Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā šonedēļ populārākie vārdi ir Zane (175) un Adrians (101). Šodien svin 4 Donati un 2 Konstances.

Dzimšanas dienā sveicam Eduardu Caunu.
Pastāstiet nedaudz par sevi!
Esmu dzimis, audzis un mācījies Liepājā, tad sāku studēt Latvijas Valsts Universitātē Fizikas un matemātikas fakultātē. Par to noteikti jāpateicas lieliskajiem Liepājas 1.vidusskolas skolotājiem Zentai Dobelei, Austrim Kraujam un Edmundam Narvilam, kas teicami sagatavoja augstskolai – mēs no vienas klases uz fiziķiem aizgājām četri puiši un tur jutāmies kā zivis ūdenī, īpaši matemātikā, fizikā un programmēšanā. Pa vidu mācībām apguvu datormaketēšanu, un tā bija izdevība darboties dažādos preses izdevumos – no vienkārša maketētāja līdz galvenajam redaktoram, – kā arī agri saskarties ar interneta tehnoloģijām, veidojot un vadot dažus no Latvijas lielākajiem ziņu portāliem (Delfi, TVNET, Apollo). Tagad studēju fizikas doktorantūrā. Būtiska manu interešu daļa ir valodas aktualitātes, digitālās vārdnīcas un terminu veidošana, esmu arī LZA Terminoloģijas komisijas loceklis.

Bez kā nav iedomājama jūsu diena?
Bez rīta kafijas. Patiesībā doma par kafiju ir vienīgais pamudinājums kāpt ārā no gultas, bet tad jau viss aiziet. Protams, nekādi neiztikt bez interneta, ar kuru esmu savienots visos iespējamos veidos – dators, iPhone, iPad. Manas pamatnodarbes ir pētniecība un programmēšana, tāpēc visu laiku kaut kas internetā jāapskatās, jāpārbauda, jānoskaidro.

Kas jums šobrīd ir aktuāls – kas iepriecina, kas satrauc?
Iepriecina Latvijas atgriešanās Eiropā, iespējas brīvi ceļot un sazināties. Šķiet, dzīves līmenis tomēr iet uz augšu. Bet satrauc valdības nebeidzamā tizlošanās un zagšana. Un mūsu prezidentu nevienam nepārspēt – tās uzrunas angļu valodā, tās prātulas… Satrauc sabiedrības polarizēšanās, tumsonības uzplaukums pēc Krievijas parauga. Jaunu smieklīguma pakāpi sasniegusi Latvijas gatavošanās Eirovīzijai. Fenomenāli. Bet ne pārsteidzoši, jo vēl jau mums ir vietējie seriāli un Jaungada raidījumi…

Vai ir kas tāds, ko gribētos paveikt, bet šobrīd nepietiek laika vai resursu?
Apbur iespējas, ko dod "drukātā vārda" digitalizācija, lielisks lēciens ir LNB paveiktais (www.lndb.lv). Man svarīga ir iecere digitalizēt visas vārdnīcas, īpaši terminoloģiskās, lai nemaldāmies trijās priedēs un negudrojam esošos vārdus no jauna. Daudz kas no tā jau ir paveikts (piemēram, manis veidotā Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm, AILAB veidotais tezaurs.lv), taču jāizdara vēl daudz vairāk. Tāpat jāveido latviešu valodas reģistrs ar matemātiski pamatotiem reālā lietojuma piemēriem. Valodā ir notikušas lielas pārmaiņas, un moderna latvietība nav iedomājama bez modernas valodas.

Kuras tehnoloģiju sniegtās iespējas jums šķiet labākās? Bez kā mūsdienu cilvēks tomēr var iztikt?
Esmu civilizācijas apoloģēts, mani sajūsmina urbānisms un tehnoloģijas, un uzskatu, ka visas pārmaiņas ir uz labu. Ar aizdomām skatos uz tiem, kas neizmanto sociālos tīklus (par datoru nemaz nerunājot), nelieto tviteri. Viņi nedzīvo šajā laikā un šajā pasaulē. Tās ir viņu tiesības, bet nevajag sevi mānīt – viņiem gar šo laiku nav nekādas daļas. Vēl nesen bija tādi, kam "nevajag mobilo telefonu". Kur viņi ir tagad? Kad cilvēks izdomāja cirvi, kāds noteikti aģitēja, ka bez cirvja var iztikt un tas ir "nedabiski". Tai ziņā nekas nav mainījies – atkapaļrāpulība bijusi vienmēr.

Kas ir jūsu aktuālajā mūzikas (filmu, grāmatu) sarakstā?
Zinu, ka daudzi joprojām tiražē saklausītas frāzes par grāmatu smaržu un lappušu čaukstoņu, tomēr man vienīgais pieņemamais grāmatas lasīšanas veids ir planšetē. Katru nolūkoto grāmatu cenšos iegūt e – formātā, ja vajag, skenēju un pārveidoju pats. Man ļoti svarīgi, lai grāmatā būtu iespēja meklēt noteiktus vārdus vai frāzes, ātri pārvietoties pa tekstu, izmantojot satura rādītāju un indeksus. Īpaši svarīgi tas ir mācību grāmatās, bet arī daiļdarbā – ko īsti viņa teica, kam teica. Papīra formātā tas nav iespējams – tā pat nav vakardiena, tā ir aizvēsture. Arī ekrāna kvalitāte jau vairākus gadus ir vairāk nekā teicama, kaut vai iPad Retina Display. Lasu galvenokārt mācību un biznesa literatūru. Daiļliteratūras trūkumu, ceru, nedaudz atsver saskare ar dziesminiekiem un labu dzeju. Televizora man nav, dažus Latvijas raidījumus skatos internetā, bet esmu pilnīgi neatkarīgs no vietējo televīziju apšaubāmās filmu un seriālu izvēles – tos izvēlos pats, izmantojot Netflix un citus avotus. Skatos tikai oriģinālvalodā, lai nav visu laiku jāsmaida par tulkojumiem. Seriālus skatos ļoti daudz, un tie ir lieliski, bet filmas, manuprāt, ar katru gadu paliek sliktākas. Kaut kas ar tiem scenārijiem dīvains notiek.

Vai ir kāds pasākums, ko drīzumā apmeklēsiet un iesakāt to darīt arī citiem?
Tās ir Austrasdienas 8.martā Liepājā pulksten 14 "Vadugunīs" un 23.martā Rīgā pulksten 18 Rīgas Latviešu biedrības namā. 8.martā to pašu Austrasdienu sakarā man būs neliels akustisks koncerts pulksten 18 Liepājas "Tējas istabā", kur varēsim sadziedāties arī ar Austru un austrasbērniem. Imanta Kalniņa dziesmas un līdzīgu repertuāru dziedu jau kopš studiju gadiem.

Vai ir kāda Liepājas vieta, kas jums saistās ar īpašām atmiņām un tādēļ ir mīļa?
Liepāja ir manas bērnības pilsēta, un par bērnību man ir tikai gaišas atmiņas. Puslitra trīsstūra piena paciņas, baltmaizes radziņi, jūrmala, gulbju dīķis. Bet atgriezties Liepājā ir patīkami, jo pilsēta ir sakopta un tās kulturāli muzikālais gars ir dzīvs.

Kas veido latvieti un latvisko?
Pretrunīgi vērtētais Jurģis Liepnieks ir precīzi izteicies, ka latviešu nacionālismam nav pozitīvās programmas, tas balstās uz rusofobiju un pieminekļu nojaukšanu. Uzskatos par valsti notikušas lielas pārmaiņas, un mēs visi esam apjukuši. Vai krievs var būt arī latvietis? Vai jauktas ģimenes atvase var mīlēt savu valsti? Visu sarežģī nabadzība un masveida aizbraukšana. Valdības uzvedība padara gandrīz neiespējamu lepoties par savu valsti. Nav arī patriotiskās propagandas, taču mums ir daudz par ko lepoties, tikai jāmāk laikus un vietā atgādināt. Arī viena otra kampaņa nenāktu par sliktu, piemēram "Runāt latviski ir stilīgi".

Jūsu novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Labāk izdarīt un nožēlot nekā neizdarīt un nožēlot. Lai nezūd vēlme darboties!