi tas, ka šobrīd sadarbība starp valsts un municipālo policiju balstās tikai uz abu struktūru vadītāju savstarpēju sapratni un saticību. Turpretī, ja šīs saskaņas nav, sadarbība kļūst neproduktīva. Tāpēc ir jādomā, lai sistēma darbotos, neatkarīgi no tā, kurš ko vada konkrētajā brīdī.

Liepājā iepazinos arī ar Valsts robežsardzes Ventspils pārvaldes Kurzemes 1.kategorijas dienestu. Pēc tam, kad pievienojāmies Šengenas zonai, pateicoties Eiropas līdzdalībai, materiāli tehniskā bāze tur ir sakārtota, gan sadzīves, gan dienesta telpas ir labā stāvoklī.

Pēdējā gada laikā parādījusies tendence, ka pieaug aizturēto nelegālo imigrantu skaits. Tas gan vairāk attiecas uz valsts austrumu robežu, tomēr tas arī nozīmē, ka ir svarīgi noturēt robežsardzes kapacitāti.

Ko secinājāt, apmeklējot ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Kurzemes reģiona brigādes Liepājas daļas?

Tur stāvoklis ir gana bēdīgs, sevišķi runājot par sadzīves apstākļiem un telpu stāvokli. Pat nevar salīdzināt ar to, ko robežsardze var piedāvāt patvēruma meklētājiem. Tas vieš bažas. Skaidrs, ka šī ir viena no lietām, kas jārisina, un es ļoti ceru, ka 2013. gadā tas būs iespējams.

Pozitīvi, ka nākušas klāt divas jaunas tehnikas vienības.

Bijus arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, tur par sadzīves apstākļiem neviens nesūdzas. Tādā ziņā pārvalde ir sakārtota, runāt varētu tikai par atalgojuma palielināšanu