Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 391 Inese, 228 Ēriki un 1 Inesis. Vārda dienā sveicam aktieri Ēriku Vilsonu.

Kas jūs iedvesmo?
Ziedi. „Grobiņas ziedi” (tā nav slēptā reklāma). Kad es pirmo reizi tur aizbraucu, gribējās lūgt patvērumu – tur ziedēja daudz puķu ziemas laikā.

Kura ir Liepājas skaistākā vieta?
Mans dārzs, kad tas ir sakopts. Tā vismaz man gribētos domāt.

Kas bija pēdējā grāmata, ko lasījāt?
Man ir vairākas, ko lasu paralēli. Savam dēlam lasu priekšā Aksela Muntes „Stāstu par Sanmikelu”, pats to esmu lasījis kādas divas reizes. Esmu aktīvs priekšā lasītājs. Un vēl Māra Bērziņa „Esi sveicināts, Dzintar Mihaēl”. Tā drīzumā iznāks apgādā „Dienas grāmata”.

Kļūt par aktieri bija mērķtiecīgs lēmums vai nejaušība?
Neko citu nepratu. Mani interesēja literatūra. Bet biju liels sliņķis. Matemātika man riebās, man vispār nepatika visas tās mācības, kur bija patiešām rūpīgi jānomoka savas smadzenes. Tā nu sanāca, ka kļuvu par aktieri. Tagad gan reizēm nožēloju, ka nemācījos matemātiku, fiziku, ķīmiju. Man eksaktās zinātnes liekas milzīgs Visums.

Kādam jābūt jaunietim, kurš vēlas kļūt par aktieri?
Ar milzīgām darba spējām un labām smadzenēm. Atraktīvam, dziedošam – tā lai uzreiz redz – paskat, paskat, šitas būs aktieris! Nu, šovmenim, jo tagad vairāk iet uz šoviem.

Edgars Liepiņš uz jautājumu – kas nepieciešams, lai kļūtu par aktieri – atbildēja: astoņu klašu izglītība un divu nedēļu deju kursi. Protams, ka tas ir mazliet pārspīlēti, tomēr daži to ir ņēmuši nopietni. No otras puses, es apbrīnoju, piemēram, Jaunā Rīgas teātra aktierus. Tas ir ļoti nopietns un pašaizliedzīgs darbs, kam nav nekāda sakara ar šovbiznesu.

Kas no pēdējā laikā teātrī redzētā ir atstājis spilgtāko iespaidu?
Pēdējais, ko redzēju, bija „Zojkina Kvartira”. Tā mani tiešām satrieca. Ir tādi darbi, kurus var vērtēt pēc profesionāliem parametriem – redz`, cik forši sataisīts, glīti, aktieri labi runā, smuki dzied un smuki cilā kājas – bet ir izrādes, kuras runā citās kategorijās. Šovus es varu paskatīties televīzijā, bet uzrunāt dvēseli – tā ir Dieva dāvana.

Kas jūs pēdējā laikā ir iepriecinājis?
Mani ļoti iepriecina mūzika. Es esmu no tiem cilvēkiem, kurš var klausīties un pieņemt, ja ne tā paslīdēja vijoles lociņš vai ne tas taustiņš klavierēm trāpījās. Galvenais, ka cilvēks to dara ar atdevi, ka viņš runā ar mani caur savu instrumentu. Savukārt caur viņu runā Dievs. Tas pats arī teātrī.

Jūsu novēlējums šodienas gaviļniekiem!
Parasti es apsveicu Ineses. Tā kā šajā laikā zied tulpes, tad milzīgu tulpju klēpi. Kas var būt skaistāks par smaidošu Inesi ar degunu tulpju pušķī! Un Ērikiem – labu mūziku!