Sevastovas draugs un treneris austrietis Ronalds Šmits kopš pērnā gada uz katru draudzenes spēli ierodas ar suvenīru bodē pirktu "Es mīlu Liepāju" cepurīti galvā.

Šo cepurīti Šmits nevalkājot tāpēc, ka kāds no Liepājas "tūrisma departamenta" viņam par to maksātu, bet gan tādēļ, ka cepurīte kļuvusi par tādu kā veiksmes talismanu jeb, kā viņš izteicies "The New York Times" – "tā ir māņticība" (jaunākajā žurnāla "IR" izdevumā kļūdaini šie vārdi piedēvēti pašai Sevastovai, kura arī mēdz valkāt cepurīti ar uzrakstu "Es mīlu Liepāju").

"The New York Times" publikācija kļuva slavena sociālajos tīklos ar to, ka laikraksts liepājnieci bija nosaucis par "meiteni no nekurienes vidus".

"The New York Times" 5.septembra publikācijā par Anastasiju Sevastovu redzamas arī Liepājas tenisa laukumu un tenisa kluba iekštelpu fotogrāfijas, pieminēts arī treneris Edgars Ernestsons, ko pati Sevastova sauc par "lielisku treneri", kuram galvenais bijis iemācīt bērniem gūt prieku no tenisa spēles, nevis uzspiest padomju laikiem tipisko disciplīnu.