Sākoties 3.pasaules karam, Latvijas PSR kā Padomju Savienības sastāvdaļai bija paredzēti vismaz 20 kodollādiņi, no kuriem Rīgai vien trīs, bet Liepājai divi, raksta portāls pietiek.com.

Tā rāda nesen publiskotie ASV arhīvu materiāli no aukstā kara laikiem, raksta Pietiek.com, balstoties uz vietni http://ciekurs.blogspot.com.

Kā rāda publiskotais apjomīgais saraksts, kurā uzskaitīti kodolbombardēšanas objekti PSRS, Varšavas bloka un draudzīgajās valstīs, Latvijas PSR teritorijā kara gadījumā kodolsprādzieni notiktu Bauskā, Cīravā, Daugavpilī, Dundagā, Ezerē, Glūdā, Gulbenē, Jelgavā, Krustpilī (divi), Liepājā (ziemeļu un austrumu daļā), Salaspilī, Rīgā (Šķirotavā, Spilvē un pilsētas rietumu daļā), Tukumā, Vaiņodē un Ventspilī (Tārgalē un pilsētas rietumos).

Lietuvas PSR teritorijā kodollādiņu objektu vidū ir bijusi Kauņa (trīs), Kedaiņi, Klaipēda, Palanga, Panevēža, Šauļi (trīs) un Viļņa (trīs), bet Igaunijas PSR - Hāpsalu, Kuresāre, Paldiski (divi), Pērnava, Rakvere, Tartu un Tallina, kā arī Latvijas robežpilsēta Valga. Savukārt Baltkrievijas galvaspilsētai Minskai bijuši paredzēti četri kodollādiņi.

Visi faili nav atslepenoti, tostarp pagaidām nav pieejama informācija par Rīgas interesantākajiem punktiem kā sekundārajiem mērķiem (kam – kā Karostas industrijai – paredzētas mazākjaudīgas kodolbumbas). Perspektīvai – Liepājā šādi mērķi, kas lielākoties atšifrējami kā dažādas ražotnes, bija aptuveni divdesmit.

Tomēr plāns neaprobežojās tikai ar infrastruktūru, kodoltriecienu mērķis bija arī maksimāla iedzīvotāju atbrīvošana no boļševisma? Arī Tallinā mērķu skaits sasniedza vairākus desmitus. Savukārt Rīga kā Baltijas Kara apgabala sirds nepaliktu bez mazākas ievērības.

Karte modelēta, balstoties uz vidējo pret aviācijas bāzēm izmantojamo tonnāžu – 5 megatonnas (diapazons – 1,7 līdz 9 megatonnas), detonējot uz zemes.

Attiecīgi – ar atbilstošu vēja virzienu 5 megatonnu sprādziens bez problēmām samaitā dzīvi ceturtdaļai valsts teritorijas. No centra uz ārpusi nokrišņu zonas iet pēc tā, cik ātri puse iedzīvotāju saņem letālu devu: [pusstundas laikā]-[četru stundu laikā]-[divu dienu laikā]-[radioaktīvie nokrišņi nav lielākā problēma]

Kas notiek tālāk? Laiks savilkt kopā sekas (izvairoties no "un tad visi nomira", rēķināsim tikai pašu detonāciju rezultātu).

Tātad LPSR momentāni zaudē 41,4% iedzīvotāju. Lielākā pilsēta nu ir Rēzekne ar nedaudz vairāk kā 20 000 iedzīvotāju – to varam uzskatīt par jauno galvaspilsētu. Faktiski PSRS militāro objektu uz rietumiem orientētā izvietojuma dēļ Austrumlatvija cieš relatīvi maz.

Protams, karte ir lielā mērā spekulatīva – nav iespējams zināt reāli izmantoto bumbu tonnāžu (diapazons samērā plašs), taču lidlauku izvietojums visu apdzīvoto vietu centru tiešā tuvumā liek domāt, ka to iznīcība arī minimālās 1,7 megatonnu kodolieroču programmas ietvaros būtu totāla.