nejēdzība
09:12 | 07/02/19
ZIŅOT
(-1)
(29)
+

"LiepU nav ciešākas sadarbības ar pilsētas vidusskolām" - šis ir kronis visam un pierāda, cik maz šai iestādei interesē reālā situācija. Nesaprotu, kur problēma vienreiz gadā paņemt telefonu un apzvanīt pilsētas vidusskolas. Smieklīgi.

Secinājums
07:36 | 07/02/19
ZIŅOT
(-7)
(24)
+

Ja cilvēks nav spējīgs iestāties Latvijas valsts universitātē fizmatos, bet studē matemātiku Liepājas universitātē, ar lielu varbūtības procentu, nebūs spējīgs mācīt mtemātiku vidusskolā.

Karklis
07:39 | 07/02/19
ZIŅOT
(-6)
(22)
+

Kārtējais pierādījums Liepājas universitātes bezjēdzīgumam.

Elza
07:55 | 07/02/19
ZIŅOT
(-1)
(18)
+

Sagatavoto skolotāju skaits ir vienkārši graujošs! Un tas, ka sagatavo speciālistus, kas tiesīgi kaut ko mācīt, vēl nenozīmē, ka viņi arī ir spējīgi mācīt. Ja paskatās uz situāciju ar priekšmetu skolotājiem Liepājas skolās, tad paliek žēl nabaga bērnu, jo pēc stundām nākas vēl skriet pie privātskolotājiem. Un tos nav nemaz tik viegli dabūt. Stāsts galvenokārt ir par matemātiku. Un privātskola arī vairs nav izeja, jo tur tāpat ar matemātikas pasniegšanu ir vāks. Vienīgās izmaiņas - nekam nederīgu skolotāju rotācija starp privātskolām un pašvaldības skolām.

Osis
08:42 | 07/02/19
ZIŅOT
(-2)
(17)
+

Par to Liepu bezjēdzīgumu; dīvaini, bet matemātikas jomā viņiem ir labi mācībspēki.Tiesa, šī paaudze strauji noveco, aiziet.Bet citādi---bezjēdzīguma tur pietiek, visi šie "tūrisma menedžmenti"....

Elza
12:49 | 07/02/19
ZIŅOT
(-0)
(12)
+

Skolnieki vienmēr gribéjuši līdzināties saviem skolotājiem - zvaigznēm. Jo mazāk zvaigžņu, jo mazāk to, kas izvēlas skolotāja profesiju.

Dagoberts
11:55 | 07/02/19
ZIŅOT
(-8)
(8)
+

Nez, vai te vajadzētu tik ļoti sunīt LiepU.
Galu galā, tā ir LV kopējā politika, ka skolotāja darbs ir relatīvi maz apmaksāts un nekotējās. Un tā ir pamatproblēma!
Tāpēc arī mazais studentu skaits, tāpēc arī mazais sagatavoto skolotāju skaits.
Ko dos, ja aptaujās Liepājas skolas? Vai tāpēc palielināsies studētgribētāju skaits?? Taču nē, jo pamatproblēmu aptauja nekādi neatrisinās.

``nevaig raudāt, nevaig asras liet``
13:58 | 07/02/19
ZIŅOT
(-7)
(8)
+

Nu jau gan lej! Kam nu kam, bet mediķiem un skolotājiem jau nu nav ko asras liet, ka par maz maksā. Lielākie pasaules apceļotāji. Tādus priekus var atļauties vienīgi par labu naudu.

Gudrinieks
11:31 | 07/02/19
ZIŅOT
(-0)
(7)
+

Un cik tad ir tādu vidusskolēni, kas nākotnē gribētu mācīt matemātiku vai fiziku citiem?

nevaig, nevaig
17:15 | 07/02/19
ZIŅOT
(-1)
(6)
+

Jaunaisgads Parīzē, Lieldienas Filipīnās, Jāņos Ņujorkā - guļu un sapņoju !

IrTaa
09:03 | 07/02/19
ZIŅOT
(-9)
(5)
+

Valodas zinu, mācīt protu, bet nav pedagoģiskās izglītības. Vajag atcelt šos šķēršļus, lai piesaistītu jaunus kadrus!

Dagoberts > asrām
15:39 | 07/02/19
ZIŅOT
(-1)
(5)
+

Nez kāpēc tad pēc tās profesijas rindas neveidojas ...

Ō!
16:35 | 07/02/19
ZIŅOT
(-2)
(2)
+

Mīnus seši jau kaut ko liecina. Par tā saukto sabiedrību. Ja tā nav viena un tā pati roķele. It kā pedagoģijai šais laikos būtu kāda liela jēga. Ar pedagoga papīriem pēc likuma - bet uz amorālu sabiedrību pēc būtības. Var iekaustīt, pat sasist cits citu, var bļaustīties, var nemācīties, var amorāli dzīvot skolēni, skolmeistari, tēvi un mātes, var imitēt darbu pat ``augstajos ešelonos``, var būt gadiem ilgas mahinācijas un neatlaist no darba, kā, sasmērējušos savos nedarbos, pilsētu mērus utt. utt.

``nevaig raudāt, nevaig asras liet``
14:06 | 07/02/19
ZIŅOT
(-6)
(1)
+

Tā vien izskatās, ka trūkt jau netrūks tādu, kas gribēs. Ar skolotājiem nu jau ir kā ar deputātiem: kāpēc negribēt, ja maksā par gandrīz neko. Deputātiem (lielākai daļai) šad tad roka jāpaceļ, skolotājiem jāgriež savu plati uz riņķi. Gadiem ejot, tie to priekšmetu zin kā dzejoli no galvas. Saprot tas klausītājs vai nesaprot, viņam maz svarīgi. Jo naudu jau viņam maksā par to, ka griež to plati. Tas nav izdomājums. Skolēni stāsta, ka bijis tā, ka visa klase atteikušies no priekšmeta skolotāja tāpēc, ka nesaprot stāstīto. Tas pats var būt arī augstskolās.

gan jau, ka
12:39 | 08/02/19
ZIŅOT
(-0)
(1)
+

tieši tāpēc ir ``tirkīza``, ka tie, kas domājas mācām, paši nedomā. Un, pašam nedomājot, jau arī otram nevar iemācīt domāt. Un pēcmilleniuma ``domātāji`` jau pierunājuši pilnu gaisu un aizgaisu, ka mēs visi esot vienādi. Un vienādie starp vienādiem atkal nebeidz dūdot pretējo - ka mēs visi esam atšķirīgi: katrs ar savu taisnību, katrs ar savu skatu. Vienvārdsakot - individualitātes. Un tā - vieni tā, otri otrādi - mēs domājam mūžīgi mūžam - no Mozus, pirms Mozus līdzpat milleniumam. Vai tāpēc kādi ir - tirkīza dīvaiņi? Es dom, ka taisnībai tuvāk tie, kuri pierunā ticēt, ka mēs cits citam esam mācītāji un mācāmie. Neatkarīgi no gadu skaita, no kontu skaita, no diplomu skaita, no tā, kad kurš piedzimis. Drīz nekas nekotēsies, ja šķirosim cits citu kastās, kārtās, kategorijās un kāsēsim cits uz citu no abudabi augstumiem.