Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Suverēnas valsts idejas paudējs Valters, ar kuru neprotam lepoties


atlikušas 250 zīmes


Suverēnas valsts idejas paudējs Valters, ar kuru neprotam lepoties (3) Muzeja ceļojošās izstādes

Autors: Sarmīte Pujēna
Trešdienā, 04. maijā, 2016 | BIRKAS: izstāde , muzejs , LOC , Miķelis Valters , 4.maijs , Uļjana Gintnere
Izdrukāt Ziņot

4.maijā, pulksten 15 Olimpiskajā centrā atklās izstādi, kas veltīta liepājniekam, vienam no Satversmes autoriem, pirmajam suverēnas valsts idejas paudējam Miķelim Valteram.

Miķelis Valters (1874.gada 7.maijs – 1968.gada 27.marts) ir viens no ievērojamākajiem liepājniekiem – viens no Satversmes izstrādātājiem, politiķis, diplomāts, dzejnieks un mākslas kritiķis, Latvijas PEN kluba biedrs. Viņš bija pirmais latviešu sabiedriskais darbinieks, kurš publiski pauda ideju par suverēnas Latvijas valsts izveidošanas nepieciešamību (1903.gadā žurnālā „"Proletārietis" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!").

2012.gadā Liepājas domes Kultūras komisija vienbalsīgi atbalstīja Miķeļa Valtera piemiņas iemūžināšanu, viņa vārdā nosaucot jaunbūvējamo ielu Jaunliepājā (Zirņu – Ganību ielu pagarinājums no Jaunā tilta līdz Parka ielai). Vēlāk gan ne komiteju, ne domes sēžu darba kārtībā šāds jautājums neparādījās. Tā vietā domes mājaslapā tika inspirēta mistiska aptauja par jaunās ielas nosaukumu. Valtera vārdu tā arī neiemūžināja. Ne toreiz, ne vēlāk.

Liepājnieks Viktors Birze savulaik portālā jau pauda viedokli, ka neprotam lepoties ar saviem izcilajiem novadniekiem, jo īpaši ar tādu vīru kā Valters, kura piemiņas iemūžināšana būtu "neliels solis, kas uzlabos mūsu vēstures zināšanas, un darīs mūs lepnākus par savu pilsētu un valsti".

Baltā galdauta svētkos svinīgi atklāt paredzēto Valteram veltīto ceļojošo izstādi "Latvija būs un dzīvos", kas Latvijas valsts simtgades biroja programmas ietvaros tapusi ar Latvijas Kultūras ministrijas atbalstu, veidojusi Liepājas muzeja vadošā pētniece Uļa Gintnere (vizuālais noformējums – mārketinga projektu aģentūra "Fortius").

Kā Liepāja ir godinājusi, iemūžinājusi izcilā valstvīra piemiņu?

"Nekādi!" – saka muzejniece. "Ir divas piemiņas plāksnes, kas tapušas daļēji privātas iniciatīvas rezultātā, viena no kurām atrodas cietumā, otra – Baseina ielas galā."

Valters bija "riktīgs liepājnieks, riktīgs Liepājas puika, kas visu savu mūžu bija uzticīgs Latvijas neatkarības idejai – cilvēciski, politiski, tautsaimnieciski," saka Gintnere, uzsverot, ka šis liepājnieks "obligāti" būtu pelnījis pat pieminekli.

"Vainīgos nemeklēju," saka Gintnere,"bet – dzirdīgas ausis nav atrastas, un par to ir milzīgs rūgtums...".

Izstāde atspoguļo Valtera dzīves gājumu un veikumu. Tās dominējošā tēma – Miķelis Valters un Liepāja. Bērnība un jaunība, Latvijas Pagaidu valdības darbs Liepājā 1919.gadā, diplomāta Valtera saikne ar dzimto pilsētu.

Ceļojošās izstādes veidošanā saņemts atbalsts no Ainažu jūrskolas muzeja, Valkas novadpētniecības muzeja, Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, no Valtera bibliotēkas Liepājā, Liepājas centrālās zinātniskās bibliotēkas un LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkas Rīgā, kā arī Latvijas Valsts vēstures arhīva.
 
Izstāde skatāma līdz 5.jūnijam, ieeja bez maksas.

Uzziņa

Miķelis Valters dzimis strādnieku ģimenē, mācījies Liepājas Sv. Annas baznīcas elementārskolā, Liepājas pilsētas skolā un reālskolā. 1894.gadā Valters dodas uz Vāciju, kur Berlīnes Universitātē klausījies ievērojamo tautsaimnieku Šmollera, Vāgnera un Zimmela lekcijas.

Iesaistījies jaunstrāvnieku kustībā. 1897.gadā tiek apcietināts un uz 15 mēnešiem ieslodzīts Liepājas cietumā. 1899.gada 31. martā Valteru soda ar pieciem gadiem izsūtījumā uz Vjatkas guberņu, tomēr Daugavpilī viņam izdodas izbēgt un caur Vāciju nokļūt Šveicē, kur viņš uzsāk studijas Cīrihes Universitātes Juridiskajā fakultātē (1899 – 1904).

Viens no Latviešu sociāldemokrātu galvenajiem ideologiem. 1905.gadā atgriežas Latvijā. 1906.gadā atkal dodas trimdā un dzīvo Somijā, Šveicē, 1907.gadā Cīrihes Universitātē aizstāv doktora disertāciju par tematu "Tolstojs un viņa sociālekonomiskie, valsts teorētiskie un politiskie uzskati." Studē Sorbonas Universitātē Parīzē (1909 – 1910).

No 1912. līdz 1913.gadam Valters dzīvo Londonā, no 1913.gada – Somijā. 1917.gada maijā atgriežas Latvijā, tiek ievēlēts Vidzemes zemes padomē. 1918. – 1919.gadā – pirmais Latvijas iekšlietu ministrs. Vēlāk strādā diplomātiskā dienestā: sūtnis Romā (1920), Parīzē (1924 – 1925), ģenerālkonsuls Karalaučos, sūtnis Varšavā (1934 – 1937) un Briselē (1937 – 1940). Pēc tam dzīvo Šveicē un Francijā, nodarbojoties ar jurisprudenci un publicistiku.

Valtera atdusas vieta ir Francijā, Nicā.



Attēli:

Sludinājums

fffffffff
09:34 | 04/05/16
ZIŅOT
(-4)
(1)
+

Vai nav līdzība ar U.Sesku?

Portretists
10:00 | 04/05/16
ZIŅOT
(-4)
(1)
+

Šis kungs vairāk atgādina Vorobeičiku, verbūt viņa tēvs vai brālis.

Godātajiem komentētājiem
19:21 | 04/05/16
ZIŅOT
(-1)
(1)
+

Vai jums tas neatgādina jūsu pašu pierītes, viena pirksta platumā?

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki