Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Tapis pētījums par bēgšanu no PSRS "Boļševika" zvejas traleros


atlikušas 250 zīmes


Tapis pētījums par bēgšanu no PSRS "Boļševika" zvejas traleros (3)

Trešdienā, 03. februārī, 2016 | BIRKAS: vēsture , Boļševiks , PSRS , bēgļi , VDK
Izdrukāt Ziņot
VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklis, vadošais pētnieks Dr. hist. Jānis Ķeruss.
VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklis, vadošais pētnieks Dr. hist. Jānis Ķeruss.
FOTO: Publicitātes

Drīzumā klajā nāks vēsturnieka Jāņa Ķerusa pētījums par bēgļiem no PSRS, kas bēgšanai izmantoja toreizējā Liepājas zvejnieku kolhoza "Boļševiks" zvejas tralerus.

Pētījums iekļauts sērijas "VDK zinātniskās izpētes komisijas raksti" 1.sējumā "Totalitārisma sabiedrības kontrole un represijas", kas drīzumā nāks klajā papīra formātā.

Sējumā būs lasāmi arī citi komisijas 2015.gada pētījumi, bet VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklis, vadošais pētnieks Dr. hist. Jānis Ķeruss savā darbā "Bēgšana zvejnieku traleros no Liepājas kolhoza "Boļševiks" (1952 – 957): motīvi, norise, varas īstenotāju reakcija" analizējis ar bēgšanu no PSRS saistītās Liepājas zvejnieku traļu krimināllietas.    

Pētnieks savā darbā nosaucis ne vien čekistu un ziņotāju vārdus, bet arī analizējis bēgļu rīcības motīvus, kā arī padomju iestāžu sistēmai raksturīgo savstarpējo paranoju, aizdomīgumu un izrēķināšanos, nespējot aizkavēt okupētās Latvijas pilsoņu mēģinājumus izkļūt no "sociālisma cietokšņa", kas noveda, piemēram, pie nāves pēc čekas pratināšanām vai mātes notiesāšanas uz 25 gadiem cietumā par ēdiena sagatavošanu saviem bērniem kā "dzimtenes nodevību".

Kopš 1953.gada, kā liecina čekas krimināllietas, zināmi trīsdesmit personu sekmīgas bēgšanas no Latvijas gadījumi, vismaz trīs no šiem bēgļiem vēlāk atgriezās Latvijā. No šiem veiksmīgas bēgšanas gadījumiem astoņas personas attiecās uz Niču bēgšanu 1953.gada ziemā un tralera RB-49 bēgšanu 1957.gada vasarā.

Pēc tam bēgšana notikusi galvenokārt individuāli vai nelielās grupās. Trīs bēgšanas gadījumi no Liepājas zvejnieku kolhoza (toreizējā terminoloģijā – arteļa) bija vienīgie zināmie sekmīgie zvejnieku traleru bēgšanas gadījumi no Latvijas.

1965.gadā no zvejas kuģa aizbēga Valdis Svarāns un Jānis Tēbergs. Neveiksmīgi bija divdesmit personu dažāda veida bēgšanas mēģinājumi uz Zviedriju, par ko ierosinātas krimināllietas.

Bēgšana no PSRS skaitījās viens no lielākajiem un smagāk sodāmajiem pretvalstiskajiem noziegumiem. PSRS Centrālā izpildu komiteja 1934.gada 8. jūnija lēmumā papildināja pretvalstiskā nozieguma jēdzienu. Saskaņā ar šo lēmumu bēgšana no PSRS ir spiegošanai un valsts noslēpuma izpaušanai pielīdzināms noziegums, un tas ir sodāms ar nāvi.

Divdesmitā gadsimta piecdesmitajos gados iedzīvotāju gatavība riskēt ar izkļūšanu no PSRS bija lielāka nekā vēlāk, kad totalitāri un autoritāri birokrātiskā režīma spaidi kļuva vaļīgāki. Būtisku lomu šajā laikā spēlēja arī tas, ka daudzi vēl atcerējās savus tuvākos un tālākos radus ārzemēs, nesenā pagātnē bija Kurzemes zvejnieku masveida bēgšanas pieredze uz Zviedriju.

Apskatā Dr. hist. Jānis Ķeruss atspoguļo apstākļus, kādos zvejnieki kļuva par Valsts drošības ministrijas, vēlāk VDK slepenaiem ārštata darbieniekiem: uz katra zvejas kuģa bija jābūt vienam stukačam – čekas sūdzētājam. Dokumenti sniedz ieskatu par avotiem, kas bijuši represīvu iestāžu rīcības pamatā, cik selektīvi izmantoti avoti notiesāšanai. Piemēram, apsūdzība, kas celta pret 1957.gada bēgšanas organizētāju pamatojās uz radinieka teikto par viņa pausto vēlmi bēgt uz Zviedriju 1945.gadā, kaut gan daudzi Kurzemes piekrastē to apsvēra.

Bēgšanas zvejas traļos apsprieda visaugstākajā okupētās Latvijas līmenī – VDM ministra vietnieks Fotījs Pešehonovs ziņoja par to LKP CK pirmajam sekretāram Jānim Kalnbērziņam, to apsprieda LKP CK biroja sēdē, vienā no kurām VDM vadītājs Alfons Noviks šausminājās, ka par spīti tam, ka Liepājas ostā ir tik daudz struktūru, kas veic pretizlūkošanu, tomēr līdz 1952.gada vasarai nav bijis zināms fakts par zvejnieku un robežsargu brāļošanos.

LKP CK birojā sēdē, kas notika pēc Niču un Kaira bēgšanas, sacīts, ka, saskaņā ar 1952.gada 24. jūnija LKP CK lēmumu pavisam no amatiem noņemti 150 cilvēki, no tiem zvejas artelī "Boļševiks" – trīsdesmit, kolhozu vadībā – deviņi, Liepājas motorizētajā zvejniecības stacijā – septiņi. Izteica rājienus arī augsti stāvošiem padomju elites funkcionāriem kā Viļa Lāča brālēns, agrākajam PSRS izlūkdienestu aģentam Latvijas Republikā, LPSR zivju rūpiecības ministra vietiekam Elmārs Briedis, bijušajam 4.Saeimas deputātam, LPSR Zvejnieku kolhozu savienības valdes priekšsēdētājam Fricim Briedim, savukārt pēc vairāku reižu nakts pratināšanas čekā kolhoza priekšsēdētājs Andrejs Lanka mira ar infarktu, savukārt zvejas traļu komandas locekļi tika apsūdzēti par "dzimtenes novedību", Kriminālkodeksa 58.12 pantā minēto neziņošanu, lai būtu vieglāk notiesāt, inkriminēja pat arī par tādas "pretpadomju literatūras" kā kalendārs "Latviešu gada grāmata 1944.gadam", žurnāls namamātēm "Mana māja" (Nr. 3, 1942) un pirms Otrā pasaules kara Latvijā iznākušā bērnu žurnāla "Cīrulītis" glabāšanu.

Ģimenes locekļiem piespriesti 10 un 25 gadus cietumā, kur krimināllietu apsūdzības slēdzienā redzams, ka viņu notiesāšanas pamats bijusi neziņošana, turklāt visiem ģimenes locekļiem inkriminēta raidījuma "Amerikas Balss" klausīšanās, atbildība noteikta vēl arī par to, ka mājās atrastas "buržuāziskās Latvijas" un vācu laikā iznākušās grāmatas. Papildus dažus radus notiesāja par dienēšanu leģionā, kopā piespriežot divdesmit piecus gadus cietumā.

Apskatā atspoguļots, kuri zvejnieki, saskaņā ar LKP CK biroja materiāliem, šajās lietās bija esošie un bijušie čekas aģenti, arī apstākļi kā pēc tam, kad PSRS vēstniecības Zviedrijā latviešu "kultūras atašeja", VDK štata darbinieka Leonīdam Rimjanim bija izdevies panākt viena bēgļa brīvprātīgu, demonstratīvu atgriešanos, viņam – bijušajam VDK ārštata aģentam – kriminālsodu 1958. gadā VDK priekšsēdētājs J.Vēvers atceļ pavisam.

Redakcijas piezīme. Portāls irliepaja.lv turpmāk iepazīstinās ar Jāņa Ķerusa pētījumu pilnībā – sekojiet līdzi publikācijām!

LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētāja vietniece juridiskās zinātnes jautājumos, Konstitucionālo tiesību institūta valdes priekšsēdētāja Dr. iur. Kristīne Jarinovska portālam sacīja, ka vēlas izteikt īpašu pateicību liepājniekiem par sirsnīgo uzņemšanu, atsaucību un vēlmi sadarboties ar pētniekiem.

Savukārt pētījuma autors Jānis Ķeruss lūdza izteikt pateicību par pērn decembrī notikušās starptautiskās zinātniskās konferences "Totalitārisma sabiedrības kontrole un represijas: dokumentu izpēte un tās metodoloģija" uzņemšanu Liepājā, kā arī aicina ikvienu, kuram zināmi vēl kādi fakti vai informācija par PSRS bēgļiem no Liepājas, sazināties ar viņu pa tālr. +371 29652260 vai rakstot uz epastu: janis.keruss@lu.lv.

Sludinājums

Zvejnieka pēctecis
09:55 | 03/02/16
ZIŅOT
(-0)
(9)
+

Malacis, tā turpināt !
Nodevēju uzvārdus studijā !

CCCP
12:49 | 03/02/16
ZIŅOT
(-0)
(3)
+

Ja dzimtenes nodevejus vardus studija...

nodeveju bija daudz....
15:16 | 05/02/16
ZIŅOT
(-1)
(0)
+

Nodeveju bija daudz... Kalnins, Karklins, Krastins, Berzins, Liepa, Ozols,Liepins,.... un daudzi daudzi citi.... bez maz visi....

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki