Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Pirms 130 gadiem dzimis arhitekts Ernests Štālbergs


atlikušas 250 zīmes


Pirms 130 gadiem dzimis arhitekts Ernests Štālbergs (3)

Otrdienā, 03. septembrī, 2013 | BIRKAS: Ernests Štālbergs , arhitektūra , grāmata liepājnieki
Izdrukāt Ziņot

Kā vēsta Liepājnieku biogrāfiskā vārdnīca, pirms 130 gadiem Liepājā dzimis ievērojamais arhitekts, viens no Brīvības pieminekļa autoriem Ernests Štālbergs.

Arhitekts, Latvijas Universitātes mācībspēks, Ernests Štālbergs dzimis 1883.gada 3.septembrī Liepājā. No 1895. līdz 1902.gadam mācījies Liepājas reālskolā, 1902./1904.g. Kazaņas mākslas skolas Arhitektūras nodaļā. No 1904. līdz 1914.gadam studējis Pēterburgas Mākslas akadēmijas Arhitektūras fakultātē, iegūts mākslinieka arhitekta grāds. No 1915. līdz 1918.gadam arhitekts Zemkopības ministrijā. No 1917.gada Pēterburgas Mākslas akadēmijas profesors, vadījis arhitektūras darbnīcu. 1919.gadā ievēlēts par Pēterburgas Mākslas akadēmijas rektoru. 1922.gadā atgriezās Latvijā, Latvijas Universitātes docents, vadījis vienu no trijām Latvijas Universitātes arhitektūras darbnīcām (darbnīcu “C"), 1926./1928.g. Arhitektūras fakultātes dekāns. No 1924. līdz 1939.gadam vairākkārt bijis zinātniskajos ārzemju komandējumos. Specializējās Senās Romas arhitektūrā. Ievērojamākie Štālberga audzēkņi arhitekti: Aleksandrs Klinklāvs, Alfrēds Laukirbe, Artūrs Reinfelds, Marta Staņa.

1945.gadā profesors, Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks. 1946.gadā Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķis. 1946. – 1951.g. Zinātņu akadēmijas Celtniecības un arhitektūras institūta direktors. 1950.gadā veselības pasliktināšanās dēļ darbu Latvijas Valsts universitātē pārtrauca.

Ievērojamākie veikumi: Brīvības pieminekļa arhitektoniski telpiskā kompozīcija un būvnieciskais veidojums Rīgā (1931–1935) un Latvijas Universitātes Lielā aula, kas pieder pie ievērojamākajiem sasniegumiem Latvijas 30. gadu būvmākslā. Apbalvojumi: Itālijas Kroņa ordenis, Triju Zvaigžņu ordenis (1936). 1950.gadā devis arhitektonisko risinājumu Vladimira Ļeņina piemineklim Rīgā. Bez dzimtās valodas pārvaldīja franču, itāļu, krievu, vācu valodu. 1945.gadā Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks.

Miris 1958.gada 12.jūnijā Rīgā, apbedīts Raiņa kapos, kur viņam veltīts tēlnieka Kārļa Baumaņa un arhitektes Martas Staņas 1961.gadā veidots kapa piemineklis.


Sludinājums

Žēl
13:08 | 03/09/13
ZIŅOT
(-0)
(1)
+

Kaut kā Liepājā nemanu nevienu pasākumu par godu viņam....

vienreizēji
15:19 | 03/09/13
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Jā, vajadzētu noorganizēt atceres pasākumus nedēļas garumā

divreizēji
16:44 | 03/09/13
ZIŅOT
(-0)
(0)
+

Pietiek ar vienu dienu.

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki