Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, šodien Liepājā vārda dienu atzīmē 229 Ēriki, 1 Inesis un 391 Inese.

Šodien dzimšanas dienā sveicam Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Liepājas padomes priekšsēdētāju Irēnu Opšteini.

Kas pašlaik ir pats aktuālākais jūsu dzīvē?
Visiem zināms, ka esmu saistīta ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, un visu mūžu esmu bijusi saistīta ar izglītību. Ļoti nopietni pašlaik tiek risināts jautājums ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju par pedagogu darba algām.

Jūsu intereses brīvajā laikā…
Pedagogu darba algas (smejas). Izteiktu hobiju man nav.  Agrāk spēlēju basketbolu, 25 gadus. Patīk sēņot, peldēt, lasīt grāmatas, arī fotografēt, tāpēc man nav bildes, kur mani var redzēt (smejas). Vēl datorā apstrādāju fotogrāfijas, izmantoju koreli. Ņemu jebkuru fotogrāfiju, piemēram, ielieku cilvēku noteiktā vidē. Rezultātā šīs bildes ir kā apsveikuma kartiņas A4 formātā kolēģiem. Tās ir daudz oriģinālākas par parastajām kartiņām un arī personīgākas.

Kad atklājāt, ka var būt šāda radoša pieeja apsveikumiem?
Tas bija sen! Atklāju, ka man patīk apstrādāt fotogrāfijas. Māris Egmanis pamanīja, ka saprotu un iemācīja strādāt ar koreli. Sāku ar pavisam naivām kartiņām, bet nu jau  protu savienot  nesavienojamas lietas. Cilvēki dzimšanas dienās gaida kartiņas. Tā kā esmu filoloģe, tad man nav grūti arī kaut ko sacerēt. Top dzejolīši, tos ir vienkārši sacerēt. To var izdarī jebkurš cilvēks, kas mācīts par pantmēriem, atskaņām.

Atbildības sajūta jums ir jau no bērnības?
Droši vien. Tēvs audzināja atbildīgu meitu. Bērnība bija interesanta, esmu dzimusi un augusi Rīgā, vietā, ko labi zini. Lai iekļūtu manā dzimtenē, jāmaksā nauda.

Kas tā ir pa vietu?
Uzmini! Līdz septiņiem gadiem dzīvoju tur. Tajā laikā tur dzīvoja pieci bērni. Tur meitenes ar lellēm nespēlējās, un jāpērk ieejas biļete. Tā ir liela teritorija un tur dzīvo daudz dzīvu būtņu.

Zooloģiskais dārzs?
Jā! Esmu no zooloģiskā dārza. Protams, piedzimu Sarkandaugavas slimnīcā, bet pēc tam dzīvojām zooloģiskā dārza teritorijā. Tā ir māja, kur direktoram ir kabinets, kur notika slepenā sapulce un rezultātā ieguvām jaunu prezidentu. Mani draugi bija nīlzirgi, lamas. No bērnības esmu mācīta ne no kā nebaidīties. Līdz septiņu gadu vecumam traucēju kopēju darbu – staigāju pa būrīšiem, kaitināju lamas, kas spļaudījās. Bija nīlzirgs Augusts. Katru rītu nesu viņam ko garšīgu.

Kādas pārmaiņas vajadzīgas Liepājā?
Manuprāt, viss jau notiek! Liepājā sastingums bija 1996. gadā. Pašvaldībā pirmo reizi startēja apvienotais saraksts, ar vairākām partijām, kur bija Uldis Sesks, Guntars Krieviņš un es. Tur bija ‘’Tautas partija’’, ‘’Latvijas ceļš’’ un mēs bijām  bezpartejiski. Ideja bija pieaicināt tos, kuri ieguvuši izglītību, kas noderētu Liepājai. Bija daudz problēmu ar ostu, plānošanas lietām pilsētā. Tas bija labi, ka tika izveidots šis saraksts, jo partijas necīnījās cita ar citu. Šodien pilsētā viss notiek. Nodrošināt vienā Liepājā to, kas nav iespējams visā Latvijā, nav iespējams, jo nav finanses. Eiropas nauda nāk uz konkrētu mērķi – jauna tramvaja līnija, izglītības iestāžu renovācijas, slimnīcas sakārtošana. Kad būs sakārtota Zirņu iela, mēs izskatīsimies pēc pilsētas, nevis lauku ciematiņa.

Kā jūs vērtējat Liepājas jauniešus?
Viņi ir tādi paši, kā citur Latvijā dzīvojošie jaunieši. Liepājā viņi ir nedaudz ņiprāki. Gan Liepājā, gan Latvijā viena daļa grib mazāk mācīties. Viņi neaptver, cik nozīmīgi ir iegūt izglītību visai dzīvei. Nav nopietni, nesaprot, cik grūti klājas vecākiem, kaimiņiem, tāpēc netop skaidrs, cik svarīga ir izglītība. Vistrakāk laikam ir tiem, kas pabeiguši arodskolu, neiegūstot nopietni šo profesiju. Šodien šo 22 gadus veco jauniešu Liepājā ir daudz, un viņi nekam neder! Nav izglītības, nav dzīves zināšanu. Viņi pat ārzemēs nespēj tikt galā. Ārzemēs ir jāstrādā daudz smagāk, nekā šeit. Vienkārši esam ļoti izlaidušies. Bieži redzu, ka jaunietis ātrāk aiziet no darba. Piemēram, Īrijā viņi kā zaķīši strādā! Nekas neatliks, kā aizbraukt tur, un dabūt mācību… Vecākiem pats galvenais ir iedot apziņu mācīties un iegūt izglītību. Visi nevar būt šoferi. Tik daudz pievēršam uzmanību bērniem ar problēmām, ka brīžiem talantīgos jauniešus aizmirstam. Skatoties zinātniski pētnieciskos darbus – ir daudz talantīgu bērnu. Redzēs, kā tagad klāsies. Liepājas jaunatnes centram ir jauns vadītājs, vai atradīs savu nišu, vietu vai tikai muldēsies? Bet viss vēl priekšā!

Novēlējums šīs dienas svinētājiem?
Pazīstu daudz lielisku Vēršu. Ar viņiem var sarunāties tieši, nav viltus gājienu. Visiem vēršiem izturību, pacietību, veiksmi un veselību!