Sadalot papildu ieņēmumus – gandrīz 21,8 miljonus eiro – 2018.gada budžetā, četri opozīcijas deputāti balsoja "pret" koalīcijā panākto vienošanos.
Pirms dot vārdu izpilddirektoram Ronaldam Fricbergam, mērs Uldis Sesks sacīja, ka, budžeta papildu līdzekļus sadalot, uzklausīti iedzīvotāju priekšlikumi, tāpat ievērojamus līdzekļus paredzēts investēt pilsētas infrastruktūrā, un šīs "investīcijas ir ar paliekošu tendenci".
Tomēr opozīciju sacītais nepārliecināja, lai gan domes sēdē izteiktie argumenti, kāpēc budžeta grozījumi netiek atbalstīti, neizklausījās pārāk spēcīgi.
Deputāte Ludmila Rjazanova būtu gribējusi, lai Karostā tiek sakārtots ietves posms Pulkveža Brieža ielā, nevis, piemēram, teritorija pie Karostas cietuma. Iebilda Uldis Sesks, norādot, ka priekšlikumi jāiesniedz savlaicīgi, un cietums ir visapmeklētākais tūrisma objekts, tāpēc sakārtot teritoriju pie tā, ir prioritāte. Deputāts Pāvels Sereda, kuru interesēja lietus ūdens novadīšanas problēma Jūrmalas parkā, šķita apmierināts ar saņemto atbildi, ka budžetā iekļauts šīs problēmas risinājums.
Savukārt Valērijs Agešins, norādot, ka šie nav vienīgie opozīcijas neapmierinātības iemesli un ka savus priekšlikumus sniedzis jau rudenī, izcēla divas problēmas. Proti, arī šogad, tāpat kā visu iepriekšējās domes sasaukuma laiku, nav plānots savest kārtībā Rojas ielas ietves posmā no Ķempes ielas līdz Dunikas ielai, kas ir svarīgi gan bērniem, gan baseina apmeklētājiem, kuri “soļo pa braucamo daļu”. Atbildot uz šo pārmetumu, vicemērs Gunārs Ansiņš aicināja “iedziļināties budžeta dokumentos”, jo tur esot paredzēta tehniskā projekta izstrāde šim ielas posmam. Tas prasīšot 4 – 5 mēnešus, un pēc tam varēs “spert nākamos praktiskos soļus”. Fricbergs apstiprināja, ka ir aplēstas projektēšanas un ietvju izbūves izmaksas – ap 30 000 eiro, un augustā, pēc projekta izstrādes, varētu būt precīzi zināms, kas un kur jādara.
Otra problēma, ko akcentēja Agešins, ir Dunikas ielas posms pretī bērnudārzam “Mazulītis”, kur no rītiem un vakaros, kad bērni tiek vēsti uz šo iestādi, veidojoties automašīnu kolona un neesot, kur novietot automašīnas, tiekot izbraukāta zaļā zona. Agešins rosinājis vai nu noasfaltēt parka daļu vai mainīt satiksmes noteikumus. Pēc Fricberga sacītā, Transporta komisija apspriedusi Agešina priekšlikumus un speciālisti tos noraidījuši.
Vēsturiski lielākais budžets
Fricbergs atgādināja, ka par budžeta grozījumiem daudz diskutēts gan Finanšu, gan Budžeta komisijās. Iepazīstinot ar grozījumiem, izpilddirektors norādīja, ka kopā ar sadalāmajiem papildu ieņēmumiem – gandrīz 21,8 miljoni eiro – 2018.gada budžets ir lielākais, kāds pašvaldībai līdz šim bijis.
Kam tad paredzēts sadalīt papildu ienākumus?
Lielāko daļu no tiem – 12, 2 miljonus eiro – veido valsts mērķdotācija izglītībai: pedagogu un sporta pedagogu algām, kā arī lielajiem valsts finansētajiem projektiem. Gandrīz 5,3 miljoni ir papildinājums atlikumam uz gada sākuma, un kopā ar jau iepriekš plānotajiem 2 miljoniem eiro atlikums uz gada sākumu ir 7 miljoni eiro.
Papildu ienākumus veido arī aizņēmums – 3,24 miljoni eiro, kas pēc Fricberga sacītā, galvenokārt paredzēts diviem lieliem projektiem – Tramvaja tilta rekonstrukcijai, kas jau tuvojas nobeigumam, un Vieglatlētikas manēžai. Vēl šajā sadaļā ir paredzēts “Daugavas” stadiona labiekārtojums un daži mazāki projekti.
Vēl vienu papildu ienākumu daļu veido ieņēmumi no maksas pakalpojumiem “Lielajā dzintarā” – 537 315 eiro.
Līdz ar to pašvaldības precizētie ienākumi 2018.gadā ir 102 660 849 eiro. Taču gada otrā pusē ieņēmumi vēl palielināsies, uzsvēra Fricbergs, jo tiks saņemtas dividendes, mērķdotācijas u.tml., un tad šā gada budžets būs "vēsturiski lielākais, cik man zināms".
Tas sadalās šādi: 33 miljoni eiro ir valsts mērķdotācijas, 44 miljoni – nodokļu ieņēmumi; 21,4 miljoni nenodokļu ieņēmumi (pārdotie pašvaldības objekti u.c.); 7,9 miljoni eiro – budžeta iestāžu ieņēmumi; aizdevumi – 9, 9 miljoni eiro; atlikums uz gada sākumu – 7 miljoni eiro.
Lielākās plānoto izdevumu pozīcijas: tradicionāli izglītība – 33,45%; pilsētas labiekārtošana un ekonomiskā darbība – 27,52%; kultūra un sports –14,45%.
Lielākais valsts finansējums piešķirts šādiem projektiem: Grīzupes ielas pārbūves turpinājums (2,5 miljoni eiro); tenisa halle (1,55 miljoni eiro); Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem (Hoijeres viesnīca, "Pūt, vējiņi!") – 1,8 miljoni eiro; degradēto teritoriju sakārtošana Vecajā ostmalā – 1,5 miljoni eiro un Kapsēdes ielā (1 miljons eiro); krasta aizsardzības būnas izbūve – 981 750 eiro.
Uzziņa
Pēc līdzekļu atlikuma precizēšanas uz 2018.gada 1.janvāri, apstiprināti šādi grozījumi saistošajos noteikumos Nr.25 "Par Liepājas pilsētas pašvaldības budžetu 2018.gadam":
Tiek plānoti papildu ieņēmumi, t.sk.
Valsts finansējums – 11 608 971 eiro,
69 248 eiro – izglītības nozarei saskaņā ar precizējumiem pielikumos pie likuma "Par valsts budžetu 2018.gadam";
29 144 eiro – ieņēmumi internātskolu uzturēšanas izdevumu daļējai segšanai bāreņiem un maznodrošinātiem izglītojamiem;
15 893 eiro – finansējums ārstniecības personu darba samaksas palielinājumam pašvaldību speciālajām internātskolām;
34 313 eiro – finansējums piemaksai pie mēnešalgas sociālajiem darbiniekiem darbam ar ģimenēm un bērniem;
34 677 eiro – mērķdotācija asistentu pakalpojumiem Izglītības iestādēs;
1 088 222 eiro – Izglītības ministrijas dotācija sporta pedagogu atlīdzībai;
25 000 eiro – dotācija augstas klases sportistu sagatavošanas centra finansēšanai;
180 304 eiro – izglītības iestāžu mācību līdzekļu iegādei;
3 261 eiro – papildu mērķdotācija pašvaldības tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai;
1 550 000 eiro – mērķdotācija projektam "Slēgto tenisa kortu būvniecības Liepājā";
158 850 eiro – Latvijas valsts simtgades svinību reģionālajai programmai;
16 667 eiro – pasākumam "Reģionu dienas – īpaši Latvijas valsts simtgadei veltīts pasākumu kopums";
1 000 000 eiro – projektam "Uzņēmējdarbības vides attīstība Liepājā, 2.kārta";
2 500 000 eiro – projektam "Grīzupes ielas pārbūve posmā no pilsētas robežas līdz Cukura ielas aplim";
70 000 eiro – projektam "Liepāja.Vesels.Aktīvs.Laimīgs";
48 125 eiro – projektam "Antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras izbūve dabas lieguma "Liepājas ezers" Zirgu salā";
981 750 eiro – projektam "Būnas izbūve Baltijas jūrā";
1 799 899 eiro – projektam "Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem";
517 047 eiro – projektam "Pamatinfrastruktūras nodrošināšana uzņēmējdarbības veikšanai revitalizējot degradētās teritorijas" (Vētru iela);
1 562 202 eiro – projektam "Degradēto teritoriju revitalizācija uzņēmējdarbības vajadzībām" (Vecā ostmala);
75 631 eiro – plānoto izdevumu samazinājums projektam "Energoefektivitātes paaugstināšana stadiona "Daugava" ģērbtuvju ēkās".
Pamatbudžeta ieņēmumi – 1 190 953 eiro:
36 000 eiro – saņemtais finansējums projektam "Publisko aktīvās atpūtas laukumu atjaunošana Bernātos 1.kārta";
283 886 eiro – finanšu izlīdzināšanas fonda atlikuma sadale;
297 197 eiro – iepriekšējā gada nesadalītais atlikums no Valsts sadales konta;
573 870 eiro – SIA "Lielais Dzintars" iemaksa pašvaldības budžetā.
Maksas pakalpojumi – plānoto ieņēmumu samazinājums par 36 555 eiro ņemot vērā iestāžu atlikumus.
Tiek plānota kredīta resursu piesaiste 3 240 379 eiro apmērā ES struktūrfondu līdzfinansēto projektu priekšfinansējumam un līdzfinansējumam.
Izdevumu pieaugums nozaru griezumā
EKONOMISKĀ DARBĪBA – 3 976 545 eiro, t.sk.:
1 720 588 eiro – projektam ES struktūrfondu līdzfinansētā projekta "Tramvaja līnijas un piegulošās teritorijas kompleksa rekonstrukcija" īstenošanai;
1 798 473 eiro – pašvaldības infrastruktūras atjaunošanai un uzlabošanai;
85 041 eiro – pašvaldības līdzfinansējumam kultūras pieminekļu saglabāšanai;
270 614 eiro – Liepājas lidostas uzturēšanai, atlidošanas termināļa izbūves 1.kārtai un nepieciešamā tehniskā nodrošinājuma iegādei.
SPORTS UN KULTŪRA – 2 287 278 eiro, t.sk.:
1 088 087 eiro – projekta "Liepājas vieglatlētikas manēžas būvniecība" īstenošanai;
276 208 eiro – projekta "Energoefektivitātes paaugstināšana stadiona "Daugava" ģērbtuvju ēkās" īstenošanai;
300 000 eiro – projekta "Jūrniecības muzeja ekspozīcijas izveide" īstenošanai;
19 170 eiro – projekta "Inovatīvu risinājumu attīstība bibliotēkās dažādu paaudžu apmeklētājiem pierobežas reģionā" īstenošanai;
156 660 eiro – stadionu "Daugava" un "Velnciems" un atpūtas bāzes "Draudzība" labiekārtošanai;
219 536 eiro – Kultūras pārvaldei, t.sk.– izdevumu segšanai, kas saistīti ar dalību Latvijas simtgades Vispārējos dziesmu un deju svētkos (dalībnieku tērpi, ēdināšanas izdevumi, telpu noma mēģinājumiem), transportlīdzekļa iegādei Liepājas muzeja darba vajadzībām (krājumu pārvadāšanai);
106 407 eiro – ar Latvijas simtgades programmu saistītiem kultūras pasākumiem;
25 000 eiro – Liepājas teātra skatuves grīdas remontam;
7 930 eiro – Liepājas leļļu teātra jauniestudējumiem.
SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA – 571461 eiro, t.sk.:
40 000 eiro – jaunam pabalsta veidam – vienreizējam pabalstam mājokļa ārējās vides pielāgošanai personai, kura pārvietojas riteņkrēslā";
50 000 eiro – jaunam pakalpojumam – bērnu ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem starpprofesionālai izvērtēšanai un rehabilitācijas un sociālās aprūpes plāna izstrādāšanai;
109 271 eiro – sociālo ēku un mājokļu remontdarbiem;
35 000 eiro – transportlīdzekļa iegādei Dienas centra personām ar garīgās attīstības traucējumiem vajadzībām;
9 168 eiro – Latvijas – Lietuvas pārrobežu projekta "Sievietes un bērni – pasargāti savā pilsētā" īstenošanai;
65 405 eiro – projekta "Saredzi citādāk" īstenošanai.
IZGLĪTĪBA – 775 398 eiro, t.sk.:
78 269 eiro – projekta "Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas attīstība par metodisko centru STEM un IKT jomā" īstenošanai;
54 093 eiro – datortehnikas iegādei Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5.vidusskolai jaunajās telpās Liepājas Vieglatlētikas manēžas kompleksā (2 datorklases, 2.mācību klases, bibliotēka un lasītava);
324 953 eiro – izglītības iestāžu remontdarbiem;
164 465 eiro – sporta izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumiem, t.sk. treniņu procesa nodrošinājumam, sporta inventāra iegādei, tenisa kortu jumta remontam.
PAŠVALDĪBAS TERITORIJU UN MĀJOKĻU APSAIMNIEKOŠANA – 223 087 eiro, t.sk.:
30 890 eiro – Kapsētu pārvaldei Vecās kapsētas labiekārtošanas darbiem un Līvas kapsētas ebreju sektora žoga remontam;
202 197 eiro – Nekustamā īpašuma pārvaldei, t.sk. 142 950 eiro – pašvaldības līdzfinansējumam daudzdzīvokļu māju iekšpagalmu un sadzīves atkritumu novietņu labiekārtošanai,
52 346 eiro – pašvaldības īpašuma remontdarbiem.
SABIEDRISKĀ KĀRTĪBA – 215 984 eiro, t.sk.:
129 637 eiro – Pašvaldības policijai trīs aprīkotu policijas automašīnu iegādei un jaunas video novērošanas sistēmas uzstādīšanai.
Plānots arī finansējums jauna Latvijas – Lietuvas pārrobežu projekta "Ar sabiedrības drošību saistīto pakalpojumu attīstība, stiprinot komunikāciju un sadarbību starp pašvaldību un policiju" īstenošanai.
VESELĪBA – 16 966 eiro
Finansējums projekta "Baltijas pilsētu rīcība dzīvesveida izraisītu slimību mazināšanā – inovatīva prakses intervences modeļa izveide, iesaistot sabiedrības veselības pārvaldes iestādes Baltijas jūras reģionā" īstenošanai.
VISPĀRĒJIE VALDĪBAS DIENESTI – 1 039 666 eiro, t.sk.:
441 246 eiro – projektu priekšfinansējumam un līdzfinansējumam;
17 000 eiro – rezerves fonda līdzekļu papildinājums;
19 000 eiro – mazo un vidējo uzņēmumu uzņēmējdarbības atbalstam;
36 079 eiro – Dzimtsarakstu nodaļas ēkai piegulošās teritorijas labiekārtojumam, datortehnikas iegādei un Liepājas stipro ģimeņu godināšanas pasākuma organizēšanai;
30 000 eiro – Liepājas pašvaldības ēkas Rožu 6 ieejas mezgla uzlabošana (vējtvera projektēšana un izbūve) un bēniņu telpu remontam;
38 730 eiro – pašvaldības stipendiju izmaksām saskaņā ar nolikumu;
91 550 eiro – telpu remontam.
Pašvaldības pamatbudžets kopā ar finansēšanas daļu palielinās par 21 288 763 eiro, t.sk. valsts mērķdotācijas un transferti – 12 226 054 eiro, atlikums uz gada sākumu 5 285 015 eiro, maksas pakalpojumi 537 315 eiro, aizņēmumi 3 240 379 eiro. Speciālais budžets pieaug par 851 659 eiro, ziedojumi, dāvinājumi palielinās par 6491 eiro.
(No Liepājas pilsētas pašvaldības Finanšu pārvaldes vadītājas Evijas Kalvenieces paskaidrojuma raksta)