Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem šonedēļ Liepājā populārākie vārdi ir Dzintra (276) un Ilga (152).

Šodien svin 73 Elīzas un 6 Lizetes, bet nav nevienas Zetes. Vārda dienā sveicam medicīnas studenti Elīzu Briedi.

Pastāstiet nedaudz par sevi!
Mani sauc Elīza, esmu 21 gadu jauna. Esmu LU Medicīnas fakultātes 3. kursa studente, studēju ārstniecību. Ja tādā nelielā apmērā jāraksturo sevi, tad tas mans kodols būtu – klavieres, medicīna un manis sauktās „bumbiņspēles”. Būtībā 95% sevis veltu studijām, bet nekad nebūšu pārāk aizņemta, lai atvēlētu vismaz pus stundiņu, lai paspēlētos ar klavierēm, un nekas mani neiepriecina vairāk kā uzaicinājums uz boulingu vai biljardu. Laikam jau jāatzīst, ka gluži dzīvot uz vientuļas salas es nespētu, jo cilvēku kompānijā jūtos kā zivs ūdenī, pati sev uzlaboju garastāvokli, ja apzinos, ka iepriecinu citus, tādēļ draugiem jau tā ir pašsaprotama lieta, ka Elīza jokojas. Šad un tad tomēr izmantoju profilaktisko vientulības stundu, kad tiek veikta ikdienišķā domu tīrīšana. Bet nu savā būtībā – vēzis kā jau vēzis.

Kāda ir jūsu ikdiena?
Mana ikdiena ir atkarīga no gadalaika. Studiju laikā pusi dienas pavadu universitātē (tomēr ir nedēļas dienas, kad sanāk pavadīt universitātē daudz vairāk kā tikai pusi no dienas), otra puse no dienas tiek pavadīta mājās mācoties kārtējam kolokvijam. Būtībā ne – vasaras periodā mani labākie draugi ir grāmatas. Tad gan daru pilnīgi visu, ko studējot nevarēju atļauties darīt – tiek apmeklēti festivāli, maksimāli daudz laika pavadīts ar draugiem, sportoju, ciemojos pie vecākiem Liepājā un guļu daudz... pludmalē, mājās un citās piemērotās vietās.

Kā nolēmāt studēt medicīnu?
Tā nu ir sagadījies, ka abi mani vecāki arī pēc profesijas ir ārsti. Tomēr līdz pat 12. klases sākumam es biju pilnīgi pārliecināta par to, ka par ārstu es noteikti nekad neiešu studēt (neskatoties uz to, ka jaunības laikā mana mīļākā bilžu grāmata bija „Acu slimības” no mammas grāmatu plaukta). Pirms 12. klases sākuma kaut kā sāku jau domāt, ka nu jau ir kaut cik jāizdomā, ko darīšu pēc vidusskolas beigšanas, un beigu beigās nonācu pie secinājuma, ka medicīna man vienmēr ir ļoti interesējusi, vienkārši šķita, ka būs ļoti grūti un „nepavilkšu” to. Tad nu izdomāju, ka, ja reiz citi var, kādēļ gan es nevarētu, nebūs jau tik ļoti grūti. Vecāki, protams, atbalstīja šādu manu lēmumu iet studēt par ārstu. Mamma gan konstanti atkārtoja, ka es nesaprotu, kur es lienu iekšā. Un es visu laiku atkārtoju „būs labi”, „nebūs jau tik traki” un tā tālāk. Neskatoties uz grūtības pakāpi, esmu ļoti apmierināta ar savu izvēli un citā profesijā sevi vairs nespēju iedomāties. Tā kā – nekad nedrīkst teikt nekad.

Kā vislabāk sākt dienu?
Ar pozitīvām domām, protams. Domām ir ļoti liels spēks attiecībā uz reālajām darbībām – ja domāsi, ka viss būs slikti, tad arī viss būs slikti. Pieceļoties nevajag uzreiz skriet kaut kur kaut ko darīt, vajag uz minūti pasēdēt, apdomāt, kas tieši šodien tevi sagaida, un iedomāties, ka viss izdosies, viss būs kārtībā. Tik ļoti lielā mērā, ka pilnīgi vai sačamdīt var. Protams, kaut kas jau vienmēr var noiet greizi, bet ar pēc iespējas pozitīvāku rīta sākumu ir vieglāk tikt galā ar visdažādākajām dzīves situācijām.

Kas no Liepājas pietrūkst, kad esat prom?
Protams, vecāki, mājas. Jūra, pludmale vasarā. Ziemā šļūkšana no Bernātu kāpu kalniņiem ar „āboliņu”. Un, protams, svaigs gaiss.

Kura Liepājas vieta jums šķiet īpaši interesanta?
Īpaši interesanta vieta, manuprāt, ir Zirgu sala, kas sniedzas līdz Liepājas ezera vidum. Kādreiz varēja diezgan brīvi ar kājām aiziet līdz pašam galam un pabaudīt dabu.

Ar kādām sajūtām gaidāt septembri?
Ir divējādas sajūtas. No vienas puses, gaidu jaunos priekšmetus, praksi slimnīcā, aktīvu darbošanos. No otras puses pietrūks miegs, jūrmala un visādi izbraucieni ar draugiem pie dabas, jo brīvā laika atkal būs ļoti maz. Bet nu... nav jau pēdējā vasara!

Kāda ir ideāla brīvdiena?
Ideālas brīvdienas sākums ir apziņa, ka viss nepieciešamais ir padarīts, nekur nav jāskrien, nekas nav sarunāts. Ideālas brīvdienas turpinājums ir spontāns uzaicinājums darīt kaut ko nebijušu vai ļoti sirdij tīkamu. Un ideāls nobeigums šādai dienai ir nevēlēšanās doties mājās, gaidīt pašu pēdējo transportu uz mājām.

Jūsu novēlējums šodienas gaviļniekiem!
Pavadiet dienu tā, lai būtu, ko atcerēties!