Savākts nepieciešamais parakstu skaits referenduma rīkošanai par krievu valodu kā otru valsts valodu, šodien informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvji.

CVK ir pabeigusi pārbaudīt parakstu vākšanā likuma "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" ierosināšanai saņemtos parakstus, un šodien CVK sēdē tika apstiprināti galīgie parakstu vākšanas rezultāti. Referendums varētu notikt 18.februārī.

Apstiprināti 187 378 paraksti, kas ir 12,14% no balsstiesīgajiem iepriekšējās vēlēšanās. CVK lapā minēts, ka Liepājā parakstījušies 4915 cilvēki, bet vēlēšanās piedalījās 29 164.

Kā informēja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, iepriekšējā parakstu vākšanā pie notāriem savākti 12 533 paraksti, bet otrajā parakstu vākšanas kārtā - 183 133 paraksti. Tomēr no šī parakstu skaita jāatņem 7916, jo šāds cilvēku skaits parakstījies arī pie notāriem. 14 paraksti tiek atskaitīti, jo 12 cilvēki otrajā parakstu vākšanas kārtā parakstījušies divas reizes, bet viena persona pamanījusies to izdarīt pat trīs reizes. "Te jādomā, kādi cilvēki tiek ņemti par parakstu vācējiem," teica Cimdars.

Cimdars norādīja, ka netiek līdzskaitīti vēl 358 paraksti, no kuriem 25 nevarēja identificēt ne pēc personas koda, ne vārda un uzvārda. Savukārt 333 neatbilda vēlētāju statusam - parakstījušies bija aptuveni 300 nepilsoņi, kā arī 18 gadus vecumu nesasnieguši iedzīvotāji un personas ar ierobežotu rīcībspēju.

Tādējādi pirmajā parakstu vākšanas kārtā ir parakstījušies 12 533 balsstiesīgie iedzīvotāji, bet otrajā kārtā - 174 845. Kopā referenduma rīkošanai savākti 187 378 derīgi paraksti.

Parakstu vākšana Satversmes grozījumu ierosināšanai notika no šā gada 1.novembra līdz 30.novembrim, un vēlētāju rosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Lai rīkotu referendumu, bija nepieciešams savākt 154 379 parakstus.

Parakstu vākšanas rezultāti liecina, ka parakstu vākšanā ir piedalījies nepieciešamais vēlētāju skaits, lai likumprojektu varētu iesniegt izskatīšanai Saeimā.

CVK tagad vairāk nekā vienas desmitās daļas vēlētāju atbalstīto Satversmes grozījumu projektu iesniegs Valsts prezidentam, kuram tas jāiesniedz Saeimā.

Ņemot vērā to, ka Satversmes grozījumu projekts paredz mainīt Satversmes 4.pantu, neatkarīgi no tā, kāds būs Saeimas lēmums, par grozījumiem būs jārīko tautas nobalsošana. Tautas nobalsošana šajā jautājumā būs jāsarīko ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc vēlētāju iesniegtā Satversmes grozījumu projekta izskatīšanas Saeimā.

Referendums valsts budžetam maksās 1,7 miljonus latu.

Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas piešķiršanu referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.

Parlaments par likumprojektu varētu lemt jau šonedēļ ārkārtas sēdē, un par tās sasaukšanu lems Saeimas Prezidijs. Iespējams, ka sēde varētu notikt ceturtdien, 22.decembrī.

Ja Saeima šajā datumā pieņems galīgo lēmumu, tad vēlākais datums, kad var sarīkot referendumu, ir 18.februāris. CVK Informācijas daļas vadītāja Kristīne Bērziņa aģentūrai LETA pieļāva, ka tieši šis datums arī varētu tikt izvēlēts, jo tautas nobalsošanai nepieciešams sagatavoties. Viņa gan neizslēdza, ka referendums varētu tikt rīkots arī nedēļu agrāk - 11.februārī. Par datuma noteikšanu būs jālemj CVK valdes sēdē pēc tam, kad par likumprojektu būs izskatījusi Saeima.