Rīgā studentu vidū populāra bija dziesmiņa- Nevaig raudāt,nevaig asras liet, labāk Juglas tiltam pāri iet. Baložkrodziņš rītā vakarā,lauztās sirdis allaž salaulā.
Nez, vai te vajadzētu tik ļoti sunīt LiepU.
Galu galā, tā ir LV kopējā politika, ka skolotāja darbs ir relatīvi maz apmaksāts un nekotējās. Un tā ir pamatproblēma!
Tāpēc arī mazais studentu skaits, tāpēc arī mazais sagatavoto skolotāju skaits.
Ko dos, ja aptaujās Liepājas skolas? Vai tāpēc palielināsies studētgribētāju skaits?? Taču nē, jo pamatproblēmu aptauja nekādi neatrisinās.
gan jau, ka
12:39 | 08/02/19
ZIŅOT
(-0)
–
(1)
+
tieši tāpēc ir ``tirkīza``, ka tie, kas domājas mācām, paši nedomā. Un, pašam nedomājot, jau arī otram nevar iemācīt domāt. Un pēcmilleniuma ``domātāji`` jau pierunājuši pilnu gaisu un aizgaisu, ka mēs visi esot vienādi. Un vienādie starp vienādiem atkal nebeidz dūdot pretējo - ka mēs visi esam atšķirīgi: katrs ar savu taisnību, katrs ar savu skatu. Vienvārdsakot - individualitātes. Un tā - vieni tā, otri otrādi - mēs domājam mūžīgi mūžam - no Mozus, pirms Mozus līdzpat milleniumam. Vai tāpēc kādi ir - tirkīza dīvaiņi? Es dom, ka taisnībai tuvāk tie, kuri pierunā ticēt, ka mēs cits citam esam mācītāji un mācāmie. Neatkarīgi no gadu skaita, no kontu skaita, no diplomu skaita, no tā, kad kurš piedzimis. Drīz nekas nekotēsies, ja šķirosim cits citu kastās, kārtās, kategorijās un kāsēsim cits uz citu no abudabi augstumiem.
Dagoberts
08:46 | 08/02/19
ZIŅOT
(-0)
–
(0)
+
Kāda tur haļava - milleniuma tirkīza dīvaiņus mācīt domāt ...
Kā jau sacīju - tas amats nekotējas!
it kā nezinātu
21:12 | 07/02/19
ZIŅOT
(-0)
–
(0)
+
Da nu tieši tāpēc jau neveidojas, ka jauš, ka tautai piegriezies, ka tik ilgi var muļķi laist. Ja nevar vairs nahaļavu, tad labāk nemaz nesāk.
Dagoberts > asrām
15:39 | 07/02/19
ZIŅOT
(-1)
–
(5)
+
Nez kāpēc tad pēc tās profesijas rindas neveidojas ...
``nevaig raudāt, nevaig asras liet``
13:58 | 07/02/19
ZIŅOT
(-7)
–
(8)
+
Nu jau gan lej! Kam nu kam, bet mediķiem un skolotājiem jau nu nav ko asras liet, ka par maz maksā. Lielākie pasaules apceļotāji. Tādus priekus var atļauties vienīgi par labu naudu.
Un cik tad ir tādu vidusskolēni, kas nākotnē gribētu mācīt matemātiku vai fiziku citiem?
``nevaig raudāt, nevaig asras liet``
14:06 | 07/02/19
ZIŅOT
(-6)
–
(1)
+
Tā vien izskatās, ka trūkt jau netrūks tādu, kas gribēs. Ar skolotājiem nu jau ir kā ar deputātiem: kāpēc negribēt, ja maksā par gandrīz neko. Deputātiem (lielākai daļai) šad tad roka jāpaceļ, skolotājiem jāgriež savu plati uz riņķi. Gadiem ejot, tie to priekšmetu zin kā dzejoli no galvas. Saprot tas klausītājs vai nesaprot, viņam maz svarīgi. Jo naudu jau viņam maksā par to, ka griež to plati. Tas nav izdomājums. Skolēni stāsta, ka bijis tā, ka visa klase atteikušies no priekšmeta skolotāja tāpēc, ka nesaprot stāstīto. Tas pats var būt arī augstskolās.
Elza
12:49 | 07/02/19
ZIŅOT
(-0)
–
(12)
+
Skolnieki vienmēr gribéjuši līdzināties saviem skolotājiem - zvaigznēm. Jo mazāk zvaigžņu, jo mazāk to, kas izvēlas skolotāja profesiju.
"LiepU nav ciešākas sadarbības ar pilsētas vidusskolām" - šis ir kronis visam un pierāda, cik maz šai iestādei interesē reālā situācija. Nesaprotu, kur problēma vienreiz gadā paņemt telefonu un apzvanīt pilsētas vidusskolas. Smieklīgi.
Valodas zinu, mācīt protu, bet nav pedagoģiskās izglītības. Vajag atcelt šos šķēršļus, lai piesaistītu jaunus kadrus!
Ō!
16:35 | 07/02/19
ZIŅOT
(-2)
–
(2)
+
Mīnus seši jau kaut ko liecina. Par tā saukto sabiedrību. Ja tā nav viena un tā pati roķele. It kā pedagoģijai šais laikos būtu kāda liela jēga. Ar pedagoga papīriem pēc likuma - bet uz amorālu sabiedrību pēc būtības. Var iekaustīt, pat sasist cits citu, var bļaustīties, var nemācīties, var amorāli dzīvot skolēni, skolmeistari, tēvi un mātes, var imitēt darbu pat ``augstajos ešelonos``, var būt gadiem ilgas mahinācijas un neatlaist no darba, kā, sasmērējušos savos nedarbos, pilsētu mērus utt. utt.
Sagatavoto skolotāju skaits ir vienkārši graujošs! Un tas, ka sagatavo speciālistus, kas tiesīgi kaut ko mācīt, vēl nenozīmē, ka viņi arī ir spējīgi mācīt. Ja paskatās uz situāciju ar priekšmetu skolotājiem Liepājas skolās, tad paliek žēl nabaga bērnu, jo pēc stundām nākas vēl skriet pie privātskolotājiem. Un tos nav nemaz tik viegli dabūt. Stāsts galvenokārt ir par matemātiku. Un privātskola arī vairs nav izeja, jo tur tāpat ar matemātikas pasniegšanu ir vāks. Vienīgās izmaiņas - nekam nederīgu skolotāju rotācija starp privātskolām un pašvaldības skolām.
Kārtējais pierādījums Liepājas universitātes bezjēdzīgumam.
Osis
08:42 | 07/02/19
ZIŅOT
(-2)
–
(17)
+
Par to Liepu bezjēdzīgumu; dīvaini, bet matemātikas jomā viņiem ir labi mācībspēki.Tiesa, šī paaudze strauji noveco, aiziet.Bet citādi---bezjēdzīguma tur pietiek, visi šie "tūrisma menedžmenti"....
Ja cilvēks nav spējīgs iestāties Latvijas valsts universitātē fizmatos, bet studē matemātiku Liepājas universitātē, ar lielu varbūtības procentu, nebūs spējīgs mācīt mtemātiku vidusskolā.
Ainars Virga ar vērienīgu koncertu nosvin 55.dzimšanas dienu 
Lieldienu gadatirgus un mājdzīvnieku izstāde 
Ekumēniskais Krustaceļš Lielajā piektdienā 
Koktēlnieka Jāņa Žīmanta darbu kataloga atvēršana muzejā 
Satikšanās priekam noilguma nav.... 
diena meistariem .. 
darbīga diena meistariem ...
Rīgā studentu vidū populāra bija dziesmiņa- Nevaig raudāt,nevaig asras liet, labāk Juglas tiltam pāri iet. Baložkrodziņš rītā vakarā,lauztās sirdis allaž salaulā.
Jaunaisgads Parīzē, Lieldienas Filipīnās, Jāņos Ņujorkā - guļu un sapņoju !
Nez, vai te vajadzētu tik ļoti sunīt LiepU.
Galu galā, tā ir LV kopējā politika, ka skolotāja darbs ir relatīvi maz apmaksāts un nekotējās. Un tā ir pamatproblēma!
Tāpēc arī mazais studentu skaits, tāpēc arī mazais sagatavoto skolotāju skaits.
Ko dos, ja aptaujās Liepājas skolas? Vai tāpēc palielināsies studētgribētāju skaits?? Taču nē, jo pamatproblēmu aptauja nekādi neatrisinās.
tieši tāpēc ir ``tirkīza``, ka tie, kas domājas mācām, paši nedomā. Un, pašam nedomājot, jau arī otram nevar iemācīt domāt. Un pēcmilleniuma ``domātāji`` jau pierunājuši pilnu gaisu un aizgaisu, ka mēs visi esot vienādi. Un vienādie starp vienādiem atkal nebeidz dūdot pretējo - ka mēs visi esam atšķirīgi: katrs ar savu taisnību, katrs ar savu skatu. Vienvārdsakot - individualitātes. Un tā - vieni tā, otri otrādi - mēs domājam mūžīgi mūžam - no Mozus, pirms Mozus līdzpat milleniumam. Vai tāpēc kādi ir - tirkīza dīvaiņi? Es dom, ka taisnībai tuvāk tie, kuri pierunā ticēt, ka mēs cits citam esam mācītāji un mācāmie. Neatkarīgi no gadu skaita, no kontu skaita, no diplomu skaita, no tā, kad kurš piedzimis. Drīz nekas nekotēsies, ja šķirosim cits citu kastās, kārtās, kategorijās un kāsēsim cits uz citu no abudabi augstumiem.
Kāda tur haļava - milleniuma tirkīza dīvaiņus mācīt domāt ...
Kā jau sacīju - tas amats nekotējas!
Da nu tieši tāpēc jau neveidojas, ka jauš, ka tautai piegriezies, ka tik ilgi var muļķi laist. Ja nevar vairs nahaļavu, tad labāk nemaz nesāk.
Nez kāpēc tad pēc tās profesijas rindas neveidojas ...
Nu jau gan lej! Kam nu kam, bet mediķiem un skolotājiem jau nu nav ko asras liet, ka par maz maksā. Lielākie pasaules apceļotāji. Tādus priekus var atļauties vienīgi par labu naudu.
Un cik tad ir tādu vidusskolēni, kas nākotnē gribētu mācīt matemātiku vai fiziku citiem?
Tā vien izskatās, ka trūkt jau netrūks tādu, kas gribēs. Ar skolotājiem nu jau ir kā ar deputātiem: kāpēc negribēt, ja maksā par gandrīz neko. Deputātiem (lielākai daļai) šad tad roka jāpaceļ, skolotājiem jāgriež savu plati uz riņķi. Gadiem ejot, tie to priekšmetu zin kā dzejoli no galvas. Saprot tas klausītājs vai nesaprot, viņam maz svarīgi. Jo naudu jau viņam maksā par to, ka griež to plati. Tas nav izdomājums. Skolēni stāsta, ka bijis tā, ka visa klase atteikušies no priekšmeta skolotāja tāpēc, ka nesaprot stāstīto. Tas pats var būt arī augstskolās.
Skolnieki vienmēr gribéjuši līdzināties saviem skolotājiem - zvaigznēm. Jo mazāk zvaigžņu, jo mazāk to, kas izvēlas skolotāja profesiju.
"LiepU nav ciešākas sadarbības ar pilsētas vidusskolām" - šis ir kronis visam un pierāda, cik maz šai iestādei interesē reālā situācija. Nesaprotu, kur problēma vienreiz gadā paņemt telefonu un apzvanīt pilsētas vidusskolas. Smieklīgi.
Valodas zinu, mācīt protu, bet nav pedagoģiskās izglītības. Vajag atcelt šos šķēršļus, lai piesaistītu jaunus kadrus!
Mīnus seši jau kaut ko liecina. Par tā saukto sabiedrību. Ja tā nav viena un tā pati roķele. It kā pedagoģijai šais laikos būtu kāda liela jēga. Ar pedagoga papīriem pēc likuma - bet uz amorālu sabiedrību pēc būtības. Var iekaustīt, pat sasist cits citu, var bļaustīties, var nemācīties, var amorāli dzīvot skolēni, skolmeistari, tēvi un mātes, var imitēt darbu pat ``augstajos ešelonos``, var būt gadiem ilgas mahinācijas un neatlaist no darba, kā, sasmērējušos savos nedarbos, pilsētu mērus utt. utt.
Sagatavoto skolotāju skaits ir vienkārši graujošs! Un tas, ka sagatavo speciālistus, kas tiesīgi kaut ko mācīt, vēl nenozīmē, ka viņi arī ir spējīgi mācīt. Ja paskatās uz situāciju ar priekšmetu skolotājiem Liepājas skolās, tad paliek žēl nabaga bērnu, jo pēc stundām nākas vēl skriet pie privātskolotājiem. Un tos nav nemaz tik viegli dabūt. Stāsts galvenokārt ir par matemātiku. Un privātskola arī vairs nav izeja, jo tur tāpat ar matemātikas pasniegšanu ir vāks. Vienīgās izmaiņas - nekam nederīgu skolotāju rotācija starp privātskolām un pašvaldības skolām.
Kārtējais pierādījums Liepājas universitātes bezjēdzīgumam.
Par to Liepu bezjēdzīgumu; dīvaini, bet matemātikas jomā viņiem ir labi mācībspēki.Tiesa, šī paaudze strauji noveco, aiziet.Bet citādi---bezjēdzīguma tur pietiek, visi šie "tūrisma menedžmenti"....
Ja cilvēks nav spējīgs iestāties Latvijas valsts universitātē fizmatos, bet studē matemātiku Liepājas universitātē, ar lielu varbūtības procentu, nebūs spējīgs mācīt mtemātiku vidusskolā.
KOMENTĒT