Esam beiguši publicēt Stradiņa universitātes docētāja, VDK izpētes komisijas locekļa, zvērināta advokāta Linarda Muciņa pētījumu par Zilo brīnumu, bet darbs turpinās, tostarp par "Helsinki 86’’.

VDK zinātniskās izpētes komisijā kā pilntiesīgs loceklis esi nesen – kopš februāra, bet kā eksperts sadarbojies ar to jau vairākus gadus. Kāda tev bija interese iesaistīties?
Komisijā nokļuvu nejauši: satiku komisijas priekšsēdētāja vietnieci, un viņa teica, ka Liepājā būs konference – par Zilo brīnumu. Teicu, ka esmu šo tematu pētījis, lai gan ne līdz galam, un, ja viņiem ir interese, labprāt piedalītos. Ar mani noslēdza līgumu, un no tā laika skaitījos komisijas pētnieks un eksperts. Turpināju strādāt pie Zilā brīnuma izpētes – varēju izmantot komisijas privilēģijas darbā ar arhīva materiāliem. Sastādīju diezgan garo un plašo pētījumu, kurā ir trīs daļas – pirmā par notikumiem pašā Zilajā brīnumā, otrā – kā tie ierakstījās kopīgajā represiju ainā, kad gan Latvijā, gan citur, karam sākoties, šāva pilnīgi bez jebkāda, pat imitēta likumīga pamata. Līdz ar to kara sākumā Rīgā, Liepājā, Daugavpilī nošauto cilvēku vārdi nav ne kādos sarakstos, ne grāmatās, kas ir sastādītas, piemēram, par citiem represētājiem. Tas jāizdara, ir jāizveido šāds saraksts, jo arī viņi ir cietušie, lai gan čekas arhīvos par viņiem nav neviena lapiņa.

Piedalījos arī citās zinātniskās konferences, ziņoju par to, kā pārņēmām visas čekas mājas, jo Stūra māja jau nebija vienīgā. Konferencē Rēzeknē precizēju faktus par "rakstāmgalda slepkavām", kuru biogrāfijas ir iekļautas Zilā brīnuma pētījuma trešajā daļā.

Bet pēdējais cēliens bija tāds, ka sāku vairāk interesēties par Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupu "Helsinkiem ‘86" Liepājā. Bija cerība, ka tikšu pie čekas maisiem un varēšu paskatīties Liepājas griezumā – uz grupas darbības sākuma notikumiem. Kad kustība pārmetās uz Rīgu, grupa palika lielāka, tad jau arī čeka aktīvi iesaistījās un pretdarbojās. Šobrīd gan viss ir apstājies. Taču daļēja informācija man jau ir, un vēlāk pētīšanu varēs attīstīt tālāk.

Kāpēc darbs ir apstājies?
Tāpēc, ka SAB-s (Satversmes aizsardzības birojs – S.P.) nelaiž mūs iekšā savās telpās, kur šobrīd glabājas čekas maisi. Viņi saka: 31.maijs* ir pagājis un "Sveiki!". Bet mēs sakām, ka komisija nav likvidēta – nevar jau beigt pētīt 31.maijā, un vienā naktī radīt gala ziņojumu. Tā tas nenotiek. Tad vajadzēja vai nu pēdējās divas nedēļas tikai sastādīt ziņojumu, vai mums vajag apmēram divas nedēļas pēc 31.maija. Jo SAB-s jau neļāva neko iznest ārā, tikai pēdējā dienā tiem sešiem, kas tur strādāja – visus jau nemaz iekšā nelaida, atļāva piezīmes iznest. Taču tās bija jānodod Latvijas Universitātes rektoram kā daļējas pieejamības dokumenti, uz kuriem tieši nevaram atsaukties, var tikai netieši komentēt.

Ar vārdu sakot, visvisādas cūcības tika darītas, un SAB-s cik nu vien varēja pretojās čekas maisu publiskošanai. Ja politiķi, arī opozīcija, pirmajā lasījumā ir nobalsojuši, ka visi čekas maisi ir jāpublisko, tad Satversmes aizsardzības birojs ir tā organizācija, kas pretojas, un acīmredzot arī toreiz, kad ar likumprojektu par čekas maisu publiskošanu trīs reizes gāja pie Vairas Vīķes-Freibergas un trīs reizes meta atpakaļ... Kaut gan toreiz tiesiskais pamatojums nebija pietiekami kvalitatīvs. Taču tagad ir 84 balsis "par", un atliek tikai tehniski noteikt, kādā kārtībā tas tiek darīts un kas ir prioritāte, jo jēdziens "čekas maisi" ir ļoti plašs. Turklāt komisija konstatēja, ka ir jāņem klāt arī komunistiskās partijas nomenklatūra, jo tomēr partijas vadība stūrēja čeku. Protams, brīžiem čeka pati sevi stūrēja un noteica sev uzdevumus.

Vai ceri tikt pie visiem čekas dokumentiem par "Helsinki ‘86"?
Ja pieņems likumu, ka dokumentus publisko, tad tikšu klāt. Žēl tikai, ka zaudējam laiku. Komisija uzskata, ka ir jāatceļ likums par VDK un jāpieņem tās sagatavotais Atklātības likums** un Ministru kabineta rīkojums par VDK dokumentu un "čekas maisu" publiskošanu, jāpublicē "maisu" saturs, kas saskan ar Saeimas balsojumu pirmajā lasījumā, un visi čekas dokumenti jānodod Valsts arhīvā, kas arī ir pareizi, jo visiem dokumentiem jābūt vienā vietā. Projektā arī ir ierakstīts, ka uz šo dokumentu pētniecību un tālāko apstrādi nevar attiekties Eiropas regula par personas datu aizsardzību. Ja izsvītro vārdus un uzvārdus, kā SAB-s to bija izdarījis par zinātniskās komisijas 40 000 eiro atjaunotajā VDK datu bāzē DELTA un izsvītrojis visus uzvārdus, tad paliek, ka "x" tikās ar "y" un pateica to un to. Viss. Izpētei iztērēto laiku un cilvēkstundas var izmest ārā.

Komisijai vēl vajadzētu sniegt savu komentāru un līdz gada beigām darboties. Un komisija, protams, uzskata, ka, tāpat kā Polijā, Lietuvā, Igaunijā, ir jāizveido Nacionālās atmiņas institūts. Diemžēl valdība pretojas, tā negrib pastāvīgu izpēti. Valdošajā koalīcijā, tam pretojas, kā viņi cer tikt ievēlēti nākošajās vēlēšanās?

* Saeima 2014. gada pavasarī valdībai uzdeva izveidot pētnieku komisiju, kurai rekomendācijas par "čekas maisu" atvēršanu jāsniedz līdz 2018. gada jūnijam. Kopš izveidošanas komisija saskārusies ne vien ar administratīviem šķēršļiem, bet ilgstoši tā nevarēja iepazīties ar čekas dokumentiem.

**Atklātības un totalitārā režīma atkārtošanās novēršanas likums.