Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 132 Pēteri, 44 Pauli, 8 Pāvili un 6 Pauļi.

Dzimšanas dienā sveicam vēsturnieci, Liepājas muzeja kultūrvēstures nodaļas vadītāju Uļjanu Gintneri.

Pastāstiet nedaudz par sevi!
Piedzimu Liepājā, uzaugu Liepājā, dzīvoju Liepājā, strādāju Liepājai.

Kā sākāt strādāt Liepājas muzejā?
Ar tīrīšanas rīkiem rokās. Toreiz tā spicākā bija bonerbirste. 1975.gada 1.jūlijā uzrakstīju iesniegumu muzeja direktorei Dzidrai Zeļenko un tiku pieņemta darbā par apkopēju. Pirms dažām dienām biju saņēmusi 1.vidusskolas beigšanas atestātu.

Kas jums savā darbā patīk visvairāk?
Dzīvot pagātnē, izdzīvot laiku un cilvēku dzīves. Darbs muzejā ir ļoti radošs, taču, domāju, sabiedrības vairums to neizprot. Varbūt maldos.

Kas sniedz lielāko gandarījumu?
Ja kas izdodas profesionāli un arī emocionāli. Pirmais lielais prieks bija, kad Brīvdabas muzeja konferencē nolasīju savu 2. kursa pētniecības darbu par Rucavas tautastērpu. Un bija aplausi. Vienīgajai. Paldies manai pasniedzējai Mirdzai Slavai. Mūžībā.

Vai ir kāda Liepājas muzeja ekspozīcija (vai kāda daļa muzeja krājumos), kas jums ir īpaši mīļa?
Nevēlos liekuļot. Pēc muzeja renovācijas šādu vietu nav. Būs jācenšas atrast un iemīlēt.

Pastāstiet kādu interesantu epizodi no darba muzejā?
Šī it kā epizode pārvērtās Latvijas un pat starptautiska lieluma kultūras notikumā. Tas bija 1991. gadā, kad beidzu rakstīt grāmatu par koktēlnieku Miķeli Pankoku. Daudzus gadus iepriekš mūsu muzeja tēvs Jānis Sudmalis bija atstājis apstrādāšanai to, kas tagad ir Miķeļa Pankoka arhīvs – viss, kas bija ielikts vienā no kastēm ar

Pankoka mākslas darbiem un saglabāts muzejā. To visu apgūstot, muzejiski un cilvēciski, 1989. gadā saņēmu Māra Čaklā uzaicinājumu uzrakstīt "Literatūrai un mākslai". Viņš tajos sarežģītajos laikos bija laikraksta redaktors. Uzrakstīju vairākos turpinājumos, ieguvu draugus Latvijas inteliģencē. Jā, Mārim Čaklajam manā dzīvē tāda īpaša vieta. Tad – grāmata. Tūliņ bija jānodod Liepājas tipogrāfijā drukāšanai. Grāmatas beigu vārdi: kara vētrās pazudis bez vēsts. Un pēkšņi – Miķeļa Pankoka izstāžu katalogs no Šveices. Dzīvojis. Vēl ilgi pēc kara.

Tās izjūtas nav iespējams izteikt vārdos. Tiekoties tajās dienās ar Liepājas mākslas dzīves ļaudīm, muzeja apmeklētājiem viens otru apsveicām kā lielos svētkos. Ļoti lielos svētkos. Īpaši atceros, kā satikāmies ar Laimoni Burvi, pedagogu, dzintarapstrādes meistaru. Apkampāmies. Es tāda gara, viņš, neliela auguma, un abi raudam. No prieka.

Viss, kas sekoja, apskatāms šodien muzejā.

Kas jūs iepriecina?
Harmonija un mīlestība. Sevī un saskarsmē ar cilvēkiem. Darbā, mājās, jebkur.

Kas Liepājā ir skaistākais?
Tās vēsture. Kā dziļa un neizsmeļama aka. Tajā, ko redzam sev apkārt un tajā, kas ieslēpies rakstu rindās, attēlos, ļaužu dzīvesstāstos.

Kā jūs pavadāt brīvo laiku?
Katram dzīves periodam ir savs brīvā laika "rāmītis". Daudzus gadus tās bija "Kalnozoli", mana vīra Jāņa vecāku mājas Kazdangas pusē. Visi lauku darbi gadskārtas ritējumā. Tos atceros ar skaudru prieku, jo tas zudis.

Šobrīd par brīvo laiku saucu svētdienu, un tā ir Kunga diena. Tā to man iemācījis Sv. Jāzepa katedrāles prāvests Gatis Mārtiņš Bezdelīga. Šajā dienā esmu Svētajā Misē un mācos Liepājas katehēzes skolā. Tā palīdz man augt ticībā un pilnveidoties profesionālajā jomā, jo pētu arī Liepājas kristīgo draudžu vēsturi.

Ko noteikti ir jādara vasarā?
Jāatceras, ka tai sekos citi gadalaiki.

Kaut dzimusi vasarā, es par to nejūsmoju. Man ļoti mīļas ir pienenes un ievas. Un negaiss. Tāds riktīgs. Kas sit zem papēžiem.

Vai ir kas tāds, ko pilsētā gribētu mainīt?
Šis jautājums, patiesi, laikus nācis. Ar vīru un vēsturnieku Jāni Gintneru, bieži pārrunājam to "kas būtu, ja nebūtu". Un otrādi.

Nedrīkstēja Liepāja zaudēt savu dabas doto velti – Liepājas sanatoriju. To sauca dažādi – peldiestāde, kūrorts, dziednīca. Tā bija izcili skaista celtne, ar izcili skaistu interjeru un izcilām dziedniecības vērtībām. Nedrīkstēja to aizlaist postā.

Ļoti sāpīgi secināt, ka Liepājā iznīcināti turpat visi pastāvējušie industriālie uzņēmumi. Gan kā ražotāji, gan industriālās arhitektūras vērtības.

Vēsturnieki neko nevar mainīt, tikai vienu – modināt cieņu pret vēsturi sabiedrībā.

Jūsu novēlējumi šodienas gaviļniekiem!
Domās vai tieši ar ziediem un mīļiem vārdiem, apsveikt savus vecākus un pateikties viņiem!

29.jūnijs ir īpaša diena – Sv. Pētera un Sv. Pāvila diena. Pirmais – Kēfa – Klints – kristīgās baznīcas pamatakmens, paša Kristus izraudzīts. Otrs, apustuļu apustulis. Viņa rakstītās vēstules ir senākie Jaunās Derības teksti.

Tad apjautīsim, kādi mums lieli aizbildņi pie Tēva, jo lielākā realitāte uz zemes ir Debesis.