Pirms 125 gadiem dzimis ārsts, ginekologs, ķirurgs Nikolajs Fricis Zandbergs, kurš mediķu vērtējumā bija sava laika spožākā ķirurģijas zvaigzne Latvijas medicīnā.

Kā vēsta Liepājnieku biogrāfiskā vārdnīca Nikolajs Fricis Zandbergs dzimis 1891.gada 27.oktobrī Jelgavā strādnieka ģimenē.

Absolvējis ģimnāziju, pēc tam Tērbatas Universitātes Medicīnas fakultāti (1917). Iesaukts cariskās Krievijas armijā, kara ārsts Cēsīs, Permā. No 1922.gada ārsts Liepājas kara slimnīcā, 1923. līdz 1960.gadam arī Liepājas pilsētas slimnīcā. Sākumā ginekologs, vēlāk ķirurgs.

No 1924. līdz 1938.gadam vairākkārt profesionāli pilnveidojies labākajās Rietumeiropas klīnikās. Lieliski pārzināja visus ķirurģisko operāciju paveidus, bet vispirmām kārtām ginekoloģiju, jo pēc medicīniskās pamatizglītības bija ginekologs. Operējis apdomīgi un bez steigas, izvairoties no liekām kustībām, sargoties  ievainot audus un nepalielināt operējamā ciešanas. Viņš bija arī sava laika izcils onkologs, labi pārzināja onkoloģisko operāciju nianses, apstarošanas paņēmienus un ārstēšanas veidus. Zandberga laikā ārstam bija nepieciešamas ne tikai vispusīgas zināšanas medicīnā, bet arī cildena dvēsele. Daktera iemīļots teiciens bijis: "Pieklājības nekad nevar būt par daudz."

Zigrīda Tooma atceras: "1944 gada rudenī mana māte, kura slimoja ar ļaundabīgo mazasinību, gāja pie Dr.Zandberga ar kilogramu sviesta kā atlīdzību, zinot, ka vācu okupācijas naudai nav nekādas vērtības. Taču ārsts no pienesuma atteicās, piebilsdams: jūsu slimībai šis kilograms ir vairāk nepieciešms nekā man, kam visa kā pietiek."

Zandbergs draudzējās ar ģenerāļa Oskara Dankera ģimeni. Viņa sieva Irma Dankere: "Daktreris Zandbergs ar savu sirsnīgo dabu bija visvairāk iecienīts. Viņš piederēja pie tiem retajiem ārstiem, kas ir ideālisti. Kad liela daļa mūsu tautas devās bēgļu gaitās, viņš nekur neaizbrauca. Viņš nespēja atstāt savus slimniekus pilsētas nomalēs, tie bija viņa pacientu lielākā daļa. Viņš neārstēja tos par maksu, tikai palīdzēja, deva zāles no savas aptiekas, no savas kabatas. Vai šodien tādi cilvēces labdari vēl kaut kur atrodami? Gribētos, lai latviešos paliktu dzīvs Zandberga vārds." 

1945.gadā Zandbergs bija palicis vienīgais ķirurgs visā Liepājas slimnīcā. Apveltīts ar izcilu ārsta priekšnojautu slimību noteikšanā. Bez latviešu valodas pārvaldīja krievu, vācu, franču, latīņu valodu. Pie daktera valodas īpatnībām piederēja uzrunāt jaunas sievietes par vecenītēm un cienījamos gadus sasniegušās – par meitenītēm. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni, Atzinības Krustu. No 1955.gada – Latvijas PSR Nopelniem bagātais ārsts. Ietverts laikraksta "Kurzemes Vārds"  atlasē "20. gadsimta  izcilākie Liepājas ārsti".

Miris 1960.gada 4.aprīlī Liepājā, apbedīts Vecajos kapos, pārapbedīts Centrālkapos.

Izvadīt Zandbergu pēdējā gaitā  bija sapulcējusies gandrīz visa Liepāja.