Lielajām pilsētām ir daudz lielāki finanšu resursi, lai līdzfinansētu, sagatavotu un ieviestu lielos Eiropas Savienības projektus, sacīja Liepājas mērs Uldis Sesks.

Un būtiski ir tas, kādu pienesumu šie attīstības projekti dod Latvijas ekonomikai, komentējot vairāku Kurzemes pašvaldību vadītāju izteikumus, ka valdība lobē tikai Kurzemes lielās pilsētas, "Rietumu Radio" informēja Liepājas Uldis Sesks, raksta LETA.

"Ir atšķirība starp saremontētu tautas namu vai pagastmājai uzliktu jumtu vai siltumapgādes uzņēmumu, kurš, ieguldot vairākus miljonus latu rekonstrukcijā, pāriet no gāzes kurināmā uz šķeldu, dod darbu visa reģionu iedzīvotājiem un mazina iedzīvotāju atkarību no gāzes cenām Krievijā un Eiropā," sacīja Sesks, uzsverot, ka būtiskākais ir izvērtēt, kādu pienesumu attīstībai paredzētā nauda dod Latvijas ekonomikai.

Lielajām pilsētām atšķirībā no mazajām pilsētām un novadiem, kā uzskata Sesks, ir lielāki finanšu resursi, lai, piemēram, realizētu lielos ES projektus – iespējas atrast līdzfinansējumumu, speciālisti, kas projektus var sagatavot un ieviest. "Ir jārunā objektīvi, pagaidām neesmu konstruktīvus priekšlikumus redzējis," komentējot vairāku pašvaldību vadītāju pārmetumus par lielo pilsētu lobēšanu, sacīja Liepājas mērs. Viņš uzskata, ka par šo jautājumu ir nepieciešama "konstruktīva diskusija un katrai Latvijas vietai jāatrod iespējami efektīvākais pielietojums".

Jau ziņots, ka jūnija sākumā Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes sēdē vairāki Kurzemes pašvaldību vadītāji pauduši neapmierinātību ar to, ka valdība lobē tikai lielās pilsētas – Liepāju un Ventspili, tāpēc uz tikšanos nolemts aicināt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu, kā arī Ministru prezidentu Valdi Dombrovski.

Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa uzsvēra, ka par šo abu pilsētu lobēšanu liecina pēdējā laika valdības lēmumi, piemēram, pilsētvides aktivitātē.

"Šo naudu nav domāts dalīt atklātā projektu ideju konkursā starp visām pilsētām, bet gan Ministru kabineta lēmumā trīs miljoni latu iezīmēti Liepājai un 0,8 miljoni latu Ventspilij. Šīs abas pilsētas ir īpaši izceltas," norādīja Bērziņa.

Attīstībai domātu naudu nevajag dot tām pašvaldībām, kas neprot to racionāli izmantot, sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").

"Ja mēs runājam par Kuldīgu, tad viņi par pilsētvides naudu ir labiekārtojuši parku. Principā pilsētvides nauda vispār nav domāta parku veidošanai un labiekārtošanai. Šī nauda ir domāta pilsētu attīstībai. Ja tādā veidā parkiem tērē pilsētvides naudu, tur par nekādu attīstību nevar būt runa," norādīja Lembergs.