No sava trīspadsmitā maratona, kas šoreiz notika Bergenā, Norvēģijā, atgriezusies liepājniekiema labi pazīstamā ārste Monta Vasile.

“Trīspadsmit maratoni ir nieks, ja manā piecdesmitgadnieku grupā tika sveikts vīrietis, kuram šis bija 200. maratons,” saka Monta. “Pirms nezināju šā vīra vecuma grupu, pieskaitīju viņu pie trīsdesmitgadniekiem, tāds viņš izskatījās pēc finiša.”

Par Bergenas skrējienu Monta saka: “Šajā maratonā valdīja skrējiena un dabas baudīšanas gaisotne: kādas ainavas, kāda rudens lapu smarža, kāds lietutiņš, kāda vēja brāzma! Rezultāts (laika ziņā) nebija nekāds īpašais, kā visiem amatieriem, bet gandarījums gan.”

Montai ir sava cieša pārliecība, maratona filozofija, ja gribat.  Lūk, ko viņa saka: “Gribu uzsvērt, ka rezultāta dēļ skrien profesionāļi, bet tie daudzie tūkstoši skrien sev, savām sajūtām, veselībai, darbaspējām. Tas nav nekas īpašs: slinkuma, laika, līdzekļu menedžments un var tikt pie baudas, ko sauc „maratons”.

Gribu aicināt: pārvariet slinkumu, dodieties dabas takās kājām vai ar velosipēdu, mazāk ēdiet, vairāk kustieties, tas ir tā vērsts!”