Prakses vieta ir iespēja studentam izmēģināt spēkus, pārbaudīt, vai izvēlētā profesija atbilst viņa vēlmēm un sakrīt ar nākotnes plāniem.

No budžeta pārskata līdz krēslu stiepšanai

Par prakses vietām Liepājā dzirdētas dažādas runas, tostarp ka prakses vietā jāveic uzdevumi, kas nebūt nav saistīti ar specialitāti,  taču aprunājoties ar vairākiem studentiem, izrādījās, ka situācija nemaz tik bēdīga nav. Izņemot dažus gadījumus.

Jaunietis, kurš nevēlējās atklāt savu vārdu, par grāmatveža prakses vietu izvēlējies Liepājas Olimpisko centru. Puisis atzina, ka šo vietu dabūt bijis viegli. “Darīju visu, ko lika – rēķināju ceļazīmes, pat budžeta pārskatus taisīju, pārrēķināju, kārtoju arhīvu, bet nereti arī nēsāju paklājus, krēslus un galdus dažādiem pasākumiem”, neslēpa jaunietis. Lai gan puisim nācies veikt dažādus darbus, ar prakses vietu viņš ir apmierināts.

Aprunājoties ar vairākiem studentiem, nācās secināt, ka šis ir laiks, kad jāpriecājās par iespēju vispār tikt praksē un jāsamierinās ar to, ko prakses vadītājs liek darīt.

Studente, kas vēlējās palikt anonīma atzina: “Arī es esmu bijusi šādā situācijā, kad prakses vadītājs neuztic veikt darbus, kurus man būtu ļoti noderīgi iemācīties.”
Zinta Tiļļa pagājušajā gadā pabeidza Liepājas Valsts Tehnikuma (agrāk – RTU Liepājas filiāle) specialitāti Reklāmas pakalpojumu komercdarbinieks. Zintas prakses vieta bija Biznesa augstskolas “Turība” Liepājas filiālē.

Meitene uzskata, ka labas prakses vietas dabūt nav viegli, kaut gan viss esot atkarīgs no paša praktikanta, kā tas prot sevi pasniegt. “Uzskatu, ka liela loma ir sakariem, kontaktiem, paziņu un draugu palīdzībai,” pieredzē dalās Zinta.

Studente, kas praksē bijusi Liepājas Raiņa 6.vidusskolā, kur praktizējusies pamatskolas ģeogrāfijas skolotājas profesijā, atzina, ka prakses vietu nav bijis grūti dabūt, jo skolas vadība ir ļoti atsaucīga.

Prakses vadītāji gaida gudrus studentus

Ko domā prakses vadītāji? Irisas Otrupe, J.Čakses Liepājas 10.vidusskolas vēstures skolotājas pieredze kā prakses vadītājai ir jau vairāk nekā desmit gadu garumā. Skolotāja uzskata, ka studentam nākot uz praksi skolā svarīgākais ir padomāt par stundu vadīšanu, lai būtu kas jauns un interesants. “Gaidu gudrus studentus, galvenais, lai viņi paši pārzina mācāmo vielu,” uzsvēra Irisa Otrupe.

Raksturojot studentu sagatavotību praksei, Irisa Otrupe atzina, ka vissliktākais, kas var būt, ja students nepārzina vielu, ir nedrošs.
Skolotājai Otrupei ir noteikts viedoklis par savu profesiju: ”Manuprāt, vēstures skolotājs vispirms ir vēsturnieks un pēc tam tikai pedagogs. Var apgūt paņēmienus, metodes, teoriju, taču, ja cilvēkā nebūs šī vēsturnieka, tad arī nebūs laba vēstures skolotāja”.

Irisa Otrupe pārliecināta, ka skolā ir viegli tikt pie prakses vietas, protams, tas atkarīgs arī no prakses vadītāja. “Visi, kas nākuši pie manis, te arī palikuši, nevienu prom nedzenu.”

Arī Sintija Kurvina, Liepājas mākslas vidusskolas vēstures skolotāja, piekrita, ka lielā mērā iespēja tikt pie prakses vietas atkarīga no prakses vadītāja atsaucības: “Ir kolēģi, kas to uztver kā apgrūtinājumu, taču jāatceras, ka mēs paši reiz bijām studenti un bijām praksē.”

Sintija Kurvina uzskata, ka studentiem jābūt ieinteresētiem savā specialitātē, tikai tā var ieinteresēt arī audzēkņus. “Skolotāja darbs nav tikai profesija, tas ir dzīvesveids!” – uzsver Sintija Kurvina.

Par atlagojumu var aizmirst

Aptaujājot studentus Liepājā, kā ir ar samaksu prakses laikā, daudzi vīpsnāja. “Jāpriecājas, ka vispār tiek praksē, par samaksu var aizmirst!” – atzina students no Liepājas Universitātes. Šāda tendence vērojama gan skolās, gan privātos uzņēmumos – praktikants nokārto praksi, un tas arī viss. Labākajā gadījumā prakses vieta kļūst par praktikanta nākamo darba vieta.

Protams, prakses laikā students iegūst pieredzi, prasmes, redz kas notiek uzņēmumā, skolā, un to neatsver nekāda nauda. Prakse ir arī laiks, kad studenam ir iespēja pierādīt, ka viņš tiek gala ar darbu, ka viņam var uzticēties.

Lai viss izdotos, svarīgs faktors ir arī prakses vietas kolektīvs, tāpat būtiska ir pozitīva sadarbība un savstarpēja uzticēšanās starp prakses vadītāju un praktikantu, atzina studenti.


Palīdz saprast, vai izvēlētā profesija der vai ne

Prakse palīdz rast priekšstatu, vai izvēlētā profesija patiešām saskan ar cilvēka iekšējām vēlmēm un vai tas patiešām ir tas, ko gribas darīt nākotnē. Arī Zintai prakses laiks ir devis noderīgas atziņas: “Personīgi man praksē pavadītais laiks palīdzēja saprast, ko vēlos darīt nākotnē,  uz kādu jomu jāorientējas un pie kādām rakstura iezīmēm sevī jāpiestrādā, lai gūtu panākumus.”