Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Skumjš stāsts par poļu laukstrādnieci un poļu bibliotēku


atlikušas 250 zīmes


Skumjš stāsts par poļu laukstrādnieci un poļu bibliotēku (4)

Autors: Gunārs Silakaktiņš
Sestdien, 22. septembrī, 2018 | BIRKAS: vēsture , poļu biedrība , tramvajs , Rīgas 44 , Baseina 8
Izdrukāt Ziņot
Poliete Janīna Pūpols.
Poliete Janīna Pūpols.
FOTO: no personīgā arhīva
Poliete Janīna Pūpols. Nams Rīgas ielā 44. Poļu biedrības grāmata, atrasta Rīgas ielā 44. Poļu biedrības bibliotēkas zīmogs.

Gatavojot publikāciju par Liepājas poļiem un to izcilākajām, Liepājā skolotajām personībām, atcerējos visai nesenu, paša piedzīvotu un pirmajā mirklī gandrīz neticamu stāstu.

Liepājas poļu biedrība (Polsko-Katolickiego Tow. Dobroczynnošcei w Lipawie) tika likvidēta, pamatojoties uz okupētās Latvijas iekšlietu ministra Viļa Lāča pavēli 1940. gada 16. augustā. Par likvidācijas komisijas priekšsēdētāju iecēla kādu Miķeli Makrižicki. Tā paša gada beigās bijušās poļu biedrības telpas aizņēma sarkanās armijas Baltijas sevišķā kara apgabala militārā dzelzceļa administrācija. Daļa no aptuveni 8 tūkstošu lielā poļu bibliotēkas krājuma aizveda uz izgāztuvi vai izvazāja.

1986. gada vēls rudens. Liepājas pilsētas Izpildu komitejas Jaunliepājas namu pārvaldes apsaimniekotajā Rīgas ielas 44. nama pirmā stāva dzīvoklī nomirusi īrniece. Vientuļā īrniece, pensionētā bijusī Liepājas tramvaja vadītāja pēdējos gados tur mitusi, tā sacīt – ar putniem galvā, bija savu mitekli līdz tādai pakāpei pievilkusi ar lupatām, atkritumiem, salauztām mēbelēm, pat tuvējās kulinārijas tukšās marmelādes bundžas, ka kundzes guļamtelpai atlika vien aptuveni 60 centimetru sprauga pie griestiem.

Dzīvokli atbrīvojot no visas šīs "mantības", pārvaldnieces Ilgas Štobes atsūtītie vīri jutās kā pilsētas "arheologi". Zem augšpusē esošā atkritumu slāņa atklājās pirmskara laika bagātības – skaisti trauki, rūpīgi salocīti, laika gaitā sadzeltējuši galdauti, sarūsējuši rakstāmpiederumi un kancelejas priekšmeti, pat rakstāmmašīna, "Līvas" velosipēds un bērna vāģīši. Bet kādā stūrī – vairāki kubikmetri ar grāmatām! Uzlūkojot tās, tapa skaidrs, ka te atrodas maza daļa no bijušās poļu biedrības Baseina ielā 8 bibliotēkas.

Atkritumus izvāca, citu mantību pievāca ļaudis, kam šķita, ka "gan jau noderēs", bet mazu daļu no grāmatām divos koferos man izdevās izvākt – uz savu malkas šķūnīti.

Deviņdesmito gadu sākumā abu koferu saturu atdāvināju nupat kā atjaunotajai Liepājas poļu biedrībai.

Taču vēl stāsts nav galā – izrādās, ka 1940. gadā par poļu biedrības bibliotēkas pārzini darbojusies kāda poliete, par pani Zosju dēvēta Liepājas Ziepju fabrikas "Olm" strādniece. Savu iespēju robežās viņa arī uz Rīgas ielas 44. māju pārvedusi bibliotēkas grāmatas. Piecdesmito gadu beigās panes Zosjas istabā kā apakšīrniece no Skrundas pierakstīta kāda, iespējams, Janīna vai Jana Pūpols, viena no bijušajām poļu laukstrādniecēm*. Pūpola turpinājusi mitināties dzīvoklī arī pēc panes Zosjas nāves. Kopš sešdesmito gadu vidus bijusi tramvaja vadītāju. Abas ar dzīvokļa saimnieci sarunājušās poliski un bieži viena otru uzrunājušas izsmalcinātajā šļahtas** manierē. Pēc panes Zosjas nāves tramvajniece kaimiņiem bieži esot stāstījusi par to, ka "poļi viņai nepiedos, ka to manta nav nosargāta". Tikai tad, pēc Pūpolas nāves, tapa skaidrs, par kādu nepiedošanu bija šis skumjais stāsts.

Kopā ar grāmatām atradu šo Rīgas ielas pagalma dubļos iemīto fotogrāfiju – bijušās poļu laukstrādnieces no Skrundas portretu, datētu ar 1950. gada 30.janvāri un ar kādam zīmīgu novēlējumu:

"Sāpes, ja tās Tevim lemtas
Nerādi citiem, bet smej!
Tikai paklusu sirdī
Dziļas asaras lej!"

*1938. gada 29. oktobrī Latvijas un Polijas Republiku valdības noslēdza līgumu par 40 tūkstošu poļu izcelsmes viesstrādnieku (dēvēti arī par laukstrādniekiem) ievešanu un nodarbināšanu Latvijas lauksaimniecībā. Līdz 1940. gada Latvijas okupācijai šajā statusā Latvijas Republikā skaitījās 26 tūkstoši poļu un lietuviešu.   

**Šļahta (pol. szlachta, no vāc. Geschlecht, "dzimta", kas nāk no senaugšvācu slëht  – "tiešs, taisns") – zemākās bruņniecības kārtas, muižniecības vairākuma apzīmējums Polijā, Lietuvā un Čehijā.
                 


Sludinājums

Polis
09:52 | 22/09/18
ZIŅOT
(-6)
(4)
+

Mani tautieši, pareizāk tautietes, būtiski uzlaboja latviešu asins ainu. Saprecējās ar lēnīgiem lauķiem, dzirdēts, ka kāda savu memļaku arī izdzina no mājām un kļuva par turīgu saimnieci.

khe khe
21:26 | 23/09/18
ZIŅOT
(-0)
(1)
+

Gan jau ka otrādi - latviešu tautietes/tautieši uzlaboja poļu asinis.

tfe
11:45 | 22/09/18
ZIŅOT
(-1)
(5)
+

Ko neteiksi, tīrradnis atradies.

STEPHEN WILLIAMS
16:06 | 22/09/18
ZIŅOT
(-0)
(1)
+

NEKADIET SABIEDRINĀTU FINANŠU PĀRVALDĪBU SAVU SŪTĪJUMU SAISTĪBĀ AR MĒRĶIEM AR IZMANTOTIEM PROCENTIEM 2% (stephenswillsloan@gmail.com).

Mūsu aizdevumi ir labi apdrošināti, lai nodrošinātu maksimālu drošību, ir mūsu prioritāte. Mūsu galvenais mērķis ir palīdzēt jums iegūt pakalpojumu, kuru jūs pelnījāt, mūsu aizdevuma programma ir ātrākais. Mēs izsniedzam aizdevumu jebkurā jūsu izvēlētajā valūtā {Us Dollar, mārciņas, Eiro, Dinārs utt} un ilgums no 1 līdz 30 gadiem, lai atmaksātu aizdevumu (drošu un nenodrošinātu).

Vai jums ir nepieciešams kāds aizdevums un ir zems kredīta rādītājs, Vai jums ir grūti saņemt aizdevumus
no vietējām bankām un citām finanšu iestādēm? Jūsu finansiālās problēmas risinājums ir STEPHEN WILLIAMS AIZDEVUMU FIRM. Noteikumi un nosacījumi ir ļoti saprātīgi un uzmanīgi.

Mēs piedāvājam plašu finanšu pakalpojumu klāstu, kas ietver: Ziemassvētku kredītus, biznesa aizdevumus, parādsaistību konsolidācijas aizdevumus, individuālos aizdevumus, automašīnu aizdevumus, viesnī

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki