Tartu vicemērs Jarno Laurs ir pārliecināts, ka cietums 925 ieslodzītajiem nav pasliktinājis situāciju, turklāt tas ir viens no lielākajiem darba devējiem simtstūkstoš iedzīvotāju pilsētā.

Tiekamies ar Lauru Tartu pilsētas domē, braucienu uz kuru organizējusi Liepājas dome sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Igaunijas Nekustamo īpašumu uzņēmumu, kas apsaimnieko simts valsts īpašumus, tostarp cietumus.

Joprojām studentu pilsēta
Tartu (kādreizējā Tērbata) ir otra lielākā pilsētā Igaunijā aiz galvaspilsētās Tallinas. Arī otra aiz Tallinas, kur pēdējo desmit gadu laikā iedzīvotāju skaits nav samazinājies (to gan nevar teikt par apkārtējo reģionu). Iemesli, pēc vicemēra teiktā, ir vairāki. Viens no tiem – Tartu ir universitātes un augstskolu pilsēta, kopumā te ir 11 augstskolas, kurās mācās 20 – 25 tūkstoši studentu. Vēl viens iemesls – apmēram trešā daļa Tartu iedzīvotāju ir nodarbināti izglītības jomā, un tas ir stabils darbs.

Trešais vai ceturtais lielākais darba devējs kopš 2002.gada ir Tartu cietums, kurā strādā 260 cilvēki uniformās, bet kopumā – ap 400 dažādu profesiju pārstāvji. Privātajā sektorā nav neviena uzņēmuma, kas nodarbinātu vairāk cilvēku, saka Lauri.

Tartu policijas majors Tarmo Stokkebi pastāsta, ka cietuma būvniecība savulaik paglābusi arī Tartu policiju no draudošās štata samazināšanas, kas ekonomiskās krīzes dēļ Igaunijas policijā bijusi visai ievērojama.

Vajag vai nevajag, traucē vai ne
Diskusijas par to, vajag vai nevajag būvēt cietumu, kādas sekas tam būs, Tartu risinājušās 1996. – 1997.gadā. Toreiz daudzi bija pret, atceras vicemērs. Cilvēki sprieda – darbavietas, tas ir labi, bet būs arī noziedzības pieaugums. Taču, kopš uzcelts cietums, noziegumu statistikā izmaiņu nav, apgalvo Lauri.

Pašlaik Tartu līdzās esošajam tiek būvēts neliels atklāta tipa cietums vēl 60 ieslodzītajiem, taču jau tagad daudzi notiesātie dodas strādāt ārpus cietuma sienām. 12 gadu laikā tikai divas reizes kāds no viņiem pārkāpis likumu – vienreiz pirms daudziem gadiem, otrreiz nesen, lieta pašlaik atrodoties tiesā.

Kriminogēno situāciju pašvaldība kopā ar policiju pārspriež divreiz gadā, visvairāk rūpju sagādājot jauniešu atkarības, vismazāk – cietums. Reizi piecos gados pašvaldība aptaujā iedzīvotājus, vai viņi jūtas droši. 2003.gadā 24% atbildējuši, ka nejūtas droši, 2008.gadā – 20%, bet 2013.gadā vairs tikai 9%.

Tartu cietums atrodas pilsētas rūpniecības un loģistikas zonā līdzās pašvaldības industriālajam parkam. Līdz šim, saka Lauri, tas nav traucējis uzņēmumiem tur attīstīt savu biznesu. Drīzumā industriālajā parkā būšot vēl viena jauna iela, kurā piedāvāt vietu uzņēmumiem.

Vicemērs noraida bažas, ka pēc atbrīvošanas daudzi bijušie ieslodzīto grib palikt Tartu. Tādu esot ap 20%, taču galvenokārt tie ir cilvēki, kuri arī pirms apcietināšanas dzīvojuši Tartu vai tās apkaimē. Divas trešdaļas no atbrīvotajiem turpmāko pusgadu līdz gadu joprojām ir policijas uzraudzībā.

Lauri arī noraida iebildumus, ka cietuma atrašanās pilsētā kaut kā ietekmētu tūrisma nozari. „Cietums netarodas vecpilsētā, tūristi tur neiet, tam vispār nav nekādas saistības ar tūrismu.”

Atbilstoši savai atbildības jomai specifiskus jautājumus vicemēram, Tartu policijas un Igaunijas Nekustamo īpašumu uzņēmuma pārstāvjiem uzdeva arī Liepājas domes izpilddirekcijas un būvvaldes amatpersonas, policiju un sociālā dienesta darbinieki.

Tartu – pirmais, Liepājā – modernākais
Tartu cietums, lai arī nesalīdzināmi modernāks, nekā Liepājas pašreizējais cietums vai, piemēram, Tallinas cietums, celts pirms 12 gadiem, un pirmie 76 ieslodzītie Tartu ieradās 2002.gada 16.oktobrī. Tagad mēs jau zinām, ko vajadzēja darīt labāk, stāsta SIA „Valsts nekustamie īpašumi” projektu direktors Andruss Kore.

Pilnveidojot Tartu cietuma projektu, uzcelts un 2008.gada 1.aprīlī pirmos iemītniekus uzņēma jau daudz modernākais Viru cietums, kurā vietas pietiek 1150 ieslodzītajiem. Tā būve izmaksāja ap 70 mijoniem eiro. Projekts gatavs arī Tallinas cietumam, kuru drīz jāsāk būvēt. Tas ir vēl vairāk uzlabots, vēl mūsdienīgāks, taču Liepājas cietums būs vismodernākais (tā izmaksas tiek lēstas virs 80 miljoniem eiro), saka Kore. Teikto apstiprina arī SIA „Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Jāks Sāmīts, piebilstot, ka katrs nākamais projekts ir arvien labāks. Viņš arī zina teikt, ka tuvāko divu mēnešu laikā tiks izsludināts tenderis Liepājas cietuma projekta izstrādei. Sāmīts ir lietas kursā, jo Latvijas Tieslietu ministrija un Ieslodzījumu lietu pārvalde saistībā ar jauno cietumu būvniecības projektu sadarbojas tieši ar viņa vadīto iestādi Igaunijā.

Recidīvistiem modernie cietumi nepatīk
Tartu cietuma direktors Raini Joks stāsta, ka gan no šī, gan Viru cietuma ceļo ļoti daudz sūdzību uz ausgtākstāvošajām instancēm. Sūdzības raksta galvenokārt recidīvisti, un viņu lielākā vēlēšanās ir tikt atpakaļ uz „veco” cietumu, uz lielajām kamerām, kur viņi bija noteicēji – zeķes varēja likt mazgāt kādam citam.

Tartu cietuma kameras izskatās kā vidēji dārga hosteļa istabiņa – desmit kvadrātmetrus liela, gaiša telpa plus tualete, apmēram tāda, kā jebkurā daudzdzīvokļu mājā. Kamerā ir viena divstāvu gulta, jo tā paredzēta diviem ieslodzītajiem, divi galdiņi, plauktiņi. Dušu telpa ir visam koridoram kopīga, tāpat veļasmazgātuve. Tur un arī virtuvē saimnieko paši ieslodzītie.

Cietumnieki sadalīti nodaļās, pa 40 – 58 cilvēkiem, atsevišķi nodalīti narkomāni un dzimumnoziedznieki.

Liepājas delegācijai tiek izrādīta arī video novērošanas un drošības kontroles telpa. Novēro visu cietuma perimetru, un to dara ar 170 videokameru palīdzību. Ieslodzītie kamerās netiek novēroti, taču desmit kameras seko līdzi tiem, kam ir nosliece uz pašnāvību. Arī visu durvju noslēgšanu iespējams regulēt ar datora starpniecību. Cietuma priekšnieks saka – arī darbinieki te ir desmitreiz labāk aizsargāti, nekā jebkurš ārpus cietuma.

Mūsu „gidi” apgalvo, ka nodot cietumniekiem kaut ko neatļautu, piemēram, mobilo telefonu, nav iespējams, arī „Rietumu Radio” korespondents Dzintars Hmieļevskis, kurš aizmirsis kabatā telefonu, tūlīt drošības pārbaudē tiek pieķerts un izraidīts.

Tartu cietumā bijis tikai viens, neveiksmīgs bēgšanas mēģinājums – 2003.gada decembrī, kad ieslodzītais mēģinājis tikt prom pa jumtu.

Strādāšana vai mācīšanās – obligāta
Tiekam izvadāti pa administrācijas korpusu, cietuma kamerām, virtuvi, veļas mazgātavu, videokonferenču telpu, pateicoties kurai ieslodzītais vairs nav jāved uz tiesu, medicīnas daļu ar modernu zobārstniecības krēslu un rentgena aparātu (te ar norvēģu atbalstu tiek ārstēti arī „C” hepatīta slimnieki).

Izstaigājam arī cietuma teritoriju. Pastaigu laukumi līdzinās ar augstu drāšu žogu, kam augšpusē vēl dzeloņdrāšu rituļi, apjostiem futbollaukumiem. Katrā no tiem redzami ap trīsdesmit, četrdesmit vīrieši tērpti vienādos, celtnieku darba tērpiem līdzīgos apģērbos, melnām adītām cepurēm galvā. Palielā delegācija raisa interesi, kurai pārsvarā krieviski adresēti tādi izsaucieni, kā: „Apnicis sēdēt! Amnestiju!”, „Dodiet maizi!". Daži, pamanījuši cietuma priekšnieku, aicina viņu pienākt pie žoga, ko Raini Joks arī dara.

Teritorijā redzama arī paliela balta kapela. Cietumniekus pastāvīgi apmeklē četri kapelāni.

Igaunijas likumi paredz, ka cietumniekiem obligāti jāstrādā – ja ir darbs. Tepat, cietuma teritorijā, atrodas metālizstrādājumu ražotne, kur tiek metinātas pirts krāsnis, grili, arī cietumnieku divstāvu gultas un cita produkcija. Tie, kuri nevēlas strādāt, var mācīties, piemēram, igauņu valodu. Daudzi to labprāt izvēloties, jo arī par mācīšanos var saņemt kaut kādu atalgojumu. Ir arī profesionālā apmācību – tur gatavo metinātājus, kā pārliecināmies, arī galdniekus.

Katru mēnesi ieslodzītie, kas strādā, saņem 30% no algas. Pārējā nauda nonāk uzkrājumā, un tiek izmaksāta, ieslodzītajam iznākot brīvībā, vai arī no šīs summas tiek maksāti ieslodzītā radīti zaudējumi vai parādi.

Cietuma bibliotēkā 40% grāmatu ir krievu valodā. Vispopulārākā lasāmviela ir krievu-igauņu un citas vārdnīcas, kā arī Dena Brauna romāni. Plauktā redzama arī igauņu bilžu ābece.

Viena cietumnieka uzturēšanas izmaksas mēnesī Tartu cietumā ir ap 1000 eiro.

Kā jau iepriekš vēstīts, 2014. gada 22. jūlijā, tika parakstīts nodomu protokols starp Tieslietu ministriju un Liepājas pilsētas domi par plānoto sadarbību cietuma būvniecībā, ieslodzīto resocializācijas un nodarbinātības veicināšanā.

Jauno Liepājas cietumu plānots pabeigt būvēt 2018.gadā.

Pašreiz Liepājas cietumā nodarbināti 140 cilvēki, savukārt jaunajā ieslodzījuma vietā plānots nodarbināt aptuveni 450 cilvēkus.

Jaunajā cietumā ieslodzījuma vietas būs 1200 personām.