Kā vēsta Liepājnieku biogrāfiskā vārdnīca, pirms 120 gadiem dzimis aktieris, režisors, skatuves mākslas skolotājs Jānis Zariņš. Strādājis arī Liepājā.

Aktieris, režisors, skatuves mākslas skolotājs Jānis Zariņš dzimis 1893.gada 8.septembrī Cēsu apriņķa Āraišos muižas kalpotāja ģimenē. Mācījies Biķernieku un Ropažu draudzes skolās, Valmieras skolotāju seminārā (nebeidza), Rīga, Kazaņas un Pēterburgas mākslas skolās. 1914.gadā izglītojies aktieru kursos. Strādājis Rīgas Latviešu teātra dekorāciju darbnīcā. No 1916.gadā aktieris Rīgas Latviešu biedrības teātrī. 1919.gadā piedalījies Valmieras Strādnieku teātra dibināšanā. No 1922. līdz 1926.gadam režisors Liepājas Jaunajā teātrī, tēloja arī raksturlomas, vienlaikus Liepājas Tautas augstskolas dramatiskās studijas vadītājs.

Dažādos teātros kopumā tēlojis ap 100 lomu. No 1926. līdz 1944.gadam pārmaiņus režisors Nacionālajā teātrī un Nacionālajā operā. No 1944. līdz 1951.gadam uzturējās Rietumvācijā, bet no 1952. līdz 1962.gadam – Anglijā, darbojās latviešu teātra trupās. No 1962. līdz 1979.gadam Latvijas PSR operas un baleta teātra režisors. Iestudējis profesionālos teātros aptuveni 200 lugu, 37 operas un operetes. 1969.gadā ieguva titulu Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks. 1978.gadā viņa pēdējais iestudējums bija Džuzepes Verdi opera "Masku balle".

Par savu darbu rakstījis žurnālā "Karogs" un grāmatā "Mans darbs teātrī" (1974). J.Lejiņš: “Darba biedri Jāni Zariņu pazina kā koleģiālu, humānu un atsaucīgu cilvēku, lai arī ne bez zināmas savdabības darbā un dzīvē. Mēģinājumos viņš kādreiz kļuva nesaudzīgs un ass kritizētājs, kurš netaupīja izteiksmes  krāsas, nedz arī ņēma vērā kādus attaisnotājus motīvus. Toties vajadzēja redzēt Jāņa plato olimpisko smaidu pēc pirmizrāžu labas izdošanās – tas ar uzviju izpirka visas nesaskaņas un pārpratumus."

Miris 1979.gada 25.janvārī  Rīgā, apbedīts 1.Meža kapos.