Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, Liepājā šonedēļ populārākie vārdi ir Juris (343) un Armands (179). Vārda dienu šodien atzīmē Armandi un 2 Armandas.

Dzimšanas dienā sveicam Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes dekāni Zandu Gūtmani.

Vai esat liepājniece?
Jā, varu sevi uzskatīt par liepājnieci, kaut gan esmu dzimusi Aizputē un pirmie bērnības gadi ir bijuši ļoti cieši saistīti ar Cīravu. Pie Durbes un Akmenes upēm, blakus Blieķu pilskalnam ir manu vecvecāku māja, šī vide ir manas bērnības „saulainais stūrītis”.

Kā paiet jūsu ikdiena?
Mana ikdiena paiet manā darba vietā – Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātē. Priecājos par to, ka ikdiena nav vienveidīga – ir lekcijas un semināri, kuru norisi nekad pilnībā nevar paredzēt; ir radošs un pētniecisks darbs, gatavojoties nodarbībām, konferencēm vai semināriem; ir dažādi administratīvi un organizatoriski pienākumi. Diemžēl pārāk lielu laiku nākas veltīt birokrātijai.  
Ikdienā, protams, ietilpst mājas dzīve kopā ar saviem tuvajiem cilvēkiem. Ikdienas ritmu lielā mērā nosaka arī meitas - pirmklasnieces daudzveidīgās darbības.

Kas jūsu darbā sniedz vislielāko gandarījumu?
Gandarījumu sniedz laba un dziļa saruna ar studentiem. Uzskatu, ka mana priekšrocība ir tā, ka docēju dažādus literatūras kursus. Analizējot literatūru, nevar izvairīties no sarunām par jautājumiem, kas ir būtiski katram cilvēkam un kas rosina domāšanu. Priecājos, ja varu būt kopā ar cilvēkiem, kurus savulaik humānisma kustībā dēvēja par homo litteratus – cilvēkiem, kuri ir gatavi veidot sevi, izzinot šo pasauli. Prieku sagādā apziņa, ka varbūt es kādā veidā varu piedalīties šajā izziņas un veidošanās procesā, vienlaikus daudz jauna uzzinot arī pati.

Vēl gandarījumu sniedz tas, ja ir izdevies sakārtot kaut vai nelielu savas darbības lauciņu – vai tā būtu fiziska telpa, darba vide, vai kāda fakultātes darbības joma, studiju programmas.

Kāds ir students šodien?
20 gados, kurus esmu aizvadījusi, strādājot augstskolā, ir redzams, ka ir mainījies cilvēku domāšanas veids. Vairs nav tik būtiska zināšanu bagāža, apgūtās informācijas daudzums, svarīgāka ir elastīga, radoša domāšana, spēja atrast un izmantot informāciju. Protams, kā jau visos laikos, studenti ir ļoti dažādi, bet mūsdienu ideālais jaunietis manā izpratnē ir cilvēks, kurš ir patstāvīgs savā domāšanā, no kura strāvo brīvības apziņa, atvērtība visai plašajai pasaulei, spēja gan no sirds izpriecāties, gan arī no sirds strādāt. Daudziem jaunajiem cilvēkiem šīs īpašības piemīt.

Kas ir tikai Liepājai raksturīgais?
Manuprāt, Liepājai ir raksturīga īpaša rimtuma un trauksmainības mija, kas atsevišķos periodos un atsevišķās pilsētas vietās var būt izteikti galējās pakāpēs – no sajūtas, ka cilvēku vispār nav un nekas nenotiek, līdz sajūtai, ka te ir visa centrs. Liepājā vienas dienas laikā ir iespējams pieredzēt pamestības noskaņas pilsētas centrā un sajūtu, ka galvenā iela ir pludmalē vai uz piejūras pastaigu un riteņbraucēju celiņa. Manuprāt, tas ir jauki.
Tikai Liepājai raksturīgs ir arī vasarās sasilušais jūras gaiss, kas gluži vai piespiedu kārtā rada brīvdienu sajūtu.

Ko gribētos Liepājā mainīt vai uzlabot?
Liepāja man šķiet brīnišķīga vieta tādēļ,  ka šī ir pilsēta, kurā dzīvojot, no pilsētas vides ir iespējams arī izolēties, piemēram, izejot no mājas, pēc dažiem soļiem vari nonākt klusās priežu meža taciņās, kur nekas vairs neliecina par pilsētas klātbūtni. Ļoti ceru, ka šo ekskluzīvo iespēju pilsēta saglabās un mēs nekļūsim par pārspīlēti komercializētu tūrisma centru.
Lai arī pēdējos gados uzlabojumu pilsētā ir daudz, joprojām ir izteikti jūtamas postpadomju zīmes – nolupušas, pussagrautas ēkas, nesakopti pagalmi, nabadzība un bezcerība daudzu cilvēku sejās.

Kas jūs iedvesmo?
Visvairāk mani iedvesmo būšana dabā – vienai. Tie ir brīži, kas vajadzīgi, lai atjaunotos. Vēl tā ir laba grāmata, laba teātra izrāde, mūzika – baudas, kas cilvēkam liek justies pilnvērtīgam.

Bez kā jūs nevarat iedomāties savu ikdienu?
Patiesībā nav nekā tāda, bez kā es nevaru iedomāties savu ikdienu, varu piecelties un iet, bet, lai šajā ikdienas ritenī justos labi, ir svarīgi, lai visiem maniem mīļajiem viss ir kārtībā. Jā, un ikdienas labsajūtu nodrošina arī kāds brītiņš svaigā gaisā, mani ļoti nomāc nemitīga atrašanās telpās un pārvietošanās mašīnā. Laba ir tā diena, kad varu atļauties iet tikai kājām.  

Kas noteikti ir jāizdara pavasarī?
Pavasarī ir jāiet dabā, jābauda gari vakari vai agri rīti, kā nu katram tīk. Jāpriecājas par visu, kas izlien no zemes. Pavasaris un vasara ir tas laiks, kad var sasmelties spēkus mūsu nu jau bezgala garajām ziemām.

Jūsu novēlējums šodienas gaviļniekiem!
Šodienas gaviļniekiem novēlu to pašu, ko sev – spēju priecāties par šo pasauli!