Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Pirms 100 gadiem dzimis vēsturnieks Pēteris Stepiņš


atlikušas 250 zīmes


Pirms 100 gadiem dzimis vēsturnieks Pēteris Stepiņš (3)

Svētdienā, 27. aprīlī, 2014 | BIRKAS: grāmata liepājnieki , Pēteris Stepiņš , vēsture , muzejs , arheoloģija
Izdrukāt Ziņot
Unikāls Latvijas Okupācijas muzeja eksponāts. Bļoda, kuru no amerikāņu konservu kārbām filtrācijas nometnē Tālajos Austrumos 1945.gadā izgatavoja Pēteris Stepiņš.
Unikāls Latvijas Okupācijas muzeja eksponāts. Bļoda, kuru no amerikāņu konservu kārbām filtrācijas nometnē Tālajos Austrumos 1945.gadā izgatavoja Pēteris Stepiņš.
FOTO: e-okupacijasmuzejs.lv

Kā vēsta Liepājnieku biogrāfiskā vārdnīca, pirms 100 gadiem dzimis vēsturnieks, arheologs, muzeja ārštata darbinieks un vēstures skolotājs Pēteris Stepiņš.

Vēsturnieks un arheologs Stepiņš Pēteris dzimis 1914.gada 27.aprīlī Krāslavas rajona Aulejas pagasta Anču salā. Meita čelliste Agne Stepiņa-Sprūdža,  dēls Atis Stepiņš. No 1932.gada līdz 1941.gadam studējis vēsturi Latvijas Universitātē, beidzis ar izcilību. Piedalījies izrakumos Klaņģu, Daugmales, Talsu un Jersikas pilskalnos, Rūsīšu-Debešu kapulaukā, senās Aizkraukles baznīcas atrakšanā Daugavas krastā, 1940.gadā vadījis izrakumus Īlē. No 1941. līdz 1944.gadam bijis pieminekļu valdes Kurzemes pilskalnu inspektors. 2. pasaules kara laikā skolotājs. Iesaukts Latviešu leģiona 19.divīzijā. Karam beidzoties, nokļuva padomju režīma filtrācijas nometnē Sibīrijā.

Pēc atbrīvošanas vēstures skolotājs Liepājas 1. vidusskolā un Mākslas vidusskolā. Līdztekus Liepājas muzeja ārštata līdzstrādnieks. Uzturējis sirsnīgas attiecības ar Jāni Sudmali. Sabiedriskā kārtā veicis izrakumus Vārtajas senlejā kuršu senpilsētas atrašanās vietā, pētījis uzkalniņu kapus Bārtas "Pukuļos" un 1960 veica izrakumus Rucavas pagasta "Mazkatužu" kapulaukā, kā arī Durbes Dīros, kas ļāva novērtēt kuršu karotāju izšķirošo lomu 1260.gada Durbes kaujā. Pētījumi apkopoti brošūrā "Durbes kauja" (1967). 1970.gadā pētījis agrā dzelzs laikmeta kuršu apbedījumus Grobiņā līdzās skandināvu kapu laukam un pierādīja, ka Grobiņas pirmie apdzīvotāji bijuši kurši. Stepiņa dzīves devīze: "Godīgs darbs par nelielu atlīdzību." M.Vanags: "Ja čelliste Agne Stepiņa-Sprūdža un pianists, ērģelnieks, komponists Atis Stepiņš ir ievērojamas personības Latvijas mūzikas laukā, tad par to vispirms jāpateicas viņu vecākiem, viņu apbrīnojamajai mērķtiecībai, neatlaidībai un izturībai, audzinot un skolojot bērnus."

Miris 1999.gada 24. novembrī.


Sludinājums

suurpere
11:36 | 27/04/14
ZIŅOT
(-0)
(4)
+

Brīnišķīgs skolotājs. Mācēja iemīlēt vēsturi.

Monis
16:42 | 27/04/14
ZIŅOT
(-0)
(3)
+

Foršs učuks! Es pie viņa mācījos ....71-73. gados. Man vēsturē nebija pat četrinieku !

absolvents
12:16 | 28/04/14
ZIŅOT
(-0)
(2)
+

Cik zinu, 50-to gadu beigās viņš strādāja Liepājas 5. vidusskolā. Bijušie skolnieki ar labu vārdu atceras vēl šodien.

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki