Lai valoda attīstītos, ir nepieciešams to lietot visās dzīves jomās, tāpēc ir svarīgi saglabāt valsts valodas statusu latviešu kā vienīgajai valsts valodai.

Tas nodrošina tās lietojumu, "Rietumu Radio" sacīja Liepājas Universitātes zinātnes prorektore, filoloģijas doktore Ieva Ozola, raksta LETA.

"Ja krievu valoda oficiālajā saziņā ienāktu jau ar likuma spēku, saruktu nepieciešamība zināt latviešu valodu. Taču katras valodas pastāvēšanai ir svarīgi, lai mēs to lietotu visās jomās, kurās valsts dzīve notiek," nepieciešamību saglabāt valsts valodas statusu latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai skaidro Ozola, norādot uz jau pašlaik lielo krievu valodas lomu.

Kā uzskata profesore, Valsts valodas likums "ir ļoti tolerants un demokrātisks pret daudzu valodu, tostarp arī krievu valodas, lietošanu". "Kad šo likumu pieņēma, bija ļoti lielas diskusijas par valodu lietošanu privātajā jomā, privātajos uzņēmumos. Tajos valodu lietojums nav strikti noteikts un var būt valodu izvēle. Ja mēs atļautu lietot krievu valodu arī valsts un pašvaldību līmenī, tad mēs pieaudzētu krievu valodas tiesības, un vienai daļai Latvijas iedzīvotāju tad patiešām nebūs vajadzības lietot latviešu valodu," sacīja Ozola. Viņa norāda, ka Valsts valodas likums nosaka, ka latviešu valodu var lietot visās dzīves jomās. "Nedomāju, ka, pastāvot divām valsts valodām, tas tā vairs būtu," uzskata profesore.

Runājot par latviešu valodas apdraudējumu, Ozola kā pirmo min faktu, ka sarūk to iedzīvotāju skaits, kuri runā latviešu valodā. "Otrkārt, mēs starptautiskajā saziņā, un tas ir neizbēgami, lietosim citas valodas, un tāpēc latviešu valodas izteiksmes iespējas var sarukt. Ja kāda valodas lietojuma jomā cita valoda sāk dominēt, mēs vairs neizjūtam nepieciešamību attīstīt izteiksmi, terminoloģiju latviešu valodā," skaidro profesore.

Kā jomas, kurās var kļūt grūti izteikties latviešu valodā, Ozola min, piemēram, eksaktās zinātnes, kur angļu valodas loma ir dominējošā. Vienlaikus viņa stāsta, ka valodas vēsturnieki un valodnieki jau sen atzinuši, ka latviešu valoda un tās veidošanās jau kopš sākotnes nav pastāvējusi vienvalodīgā vidē. "Citu valodu fons, konteksts, mijiedarbe ir vienmēr Latvijas teritorijā notikusi, un vienmēr bijuši aizguvumi no citām valodām, pat tūkstošiem gadus seni," skaidro profesore.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc ir svarīgi, lai Latvijā būtu viena valsts valoda - latviešu, profesore sacīja: "Latvijas valsts viens no pamatiem ir valoda. Valodā balstīta kultūra un kultūrā balstīta mūsu identitāte, tāpēc tas ir svarīgi. Katram valsts pilsonim tam ir jābūt svarīgi."

Kā atzina Ozola, referendumu viņa rīt apmeklēs un balsos pret krievu valodu kā otru valsts valodu.