Liepājas mērs Uldis Sesks (Liepājas partija), kurš pilsētu vada pēdējos 20 gadus, pašlaik ir izšķiršanās priekšā, raksta LETA. Piedāvājam Kārļa Lihtena interviju ar Sesku.

Liepājas mērs apsver iespēju kandidēt šī gada rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstā. Lēmumu viņš vēl nav pieņēmis un intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka vēl esot arī gana daudz izaicinājumu Liepājā. Vienlaikus viņš atzina, ka Saeimas vēlēšanas var ieviest korekcijas atbildības jomu un vadošo amatu sadalē Liepājas domē. Liepājas partijas un Latvijas Reģionu apvienības (LRA) noslēgtais Liepājas domes koalīcijas līgums paredz, ka šī gada beigās jānotiek atbildības jomu izvērtējumam, kas dod iespēju LRA izvirzīt savu kandidātu mēra amatam, un, kā atzina Sesks, viņa mērķis nav par varītēm turēties pie mēra krēsla.

Pagājušā gada pašvaldību vēlēšanas Liepājā palikušas atmiņā ar sarežģītajām domes koalīcijas veidošanas sarunām, kuru rezultātā izveidojāt koalīciju ar bijušā domes opozicionāra Jāņa Vilnīša vadīto LRA. Taču vienošanās paredz, ka 2018.gada beigās LRA virzīs savu mēra kandidātu. Vai tas joprojām ir spēkā?
Aizvadītais vēlēšanu laiks Liepājā man palicis atmiņā ar tik netīrām apmelošanas kampaņām, kādas iepriekš nav piedzīvotas, un tas, bez šaubām, ieviesa arī korekcijas vēlēšanu rezultātos. Liepājas partija, kas pilsētā strādājusi jau vairākus domes sasaukumus, vērienīgi izvērstās antikampaņas ietekmē nedaudz vājināja savas pozīcijas – no septiņām deputātu vietām Liepājas domē uz sešām, kas, neapšaubāmi, arī radīja sarežģītāku koalīcijas veidošanu. Jāsaka, ka šīs priekšvēlēšanu metodes nav palikušas nepamanītas arī no tiesībsargājošo iestāžu puses. Ir ierosinātas divas krimināllietas – viena, kas attiecas uz Liepājas laikraksta "Kurzemes Vārds" identitātes viltošanu, un otra par personas apmelošanu, tiražējot melīgas ziņas.

Vai pašlaik jums ir skaidrs, kā interesēs kampaņa tika organizēta?
Kā jau teicu, ir divas krimināllietas, kurās iesaistītas konkrētas personas. Tas ir policijai jākomentē, taču zinu, ka abās krimināllietās notiek izmeklēšana. Ceru, ka taisnība uzvarēs, vaininieki tiks atrasti, un tad arī varēsim precīzi saprast, pēc kā pasūtījuma un kā interesēs tas tika darīts.

Varbūt jums ir kādas versijas?
Lai sākotnēji tiesībsargājošās institūcijas to izmeklē. Ļoti svarīgi uz šo precedentu raudzīties no tāda viedokļa, ka šī gada rudenī būs Saeimas vēlēšanas. Es ļoti ceru, ka līdz tam laikam šajos jautājumos ieviesīsies skaidrība, lai neatkārtotos kaut kas līdzīgs, kā, piemēram, "Latvijas Avīze", "Diena" vai "Neatkarīgā Rīta Avīze" tiek falsificētas un izsūtītas uz pastkastītēm, izmantojot šo avīžu nosaukumus.

Cerat, ka kriminālprocesi līdz rudenim būs prokuratūrā?
Neapšaubāmi, ceru uz to.

Runājot par koalīcijas veidošanu, jāpiekrīt, ka tās bija sarežģītākas sarunas, taču rezultātā koalīciju izveidoja divas partijas, kas bija ieguvušas vislielāko balsu skaitu – Liepājas partija ar sešām un LRA ar piecām vietām domē. Tas dod iespēju turpināt pilsētas attīstības programmas realizāciju, mērķtiecīgi attīstīt ostu, tāpat varam runāt par daudziem Liepājas attīstības plāniem izglītībā, kultūrā, sportā, komunālajā jomā, industriālajos parkos un citās jomās. Iesāktie projekti varēja turpināt attīstīties bez nevajadzīgiem pārrāvumiem. Panāktais koalīcijas modelis bija izsvērts, saprātīgs un racionāls kompromiss starp divām partijām, uz ko mūs aicināja arī liepājnieki.

Koalīcijas līgums ir noslēgts uz visu šī sasaukuma laiku, četriem gadiem, taču katra atbildības joma noteikta uz pirmo sasaukuma darbības pusi – tātad, līdz šī gada beigām. Domes sēdē esam apstiprinājuši pilsētas attīstības politiskās vadlīnijas, kas ir balstītas pamatā uz Liepājas partijas un LRA priekšvēlēšanu programmām. Tajās sadalītas atbildības jomas, uzdevumi un veicamie darbi. Rudenī skatīsimies, kā katram ir veicies, kādas izmaiņas ir nepieciešamas. Katrā ziņā ir skaidrs, ka gaidāmās Saeimas vēlēšanas arī var ieviest kādas korekcijas atbildības jomu sadalē.

Tomēr vai koalīcijas līgumā ir skaidri noteikts, ka šī gada rudenī LRA virzīs savu kandidātu pilsētas mēra amatam?
Koalīcijas līgumā tā ļoti precīzi nav noformulēts, kā sadalīsies atbildības jomas. Gada beigās jānotiek vērtējumam, kā kuram ir veicies – ir vai nav vajadzīgas kādas izmaiņas. Turklāt runa nav tikai par kāda viena konkrēta amata maiņām, bet visu kopumā, un tas dod iespēju LRA virzīt savu kandidatūru domes priekšsēdētāja amatam.

Vai politiskā vienošanās paredz, ka Liepājas partija atbalstīs LRA kandidātu mēra amatam?
Vienošanās ir par to, ka tiks pārskatīti visi – gan priekšsēdētāja, gan viņa vietnieku – amati.

Tātad, tas nozīmē, ka šogad vai nākamā gada sākumā Liepājai būs cits mērs?
Jā, tā var būt. Man nav tāda uzstādījuma, ka par visu varu gribu turēties pie mēra krēsla. Esmu jau 20 gadus šajā amatā pabijis, pilsētā daudz ko izdevies paveikt pa šiem gadiem. Amats nav mans pašmērķis.

Jau pieminējāt Saeimas vēlēšanas. Apsverat iespēju kandidēt vēlēšanās no ZZS saraksta...
Šī nav pirmā reize, kad šādi pieļāvumi izskan. ZZS jau iepriekš aicināja mani piedalīties Saeimas vēlēšanās, valdības darbā. Mans vārds ir izskanējis arī saistībā ar iespējamo kandidēšanu uz Valsts prezidenta amatu. Šobrīd varu teikt, ka iespēja piedalīties Saeimas vēlēšanās man ir piedāvāta, taču es vēl vērtēju, kāds būtu pienesums, ko es varētu dot Saeimai, valdībai vai Liepājai, esot Rīgā. Lēmumu neesmu pieņēmis, jo ir daudz, ko darīt arī esošajās pozīcijās šeit, Liepājā. Nebūšu no tiem, kas jau šodien sāks iejusties Saeimas deputāta ādā. Tieši otrādi – ļoti intensīvi strādāju, lai realizētu tos plānus, ko esam solījuši liepājniekiem paveikt Liepājā. Vēl ir ļoti daudz darāmā, daudz izaicinājumu.

Kādi tie ir?
Liepājā attīstām jaunas sporta būves un veidojam industriālos parkus, lai rastos jaunas darbvietas. Attīstām un padziļinām ostu. Rekonstruējam faktiski visu izglītības sistēmu, sākot ar tehnikumu, mūzikas un mākslas skolu (Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola – red.), vispārizglītojošām skolām. Veicam tramvaja līnijas modernizāciju, lai Liepājā būtu zemās grīdas tramvaji. Attīstām lidostu, kas jau veiksmīgi strādā pēc rekonstrukcijas. Vēlamies attīstīt pilsētas kultūras dzīvi un turpināt izaugsmi, kāda ir Liepājas teātrim. Koncertzālē "Lielais dzintars" jau ir koncertējuši vairāk nekā 60 valstu augstas raudzes mākslinieki. Šogad to visu vajag turpināt, izaicinājumu ir ļoti daudz.

Vai esat domājis, kāds varētu būt jūsu ieguldījums šo uzdevumu un mērķu sasniegšanā, neesot mēra amatā?
Martā apritēs 21 gads, kopš esmu pilsētas mērs. Man šajā laikā ir bijis gods uzņemties pilnu atbildību par pilsētas attīstību un stabilitāti un šajos gados esmu iemācījies virzīt liepājniekiem svarīgus jautājumus gan Liepājā, gan Latvijas valdībā, gan ārpus valsts. Man nav tādu ambīciju, ka noteikti būtu svarīgs kāds amats. Tās lietas, ko es esmu solījis liepājniekiem, var izdarīt arī bez amatiem.

Piemēram?
Mani tiešām ļoti izaicina "Liepājas metalurga" (maksātnespējīgā AS "KVV Liepājas metalurgs" – red.) nākotne. Gadījumā, ja privātajiem investoriem neizdosies atjaunot rūpnīcas darbību, tad līdztekus metālapstrādei tur varētu izveidot arī industriālo parku. Izaicinājums ir Liepājas ostas attīstības plāni ar jaunu projektu virzību. Arī sporta dzīves attīstība. Īsāk sakot, Liepājas attīstības stratēģijas realizācija. Es esmu saknēs liepājnieks, un man nav plāna pamest šo pilsētu. Vienīgais izņēmums, kā jau teicu, ir iespēja veltīt savu pieredzi un zināšanas arī kādiem Latvijai svarīgiem uzdevumiem un izaicinājumiem.

Atgriežoties pie Liepājas domes koalīcijas. Cik tā jūsu skatījumā ir stabila un vai noturēsies visus četrus gadus?
Koalīcija ir stabila, līgums ir noslēgts uz visiem četriem gadiem. Sadarbība ir konstruktīva. Darbs notiek nepārtraukti, nav apstājies nevienu dienu. Turpinās tas attīstības virziens, kāds jau ir bijis pēdējos gados. Cerams, jaunie kolēģi ar katru dienu vairāk varēs dot pienesumu darbā, jo sākotnēji, protams, ir tāds ieskriešanās, iepazīšanās laiks. Atbildības mērķi un pilsētas attīstības pamatnostādnes ir pamatdokumenti, par ko mēs esam vienojušies īsākās vai garākās, vieglākās vai sarežģītākās sarunās, taču vienojušiem esam.

Viens no koalīcijas stabilitātes rādītājiem noteikti ir arī spēja vienoties par pašvaldības budžetu, pildot vēlētājiem dotos solījumus. Kādas ir šī gada budžeta prioritātes?
Viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir nodrošināt visiem liepājniekiem kvalitatīvu dzīves vidi, medicīnu, izglītību un darbvietas, tādēļ arī budžetā ir vairāki virzieni, kā turpināt attīstīt pilsētas ekonomisko dzīvi, industriālos parkus, uzlabot pilsētas infrastruktūru. Uzskatu, ka tradicionālās ģimenes ir galvenā valsts vērtība, un bērniņiem, kuri piedzimst liepājnieku ģimenēs, jānodrošina visaugstākās kvalitātes bērnudārzi, pamatskola, vidusskola, tehniskā izglītība. Modernizējam visas skolas, pie skolām piebūvējam jaunas sporta bāzes, lai katrs varētu sportot savā sporta veidā. Tūlīt nodosim ekspluatācijā vieglatlētikas manēžu, sāksies arī tenisa manēžas būvniecība un futbola manēžas projektēšana. Liepājnieki ir kļuvuši daudz sportiskāki, pateicoties sporta bāzēm. Liepājniekus arvien biežāk var redzēt uz velosipēdiem un sportojot. Liepājas Olimpiskais centrs ir pārslogots, tāpēc arī jaunās bāzes ir jāveido. Notiek mūzikas un mākslas skolas remonti un modernizācija. Tas ir tas, ko mēs esam solījuši. Vēlamies tuvākajos gados līdz minimumam samazināt rindas uz vietām bērnudārzos, kādas mums pašlaik diemžēl vēl pastāv.

Tie ir galvenie virzieni, lai nodrošinātu ērtu, sasniedzamu un kvalitatīvu dzīves vidi. Diezgan daudz jaunu cilvēku izvēlas Liepāju kā ērtu vietu dzīvošanai, ģimenes dibināšanai. Šeit nav Rīgas stresainās vides un sastrēgumu. Ģimenēm Liepājā ir ērtāka vide, viss ir sasniedzams. Svarīgi, ka Liepājā ir olimpiskais centrs tieši tādā pašā un varbūt vēl labākā kvalitātē nekā Rīgā. Bērnudārzi ir moderni, kvalitatīvi, arī izglītība ir kvalitatīva. Jautājums ir par augstskolām, kur mums vēl jāpiestrādā, lai Liepājas Universitāte vairāk strādātu tieši reģiona ekonomisko vajadzību apmierināšanai un gatavotu nepieciešamos speciālistus. Varam lepoties ar vienu no modernākajām Latvijas slimnīcām, kur, piemēram, gadā piedzimst vairāk nekā 1000 bērniņu.

Kas no vēlētājiem solītā jau ir iestrādāts šī gada pašvaldības budžetā?
Pamatbudžetu esam apstiprinājuši, bet februārī vēl lemsim par investīciju budžetu, kur būs dažādi projekti, par kuriem vēl paredzama diskusija. Pamatbudžetā mums ir izdevies risināt vairākus sociālus jautājumus, piemēram, no 1.janvāra palielinot to iedzīvotāju loku, kuri saņem 100% atlaidi braukšanas maksai sabiedriskajā transportā. Braukt bez maksas tagad var arī politiski represētās personas, kurām līdz šim bija 50% atlaide, un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidētāji. Atlaides braukšanai sabiedriskajā transportā ir arī pensionāriem un citām iedzīvotāju kategorijām.

Pašlaik noslēdzas iepirkums par tenisa halles būvniecību. Ir gandarījums par plānotajām skolu rekonstrukcijām, notiek projektēšana vienam bērnudārzam. Budžetā tiks iekļauta arī mikrorajonu sakārtošanas programma. Daudzdzīvokļu ēku iekšpagalmu uzlabošanā mēs katru gadu ieguldām vairāk nekā miljonu eiro. Būtisks ir arī atalgojuma jautājums, tādēļ budžetā visiem sociālās, izglītības, kultūras nozares, policijas un daudzu citu pašvaldības jomu darbiniekiem vidēji par 10% palielinām darba algas.

Opozīcijā esošais "Saskaņas" deputāts Valērijs Agešins, vērtējot šī gada Liepājas pašvaldības budžetu, ir bijis kritisks un nosaucis to par "nepiepildīto solījumu budžetu", norādot, ka nekas neesot darīts, lai, piemēram, ieviestu bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos, ko savā priekšvēlēšanu programmā ir solījusi Liepājas partija.
Agešina kungam tikai daļēji ir taisnība. Esam solījuši četros gados pakāpeniski risināt šos jautājumus. Ja mēs koncentrētos tikai vienā virzienā – sociālo pabalstu palielināšanā –, tad nevarētu runāt par tiem attīstības projektiem, kas ir vajadzīgi Liepājas ģimenēm. Pašlaik lielu uzmanību pievēršam bērniem, jauniešiem un ģimenēm, jo tā ir mūsu nākotne. Liepājas iespējām un piedāvājumam jābūt tādam, lai liepājnieku bērni un mazbērni gribētu šeit dzīvot. Tie nav tikai pabalsti, bet gan daudz plašāk skatāms jautājums – dzīves vide, moderna un pieejama izglītība, sporta infrastruktūra, mūsdienīgi ostas un rūpniecības uzņēmumi.

Agešins izteicies arī par bērna piedzimšanas pabalstu, norādot, ka tas šogad Liepājā nav paaugstināts. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka to savā programmā ir solījusi "Saskaņa".
Mums atšķiras pieeja, kurā brīdī ģimenei vairāk vajag palīdzēt – bērniņa piedzimšanas laikā vai tad, kad bērns jālaiž bērnudārzā un skolā. Bērna piedzimšanas laikā tomēr no valsts puses arī ir atbalsts. Esam daudz runājuši ar pašiem vecākiem un sapratuši, ka lielākie tēriņi ir tad, kad bērns jālaiž bērnudārzā un skolā. Tajā brīdī ir vairāk jāpalīdz, un to mēs arī darām.

Kā vērtējat citas "Saskaņas" iniciatīvas – piemēram, nodrošināt bezmaksas sabiedrisko transportu visiem skolēniem un pensionāriem?
Mums jau pašlaik ir diezgan izvērsta šī atbalsta programma, un plaša iedzīvotāju kategorija saņem atvieglojumus braukšanas maksai sabiedriskajā transportā. Taču jāskatās, lai neiebrauktu otrā grāvī. Piemēram, ja Rīgas pašvaldība sabiedriskajam transportam tērē 100 miljonus eiro, tad vai tikai tur viss ir pareizi tajā politikā, kas saucas "viss par velti un visiem par velti"? Pirmkārt, par velti ir jādod tiem, kuriem ir mazi ienākumi, – piemēram, maznodrošinātām personām, daudzbērnu ģimenēm, veciem ļaudīm. Kā jau teicu, lielāks akcents ir ģimenei. Dzimstība Liepājā palielinās, tātad, mūsu izvēlētajā politikā daudz kas ir pareizs. Tas nenozīmē, ka kādā brīdī būtu jādod pilnīgi visiem sabiedriskais transports par velti. Nedomāju, ka tas būtu godīgi pret tiem iedzīvotājiem, kuri maksā nodokļus, bet neizmanto sabiedrisko transportu. Liepāja nav tik liela – daļa liepājnieku brauc ar velosipēdiem, iet kājām vai izmanto automašīnas. No sociālā taisnīguma viedokļa, pirmkārt, jāpalīdz ģimenēm, kurām ir mazi ienākumi. To mēs arī jau darām.

Vai Liepājas rūpniecībai ir izdevies atgūties no krīzes, kas bija saistīta ar "Liepājas metalurga" darbības apturēšanu?
Nevaru teikt, ka pilnībā tas ir izdevies, taču Liepāja ir rūpniecības pilsēta, un arī bez metalurga esam līderpozīcijās tūlīt aiz Rīgas saražotās rūpniecības produkcijas ziņā. Pieaudzis darbinieku skaits industriālajos parkos, kur strādā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumi. Pagājušajā gadā pilsētā radītas vairāk nekā 1000 jaunas darbvietas. Bezdarba līmenis Liepājā vairs nav tik augsts un ir samazinājies līdz 6,2%. Turpinoties šādam attīstības tempam un sākot ražošanu jaunajos uzņēmumos, kas pašlaik projektē ražotnes un attīsta savu biznesu, arī 2018.gadā darbvietu skaits palielināsies, un mēs jau tuvāko divu gadu laikā varam nonākt pie situācijas, kad sāks trūkt darba roku. Ekonomiskā un ražošanas aktivitāte ir pierādījums, ka ekonomiskā situācija Liepājā ar katru gadu uzlabojas.

Komentējot maksātnespējas procesa administratora lēmumu pārdot uzņēmumu "KVV Liepājas metalurgs" izsolēs pa daļām, esat teicis, ka industriālās zonas attīstība varētu būt "plāns B" gadījumā, ja ražošanu uzņēmumā nav iespējams atjaunot. Kāds ir jūsu redzējums par šādas industriālās zonas iespējamo izveidi?
Metalurga pārdošana nu jau otro reizi notiek diezgan ilgi un komplicēti. Privatizācijas aģentūra (PA) ir šī procesa virzītāja. Pārdošanas process nevar būt bezgalīgs, līdz ar to tuvojas laiks, kad PA jāatskaitās gan valdībai, gan sabiedrībai, kā šis process noritējis. Diemžēl investoru piesaistes process ir bijis neveiksmīgs, un nav izdevies piesaistīt stratēģisko pircēju. Protams, jāvērtē, vai pašai aģentūrai tas nav izdevies, vai arī tiešām uzņēmuma aktīvi ir tādi, kas šodienas tirgū nav pieprasīti. Droši vien tas ir viens no secinājumiem. Administratora paziņojums arī mums bija pārsteigums – mēs nezinājām, ka šāds lēmums tika gatavots.

Zinājām, ka vēl notiek pārrunas un diskusijas, bet varbūt mūsu rīcībā nav pietiekami daudz informācijas, lai zinātu visas nianses. Daudzi jautājumi ir ierobežotas pieejamības. Tajā pašā laikā man šķiet, ka nekas nav vēl beidzies. Izsolē joprojām var piedalīties viens investors un iegādāties visu šo teritoriju.

Vai kādam varētu būt interese to iegādāties pa daļām?
Jau pašlaik šai teritorijai ir vairāki īpašnieki – liela daļa no kreditoru prasījumiem pieder bankai "Citadele", SEB bankai, PA un vēl citiem kreditoriem. Līdz ar to pastāv tāda iespēja. Pastāv arī citi varianti, un pastāv arī iespēja blakus pamatražošanai attīstīt industriālā parka modeli. Tur ir ļoti laba infrastruktūra, dzelzceļa sazarojums. Teritorija ir izmantojama gan ražošanai, gan noliktavu saimniecībai, preču uzkrāšanai. Latvijā tādu teritoriju nav daudz, kur var vēl dažādas papildu ražotnes izveidot.

Vai tās varētu būt ar metālapstrādi saistītas ražotnes?
Es domāju, ka lielā mērā jā. Liepājā pašlaik metālapstrādes nozarē strādā 37 uzņēmumi, kuros ir 1200–1300 darbinieku. Metālapstrādi šajā teritorijā var attīstīt, un tikpat labi tur var būt arī citas ražotnes. Galvenais ir nonākt kādā saprotamā izejas pozīcijā. Zinot visas šīs teritorijas priekšrocības, man ir pilnīga pārliecība, ka to var attīstīt līdzīgi kā, piemēram, bijušā gaļas kombināta teritoriju, kur šodien ir industriālais parks ar vairāk nekā 1000 darbiniekiem.

Metalurga teritorija un infrastruktūra ir daudz reižu lielāka un jaudīgāka, līdz ar to tur varētu radīt 2000–3000 darbvietu.

Kas nodrošinātu šāda industriālā parka darbību? Vai Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde varētu iesaistīties?
Tas atkarīgs no tālākā procesa, kā PA to virzīs ar pārdošanas izsolēm un kāda būs interese. Tālāk jau mēs procesā varēsim vērtēt. Es ļoti ceru, ka tie uzņēmēji, kuri ir izrādījuši interesi par metalurga teritoriju, līdz galam noformulēs šos savus priekšlikumus, kādas ražotnes viņi tur redz, jo metalurga teritorija ir ļoti daudzveidīga. Tur jau pašlaik ražo, piemēram, bruģi. Var arī stiepli ražot. Ir ļoti jaudīgs mehāniskais cehs, ir arī lieli vagonu remonta cehi, kur var remontēt dzelzceļa infrastruktūrai vajadzīgās lietas. Iespējas ir plašas.

Kā prognozējat Liepājas attīstību tuvākajos gados?
Diezgan redzams uzņēmums Latvijas un arī starptautiskā mērogā ir Ulda Pīlēna koncerns (AS "UPB" – red.), kas demonstrē labu attīstības dinamiku. Viņi ražo dzelzsbetona, metāla, stiklotās alumīnija un koka–alumīnija konstrukcijas. Raugoties pēc viņu piemēra, domāju, ka uzņēmējdarbībā nākotne ir sadarbības modeļos jeb klasteros ar piedāvājumu starptautiskajos, īpaši kaimiņvalstu, tirgos. Latvija ir pārāk maza, lai lieliem uzņēmumiem šeit pietiktu ekonomiskā laukuma. Domāju, ka Liepājai ir labs potenciāls, jo mums ir plašas industriālās teritorijas, piemēram, Karostas industriālais parks, kas ir pilnībā aprīkots ar vajadzīgo infrastruktūru, un attīstās jaunas ražotnes, ir teritoriju rezervācijas un notiek ražotņu projektēšana. Uzņēmumi attīstās arī Meldru ielas industriālajā parkā. Tas ir turpinājums tam, kas Liepājā ir bijis vienmēr – osta, pieostas ražošana. Liepājas uzņēmējam ir iespēja produkciju ar prāmi piecas reizes nedēļā vest uz Vācijas tirgiem. Tie ir milzīgi, jaudīgi tirgi ar lielu attīstības potenciālu. Mēs tomēr esam Eiropas Savienības valsts, tāpēc ir jāizmanto šīs iespējas.

Liepājas lidosta lēnām, bet pamatīgiem soļiem attīstās. Plānots, ka šogad Liepājā sāks darboties arī "airBaltic" pilotu skola, izmantojot Liepājas lidostas potenciālu. Bez Rīgas lidostas tā ir otra sertificētā lidosta Latvijā, rezerves lidosta, kur nav izslēgtas arī vēl citas attīstības iespējas.

Vai ir attaisnojušies regulārie pasažieru lidojumi no Liepājas uz Rīgu?
Plāns ir izpildīts – pusgada laikā pārvadāti vairāk nekā 6000 pasažieru. Pašlaik lidosta savieno Liepāju ar 60 galamērķiem visā Eiropā – iekāpjot Liepājā lidmašīnā sešos no rīta, deviņos jau varat būt Kopenhāgenā, Londonā, Berlīnē vai vēl kaut kur citur un līdzīgi atlidot atpakaļ ar vakara reisiem. Protams, tas ir tikai sākums. Mērķis ir tālāka attīstība, pie tā tiek mērķtiecīgi strādāts. Biznesa ļaudis augstu vērtē šo iespēju.

Vai plānoti jauni lidojumu maršruti?
Jā, jauni maršruti, jauna sadarbība un piedāvājumi ne tikai regulārajiem reisiem, bet arī čarterreisiem un lidmašīnu apkalpošanai. Mazajām lidostām ir diezgan nozīmīga loma – tās var ātri apkalpot pasažierus, no tām var ātri aizlidot un salīdzinoši lētāk nekā lielajās lidostās.

Kādi varētu būt jaunie lidojumu maršruti?
Notiek pārrunas ar vairākām aviokompānijām. Diemžēl aviokompānijas ne vienmēr grib pirms reisu uzsākšanas daudz par to runāt. Liepājas lidostai un pilsētai pašai nepieder lidmašīnas, mēs nevaram runāt par konkrētiem mērķiem – tas ir aviokompāniju ziņā. Nedaudz jāpaciešas. Pagaidīsim, kad aviokompānijas pašas būs gatavas runāt.

Liepājas ostas kravu apgrozījums pērn palielinājies par 16%. Ar ko skaidrojams pieaugums?
Tas ir mērķtiecīgas attīstības rezultāts. Jebkura osta nevar attīstīties, kamēr tai nav izbūvēti pievedceļi un dzelzceļi, kamēr nav attiecīga ostas dziļuma, piestātņu un termināļu. Pašlaik Liepājas osta ir gatavāka nekā jebkad, bet neapstāsies – tai ir jauns attīstības stratēģijas plāns, kā vēl vairāk uzlabot infrastruktūru un, iespējams, piesaistīt jaunus sadarbības partnerus. 2017.gadā kravu apgrozījums pieaudzis, lielā mērā pateicoties birstošajām kravām. Liepājas ostā ir četri birstošo kravu termināļi, to jaudas attīstās gadu no gada. Šie termināļi ir gatavi apkalpot dažādas kravu grupas, dažādus sortimentus. Tas ir attīstības rezultāts.

Vai ostas attīstības stratēģijas plāns paredz konkrētus pasākumus, kā meklēt jaunus investorus?
Attīstības plāns lielā mērā tiek balstīts uz esošajiem uzņēmumiem un tiem, kas grib attīstīties – piemēram, kravu īpašniekiem, kuri ierodas Liepājā un meklē jaunas iespējas. Plāns tādā veidā tiek būvēts – uz pieprasījumu un piedāvājumu. Skaidrs, ka Liepājas ostai vēl nedaudz vajadzīgi padziļināšanas darbi, lai pilnvērtīgi varētu apkalpot "Panamax" tipa kuģus. Pakāpeniski palielinot kravu apjomu, soli pa solim arī tiek palielināts ostas dziļums un dzelzceļa kapacitāte. Liepājas osta nav tik daudz atkarīga no Krievijas kā citas ostas, jo ir daudz vietējo kravu, arī Lietuva diezgan intensīvi izmanto Liepājas iespējas. Vietējo kravu īpatsvars ir ap 40–50%.

Kā uztvērāt ziņu, ka uzņēmējs Luijs Fonteins ir nolēmis sašaurināt biznesu Liepājā – pārdevis viesnīcu "Fontaine Royal" un iznomājis naktsklubu "Fontaine Palace"? Vai Liepāja no tā zaudē?
Es domāju, ka Fonteins ir labi attīstījis sev piederošos īpašumus un tos turpinās attīstīt arī bez viņa paša tiešas iesaistes. Piemēram, viens no UPB akcionāriem (UPB holdinga akcionārs Māris Mors – red.) ir iegādājies viesnīcu. Viņam ir vajadzīgie finanšu resursi, savs attīstības redzējums. Kas attiecas uz Fonteinu, viņš paplašina sava biznesa rādiusu otrpus okeānam. Dāņu uzņēmējs ar starptautisku redzējumu, kurš vēlas arī Amerikā attīstīt savu biznesu. Lai viņam veicas! Ir savi plusi, ko viņš ir Liepājā izdarījis, un, kā jebkuram, ir arī savi mīnusi, bet pilsētas promenādē aizvadīto gadu laikā ir attīstījies labs piedāvājums – sākot no pieczvaigžņu viesnīcas līdz restorāniem, kafejnīcām un naktsklubiem. Tā ir promenādes sastāvdaļa, kas ostas tuvumā piedāvā tūristiem interesantus un daudzveidīgus pakalpojumus.

Augot kultūras piedāvājumam, ko nodrošina, piemēram, koncertzāle un teātris, palielinās arī tūristu skaits. Plānojam arī paplašināt konferenču biznesa iespējas, būvēt jaunas viesnīcas. Liepājā, piemēram, vasarā trūkst viesnīcu, ziemā ir mazāk klientu, bet tajā pašā laikā, attīstot kurortoloģiju un spa virzienu, pie kā mēs aktīvi strādājam, paplašināsies arī iespējas, ko tūristiem šeit darīt rudenī un ziemā.

Vai varat pastāstīt konkrētāk par jaunajiem viesnīcu projektiem?
Liepājas centrā, pie Rožu laukuma, ir bijusī "Romas viesnīca", kur vēlākajos padomju laikos darbojās viesnīcas "Līva" filiāle. Pašlaik tiek izbūvēti viesnīcas numuriņi šajā vēsturiskajā ēkā, kur kādreiz jau bijusi viesnīca. Ir vēl viens uzņēmums, kas pašlaik ir finiša taisnē ar tehnisko projektu un šogad sāks viesnīcas darbību pilsētas centrā. Ir arī ieceres par kūrortviesnīcu, sanatoriju un spa, notiek izpētes darbi. Ļoti ceram uz kurortoloģijas attīstību. Tas ir virziens, kurā mēs redzam perspektīvu. Liepājā ir unikāls pazemes minerālūdens, ko jau vēsturiskā sanatorija ir izmantojusi, bet pašlaik izmanto Liepājas reģionālās slimnīcas rehabilitācijas nodaļā. Tas ir unikāls ūdens ar augstu sāls un broma saturu – ļoti veselīgs.

Tomēr šīs nozares attīstība ir atkarīga no investoriem, ne tik daudz no pašvaldības.
Pašvaldība var piedalīties ar infrastruktūras attīstību, bet, neapšaubāmi, ir vajadzīgi nozares profesionāļi. Esam uzrunājuši Igaunijas, Lietuvas un citu valstu spa un sanatoriju nozares pārstāvjus. Latvijā šī nozare nav tik veiksmīgi attīstījusies, kā tas ir Igaunijā un Lietuvā, kur ir laba pieredze, un sadarbība varētu būt veiksmīga.

Savulaik viena no Liepājas atpazīstamības zīmēm bija leģendārais festivāls "Liepājas dzintars". Kas šodien ir Liepājas identitāte?
Liepāja pakāpeniski ir veidojusies par pilsētu, kur vienkopus satiekas lielpilsētas iespējas un mazas pilsētas ērtības. Vismaz tādu esam centušies to veidot, lai liepājniekiem būtu pieejamas galvaspilsētai līdzvērtīga līmeņa atpūtas iespējas, kultūras norises, moderna veselības aprūpe, izglītības un sporta iespējas, lai te notiek pasaules mēroga čempionāti un augstas raudzes koncerti. Vienlaikus ir svarīgi, ka tas viss paliek kompaktā un ērti sasniedzamā vidē, kur nav jāpavada laiks, stundām sēžot sastrēgumos kā Rīgas ielās.

Mēs joprojām esam ražojoša pilsēta, un arī kultūra ir mūsu identitātes neatņemama sastāvdaļa. Izdzīvos tas, kas mainīsies, un, neapšaubāmi, Liepāja ir stipri mainījusies kopš "Liepājas dzintara" laikiem. Agrāk bija festivāls "Liepājas dzintars", tagad ir "Summer Sound", kas notiek pludmalē. Ir arī Pianisma zvaigžņu festivāls, Ērģeļmūzikas festivāls, roka festivāli. Drīz sāksies projektēšana koncertdārza "Pūt, vējiņi!" pārbūvei, lai atrastu pareizāko modeli, kā leģendārajiem "Pūt, vējiņiem!" pielāgoties šodienai. Mums ir pieredze un vilkme. Roks šeit ir dzīvs! Bez "Līviem" un "Credo" šeit ir izauguši ļoti daudz mākslinieku. Mūzikas skola tagad ieguvusi otro elpu un gatavo arvien jaunas zvaigznes, kas uz koncertzāles lielās skatuves uzstājas kopā ar pieredzējušajiem simfoniskā orķestra mūziķiem. Katrs otrais trešais rokmūziķis ir kaut kādā veidā bijis saistīts ar "Liepājas dzintaru" vai Liepājas mūzikas skolu. Tā ir mūsu nākotne – nodrošināt iespēju tapt jaunajiem talantiem ne tikai mūzikā, bet arī, piemēram, sportā, lai mums aug jaunie "verpakovski", "porziņģi" un "sevastovas".