Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Pērn LiepU sagatavots viens matemātiķis vidusskolai


atlikušas 250 zīmes


Pērn LiepU sagatavots viens matemātiķis vidusskolai (18)

Autors: Sarmīte Pujēna
Ceturtdienā, 07. februārī, 2019 | BIRKAS: Ilma Neimane , Linda Pavītola , Kārlis Strautiņš , 6.vidusskola , izglītība , Izglītības pārvalde , LiepU
Izdrukāt Ziņot
FOTO: Publicitātes

Liepājas Universitāte (LiepU) pērn sagatavojusi sešus skolotājus, un tikai vienam no viņiem ir tiesības mācīt matemātiku vidusskolā.

Portāls irliepaja.lv jau rakstīja, ka virknei Liepājas skolu šobrīd trūkst gan eksakto priekšmetu, gan valodu un citu mācību priekšmetu skolotāju, pēc Izglītības pārvaldes datiem – pavisam desmit.

Šoreiz mēģinājām noskaidrot, kā skolotāju trūkumu pilsētā palīdz novērst vienīgā mūsu pilsētas universitāte.

Pēc statistikas datiem 2018. gada vasarā LiepU absolvēja seši skolotāji: studiju programmu "Skolotājs" – pieci absolventi, kuriem ir tiesības strādāt par matemātikas skolotāju 5. – 6. klasē, kā arī studiju programmu "Vispārējās izglītības skolotājs" – viens absolvents, kuram ir tiesības strādāt par vispārējās izglītības skolotāju matemātikā jebkurā klašu grupā, arī vidusskolā.

Pērn  LiepU nav absolvējis neviens fizikas vai ķīmijas skolotājs.

Četri pamatizglītības skolotāji ar tiesībām strādāt par matemātikas skolotāju 5. – 6. klasē LiepU absolvējuši šogad.

Patlaban LiepU studē seši studenti studiju programmā "Skolotājs", kuriem, absolvējot to, būs tiesības strādāt par matemātikas skolotāju 7. – 9. klasē; pieci studenti programmā "Skolotājs", un, absolvējot to, viņiem būs tiesības strādāt par matemātikas skolotāju 5. – 6. klasē. Četri studenti mācās studiju programmā "Matemātika, fizika un datorzinātnes", ko absolvējot, būs tiesīgi strādāt par matemātikas, informātikas un programmēšanas skolotājiem gan pamatskolā, gan vidusskolā.

Kā irliepaja.lv noskaidroja LiepU Studiju daļā, universitāte eksaktos pedagogus sagatavo studiju programmās: "Skolotājs", "Vispārējās izglītības skolotājs" un "Matemātika, fizika un datorzinātnes".

Vai kāds no nedaudzajiem LiepU sagatavotajiem skolotājiem pēc augstskolas absolvēšanas arī devies strādāt uz kādu no Liepājas skolām, mācību iestādē pateikt nevar – kā skaidroja universitātē, precīzu informāciju par absolventu nodarbinātību dos valsts "absolventu reģistrs", kad tas sāks darboties (izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis iepriekš solīja, ka reģistra informācija būs publiski pieejama, sākot ar 2019. gada beigām – irliepaja.lv).

"Pašlaik absolventiem nav pienākuma sniegt šādu informāciju, anketu atbildes ir brīvprātīgas," skaidro LiepU.

LiepU nav ciešākas sadarbības ar pilsētas vidusskolām, lai gūtu nepastarpinātu informāciju par trūkstošajiem pedagogiem. Sadarbības līgums ar 6.vidusskolu, par kuru irliepaja.lv jau stāstīja skolas direktors Kārlis Strautiņš, pagaidām ir vienīgais. Tā mērķis ir sekmēt LiepU un 6.vidusskolas sadarbību izglītības un zinātnes jomā, atbalstīt studējošo studiju procesa nodrošināšanu un studiju darbu izstrādi, veicināt pētniecību un zināšanu pārnesi uz tautsaimniecību, kā arī pilnveidot skolēnu mācību darbības ievirzi pētniecībā. Līguma ietvaros studentiem tiek piedāvāta iespēja līdzdarboties pedagoģiskajā procesā kā skolotāju asistentiem.

Pēc Pedagoģijas un sociālā darba fakultātes dekānes Lindas Pavītolas sacītā sadarbības jautājums tiekot aktualizēts arī, pārskatot sadarbības līgumu ar pilsētas Izglītības pārvaldi, kur viens no līguma priekšmeta uzdevumiem ir nodrošināt pedagogu aizvietošanas un studentu brīvprātīgā darba dienesta darbību.

"Pašlaik tiek strādāts pie idejas praktiskās realizācijas, pievēršot uzmanību iepriekšējā sadarbības perioda problēmjautājumiem, proti, lai veiktu skolotāja palīga pienākumus, studentam ir jābūt iepriekš sagatavotam, studentam jābūt piesaistītam konkrētai izglītības iestādei," skaidro Pavītola.

Uz portāla jautājumu, vai LiepU nevarētu palielināt sagatavojamo skolotāju skaitu, LiepU atbilde bija, ka budžeta vietu skaitu studiju programmās nosaka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), bet darba tirgus vajadzību izpēte šobrīd tiekot veikta Eiropas struktūrfondu finansēta projekta ietvaros.

Iepriekšējo gadu dati, aplūkojot piedāvājuma un pieprasījuma prognozes izglītības jomā vidējā un ilgtermiņa skatījumā, liecina par nopietniem riskiem, atzīst LiepU Mūžizglītības nodaļas vadītāja Ilma Neimane. IZM statistikas dati rāda, ka 54% skolotāju ir vecāki par 55 gadiem, bet vecumā no 25 līdz 34 gadiem Latvijas skolās strādā tikai 13% pedagogu.

"To apliecina arī Liepājas Izglītības pārvaldes veiktā pētījuma rezultāti – Liepājā 9% pirmsskolas skolotāju ir vecāki par 60 gadiem, bet 27% ir vecumā no 50 līdz 59 gadiem. Reģionā pieejamie dati liecina, ka, piemēram, Aizputes novadā 43% pedagogu ir vecāki par 50 gadiem. Tādējādi Liepājā un reģionā tuvākajā nākotnē būs nepieciešami skolotāji dažādos izglītības līmeņos un dažādās jomās, īpaši pirmsskolas un pamatizglītības skolotāji, kā arī logopēdi, mūzikas, sporta un eksakto zinātņu jomas skolotāji.

Par skolotāju trūkumu un nepieciešamību liecina arī darba devēju sūtītie darba piedāvājumi dažādu jomu skolotāju nodrošinājumam. Tāpat liela daļa 3.un 4.kursa studentu ir jau patstāvīgi strādājoši skolotāji," skaidro Neimane.


Sludinājums

Secinājums
07:36 | 07/02/19
ZIŅOT
(-7)
(24)
+

Ja cilvēks nav spējīgs iestāties Latvijas valsts universitātē fizmatos, bet studē matemātiku Liepājas universitātē, ar lielu varbūtības procentu, nebūs spējīgs mācīt mtemātiku vidusskolā.

Karklis
07:39 | 07/02/19
ZIŅOT
(-6)
(22)
+

Kārtējais pierādījums Liepājas universitātes bezjēdzīgumam.

Osis
08:42 | 07/02/19
ZIŅOT
(-2)
(17)
+

Par to Liepu bezjēdzīgumu; dīvaini, bet matemātikas jomā viņiem ir labi mācībspēki.Tiesa, šī paaudze strauji noveco, aiziet.Bet citādi---bezjēdzīguma tur pietiek, visi šie "tūrisma menedžmenti"....

Elza
07:55 | 07/02/19
ZIŅOT
(-1)
(18)
+

Sagatavoto skolotāju skaits ir vienkārši graujošs! Un tas, ka sagatavo speciālistus, kas tiesīgi kaut ko mācīt, vēl nenozīmē, ka viņi arī ir spējīgi mācīt. Ja paskatās uz situāciju ar priekšmetu skolotājiem Liepājas skolās, tad paliek žēl nabaga bērnu, jo pēc stundām nākas vēl skriet pie privātskolotājiem. Un tos nav nemaz tik viegli dabūt. Stāsts galvenokārt ir par matemātiku. Un privātskola arī vairs nav izeja, jo tur tāpat ar matemātikas pasniegšanu ir vāks. Vienīgās izmaiņas - nekam nederīgu skolotāju rotācija starp privātskolām un pašvaldības skolām.

IrTaa
09:03 | 07/02/19
ZIŅOT
(-9)
(5)
+

Valodas zinu, mācīt protu, bet nav pedagoģiskās izglītības. Vajag atcelt šos šķēršļus, lai piesaistītu jaunus kadrus!

Ō!
16:35 | 07/02/19
ZIŅOT
(-2)
(2)
+

Mīnus seši jau kaut ko liecina. Par tā saukto sabiedrību. Ja tā nav viena un tā pati roķele. It kā pedagoģijai šais laikos būtu kāda liela jēga. Ar pedagoga papīriem pēc likuma - bet uz amorālu sabiedrību pēc būtības. Var iekaustīt, pat sasist cits citu, var bļaustīties, var nemācīties, var amorāli dzīvot skolēni, skolmeistari, tēvi un mātes, var imitēt darbu pat ``augstajos ešelonos``, var būt gadiem ilgas mahinācijas un neatlaist no darba, kā, sasmērējušos savos nedarbos, pilsētu mērus utt. utt.

nejēdzība
09:12 | 07/02/19
ZIŅOT
(-1)
(29)
+

"LiepU nav ciešākas sadarbības ar pilsētas vidusskolām" - šis ir kronis visam un pierāda, cik maz šai iestādei interesē reālā situācija. Nesaprotu, kur problēma vienreiz gadā paņemt telefonu un apzvanīt pilsētas vidusskolas. Smieklīgi.

Gudrinieks
11:31 | 07/02/19
ZIŅOT
(-0)
(7)
+

Un cik tad ir tādu vidusskolēni, kas nākotnē gribētu mācīt matemātiku vai fiziku citiem?

``nevaig raudāt, nevaig asras liet``
14:06 | 07/02/19
ZIŅOT
(-6)
(1)
+

Tā vien izskatās, ka trūkt jau netrūks tādu, kas gribēs. Ar skolotājiem nu jau ir kā ar deputātiem: kāpēc negribēt, ja maksā par gandrīz neko. Deputātiem (lielākai daļai) šad tad roka jāpaceļ, skolotājiem jāgriež savu plati uz riņķi. Gadiem ejot, tie to priekšmetu zin kā dzejoli no galvas. Saprot tas klausītājs vai nesaprot, viņam maz svarīgi. Jo naudu jau viņam maksā par to, ka griež to plati. Tas nav izdomājums. Skolēni stāsta, ka bijis tā, ka visa klase atteikušies no priekšmeta skolotāja tāpēc, ka nesaprot stāstīto. Tas pats var būt arī augstskolās.

Elza
12:49 | 07/02/19
ZIŅOT
(-0)
(12)
+

Skolnieki vienmēr gribéjuši līdzināties saviem skolotājiem - zvaigznēm. Jo mazāk zvaigžņu, jo mazāk to, kas izvēlas skolotāja profesiju.

Dagoberts
11:55 | 07/02/19
ZIŅOT
(-8)
(8)
+

Nez, vai te vajadzētu tik ļoti sunīt LiepU.
Galu galā, tā ir LV kopējā politika, ka skolotāja darbs ir relatīvi maz apmaksāts un nekotējās. Un tā ir pamatproblēma!
Tāpēc arī mazais studentu skaits, tāpēc arī mazais sagatavoto skolotāju skaits.
Ko dos, ja aptaujās Liepājas skolas? Vai tāpēc palielināsies studētgribētāju skaits?? Taču nē, jo pamatproblēmu aptauja nekādi neatrisinās.

gan jau, ka
12:39 | 08/02/19
ZIŅOT
(-0)
(1)
+

tieši tāpēc ir ``tirkīza``, ka tie, kas domājas mācām, paši nedomā. Un, pašam nedomājot, jau arī otram nevar iemācīt domāt. Un pēcmilleniuma ``domātāji`` jau pierunājuši pilnu gaisu un aizgaisu, ka mēs visi esot vienādi. Un vienādie starp vienādiem atkal nebeidz dūdot pretējo - ka mēs visi esam atšķirīgi: katrs ar savu taisnību, katrs ar savu skatu. Vienvārdsakot - individualitātes. Un tā - vieni tā, otri otrādi - mēs domājam mūžīgi mūžam - no Mozus, pirms Mozus līdzpat milleniumam. Vai tāpēc kādi ir - tirkīza dīvaiņi? Es dom, ka taisnībai tuvāk tie, kuri pierunā ticēt, ka mēs cits citam esam mācītāji un mācāmie. Neatkarīgi no gadu skaita, no kontu skaita, no diplomu skaita, no tā, kad kurš piedzimis. Drīz nekas nekotēsies, ja šķirosim cits citu kastās, kārtās, kategorijās un kāsēsim cits uz citu no abudabi augstumiem.

Dagoberts
08:46 | 08/02/19
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Kāda tur haļava - milleniuma tirkīza dīvaiņus mācīt domāt ...
Kā jau sacīju - tas amats nekotējas!

it kā nezinātu
21:12 | 07/02/19
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Da nu tieši tāpēc jau neveidojas, ka jauš, ka tautai piegriezies, ka tik ilgi var muļķi laist. Ja nevar vairs nahaļavu, tad labāk nemaz nesāk.

Dagoberts > asrām
15:39 | 07/02/19
ZIŅOT
(-1)
(5)
+

Nez kāpēc tad pēc tās profesijas rindas neveidojas ...

``nevaig raudāt, nevaig asras liet``
13:58 | 07/02/19
ZIŅOT
(-7)
(8)
+

Nu jau gan lej! Kam nu kam, bet mediķiem un skolotājiem jau nu nav ko asras liet, ka par maz maksā. Lielākie pasaules apceļotāji. Tādus priekus var atļauties vienīgi par labu naudu.

nevaig, nevaig
17:15 | 07/02/19
ZIŅOT
(-1)
(6)
+

Jaunaisgads Parīzē, Lieldienas Filipīnās, Jāņos Ņujorkā - guļu un sapņoju !

kādreiz
20:15 | 12/02/19
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Rīgā studentu vidū populāra bija dziesmiņa- Nevaig raudāt,nevaig asras liet, labāk Juglas tiltam pāri iet. Baložkrodziņš rītā vakarā,lauztās sirdis allaž salaulā.

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki