Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Skirmuntu villa, kur poļiem dejot krakovjaku


atlikušas 250 zīmes


Skirmuntu villa, kur poļiem dejot krakovjaku (14)

Autors: Gunārs Silakaktiņš
Sestdien, 08. septembrī, 2018 | BIRKAS: poļu biedrība , Rita Rozentāle , Konstantijs Skirmunts , Kurzemes 9 , Berči , vēsture
Izdrukāt Ziņot
Kādreizējā viesnīca "Feja", sākotnēji Skirmuntu villa (arh.Berči).
Kādreizējā viesnīca "Feja", sākotnēji Skirmuntu villa (arh.Berči).
FOTO: no Wikimapia.org
Kādreizējā viesnīca "Feja", sākotnēji Skirmuntu villa (arh.Berči). Konstantijs Skirmunts. Heinriks Skirmunts. Kādreizējais Poļu Romas katoļu labdarības biedrības nams Liepājā, Baseina ielā 8.

Kādreiz bagātais Liepājas trešās lielākās minoritātes – poļu – mantojums šodien nav tāds, kāds bija pirms Otrā pasaules kara, taču nav arī zudis pavisam.

Nupat, piedaloties Liepājas poļu biedrības "Vanda" Kultūras ministrijas atbalstītajā pasākumu kopā "Poļi savai pilsētai, Liepājas vēsturē un šodienā" un vadot sarunu par kādreiz lielās kopienas ievērojamākajiem pilsoņiem, cienījama poļu kundze Ivonna Šakale nopūtās: "Jā, tā visa ir pagātne, pat tagad mums, poļiem nav sava nama, kur dejot krakovjaku..."

Un liepājniecei jāpiekrīt – rūgti apzināties, ka pret poļiem vēsture izturējusies gana netaisni. Līdz I pasaules karam poļi bija trešā lielākā Liepājas iedzīvotāju minoritāte pēc vāciešiem un ebrejiem.

20. gadsimta sākumā poļiem piederēja savs nams – Poļu Romas katoļu labdarības biedrība Liepājā (Polsko-Katolickiego Tow. Dobroczynnsei) Baseina ielā 8.

Divu stāvu mājā bija plaša sapulču zāle, kur poļu jauniešiem svētdienās no sirds izdejoties krakovjaku un polku, bibliotēkas grāmatu fonds ar astoņiem tūkstošiem sējumu, savs pūtēju orķestris un mandolīnu trupa. Pie mājas – Rīgas un Baseina ielas stūrī augu dažādībā veidojās dendroloģisku retumu stādījumi. Jebkuram bija iespēja, atgriežoties no tālāka ceļojuma vai darba darīšanām, iestādīt atvesto svešzemju kociņu vai puķi.

Šī rosība beidzās 1940. gada augustā, kad triju diennakšu laikā okupantu uzspiestā, tā sauktā likvidācijas komisija, poļu mantu aprakstīja, daļu grāmatu izveda izgāztuvei, bet pārējo vienkārši izmeta dārzā garāmgājēju izvazāšanai*.

Bet poļu vēsturiskais mantojums arī mūsdienās nav tikai skumjas atmiņas par bijušo spozmi un zaudēto nacionālo lepnumu. Liepājas ielās līdz pat mūsdienām ir saglabājušās mājas, kas saistītas ar Polijas valsts vēsturē ievērojamu cilvēku ģimenēm.

Biedrības vadītāja Rita Rozentāle un "Vandas" poļi bija patiesi izbrīnīti par, manuprāt, reālu ceļa risinājumu, nopērkot un dibinot "Poļu namu" Liepājā. Tas varētu būt, piemēram, bijušajā Skirmuntu villā Kurzemes ielā 9. Skaistais mans, arhitekta Berči projektēts 19. gadsimta septiņdesmitos gados, ir ļoti cieši saistīts ar Polijas Republikas valsts vēsturi. Konstantijs Skirmunts, 1866. –1949., bija mācījies un pabeidzis Liepājas Nikolaja ģimnāziju un kļuvis par Neatkarīgās Polijas Republikas ārlietu ministru 1921./1922. gadā. Vēlāk vēstnieks Romā un Londonā.

Konstantija Skirmunta brālis Heinriks, 1868. –1939., pabeidzis studijas Liepājas ģimnāzijā, kļuva par mūziķi un dzejnieku. Viņš, piemēram, ir nozīmīga poļu skaņdarba, operas "Pans Volodijevskis" (pēc H. Senkeviča romāna motīviem), mūzikas autors.

Skirmuntu ģimene Liepājas villā dzīvoja līdz Pirmajam pasaules karam. Divdesmito gadu sākumā villai vairākkārt mainījās īpašnieki, līdz to nopirka Nikoline (dz. 1891.) un Aleksandrs (dz. 1884.) Pernaui (Pernau).

1940. gada 23. maijā kuģu aģentēšanas firmas "Decs & Pernau" kantoris toreizējā Jāzepa ielā 9 tika slēgts, un pēdējo reizi pirms izceļot uz Vāciju, Parnauu kuplā famīlija nofotografējās ziedos saplaukušajā villas dārzā.

Jaundibinātā Latvijas kredītbanka, tāpat kā par citiem vācu repatriantiem, Vācijai samaksāja par zaudēto īpašumu, tikai nav zināms, vai kas tika tālāk izmaksāts īpašniekiem!

Mūsdienās, pēc novērojumiem, bijusī Skirmuntu un Pernauu villa, ko nesenā pagātnē liepājnieki pazina arī kā viesnīcu un restorānu "Feja", joprojām ir īpašnieka meklējumos. Tad kāpēc lai tur jaunā kvalitātē neiemājot "Poļu namam"?

*Baseina iela 8. Tagad ēkā izvietojušās A/S "Latvijas Dzelzceļš" struktūrvienības.

P.S. Pateicos poļu vēsturniekam Marekam Gluško par sniegto informācijai!

Sludinājums

rfhf
07:21 | 08/09/18
ZIŅOT
(-0)
(5)
+

Par šito villu prasa neadekvātu cenu Kaut kas pie puss mio Neviens nepērk jau sen Kur ta polis lētāk nevar atrast īpaši kaut kādai biedrībai

Solo
09:21 | 08/09/18
ZIŅOT
(-0)
(4)
+

Vai tad šī jau nav pārdota? Sludinājums no ss.com pazudis. Un cena beigās bija 290 000€

kiok
13:36 | 08/09/18
ZIŅOT
(-0)
(4)
+

Gan jau parādīsies atkal sludinājums . Termiņš iepriekšējam beidzās

Latvietis
11:29 | 08/09/18
ZIŅOT
(-21)
(5)
+

Tas Silakaktiņš būtu vairāk rakstījis par latviešiem nevis par visādiem poļu, somu, zviedru un citu pasaules klaidoņu un iebraucēju vēsturi. Nožēlojami...

papas
07:11 | 10/09/18
ZIŅOT
(-1)
(4)
+

Jāpiekrīt Joskem Neviens cilvēks ,neviena nācija nemēdz būt kaut kāda tīrasiņu Vismazāk jau nu latvieši un krievi. Kādi tik tatāru mongoļi nav gājuši pāri . Gadsimtu gadsimtiem zem zviedriem vāciešiem . Napoleons gāja ar izsalkušo armiju pāri
Man draugs bija Viena ome poliete ,opis vācietis .Otra ome leitene . Pats tīrasiņu latvietis.

Joske
20:28 | 09/09/18
ZIŅOT
(-0)
(4)
+

Pamācies latvju vēsturi, uzzināsi cik tevī ir latvju asinis :D

tuuunn
11:33 | 09/09/18
ZIŅOT
(-2)
(3)
+

Tagad jau katrs trešais latvietis ir klaidonis un blandoņa

Latvieti, tev ar galvu viss kārtībā?
17:08 | 08/09/18
ZIŅOT
(-1)
(7)
+

#facepalm

Polis
11:47 | 08/09/18
ZIŅOT
(-2)
(11)
+

Liepāja visiem viena

nu bet!
10:14 | 09/09/18
ZIŅOT
(-6)
(3)
+

Naškrim! - va ne? Ļibava ļubimaja!

Jaunliepāja
21:48 | 08/09/18
ZIŅOT
(-1)
(10)
+

Kas tas par Latvieti? Tā rīkojās ārvalstu aģenti. Princips: skaldi un valdi!

khmmm
19:11 | 09/09/18
ZIŅOT
(-2)
(6)
+

Zini, Latvija,tāda kā mēs to saprotam ,sākās tikai 1918.gadā.Pirms tam bija dažādas guberņas, LaTtgale bija Vitebskas guberņas satāvdaļa,Vidzemē kādu laiku saimniekoja zviedri, tad vēl poļu laiki--Stepans Batorijs pierīgā, KURZEMES HERCOGISTĒ taču priekšgalā bija nelatvietis JĒKABS.Tu ko, galīgs stulbenis esi vēsturē?

papas
07:21 | 10/09/18
ZIŅOT
(-2)
(2)
+

Pilnīgi manas domas un viedokli nolasiji . Pirmatnējās ciltis Nameji un visi citi bija bez jebkādas tautības , vienkārši ciltis Izdomāja kaut kādas tautības . Tad atnāca krustneši ( ar nav saprotama tautība ) un sāka valdīt Laytvija sākās 1918 gadā . Čanagaļi vispār nav latvieši .Vitebskas krievi un baltkrievi ko 1918 gadā dalot teritoriju piegrieza mums.

papas
07:24 | 10/09/18
ZIŅOT
(-1)
(4)
+

Pat uzvārdu nebija . Baroni ( vācu ) zemniekiem piešķīra . Tā tu esi būdīgs būsi Kalējs . Tu tāds tievs būsi Liepa

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki