Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Liepājā vārdadienu svin 5 Vilijas, bet nevienas Žermēnas, Vilijas un Vita. Dzimšanas dienā sveicam Madaru Lapsu.

Pastāsti nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Esmu liepājniece, darbiniece, sieva, mamma, māsa, lektore, meita, draugs un pēc savas vienīgās sirdsapziņas raujos visās šajās lomās, mēģinot katrā no tām būt pēc iespējas labāka un pārspēt pati sevi.

Šobrīd, kad esmu atvaļinājumā no darba Atkarību profilakses centrā, mana ikdiena ir citādāka. Tiesa, es gan neteiktu, ka mierpilnāka un rāmāka. Citādāka.

Kāda ir tava aizraušanās vai hobijs?
Man ir paveicies – mans darbs ir arī lielākais hobijs. Tāpēc arī laikā, kad nestrādāju, daudz lasu, skatos, interesējos par šīm tēmām – atkarības, narkotiku radītā kaitējuma mazināšana, HIV inficētie, viņu tiesību aizstāvība. Man ir nozīmīgi, lai arī mani darbinieki un studenti iedziļinātos šajās tēmās, iegūstot pilnīgāku izpratni un vispusīgāku redzējumu.

Tāpat mani interesē jaunatnes jautājumi, ieslodzīto un bijušo ieslodzīto iespējas uzsākt un turpināt dzīvi sabiedrībā, bet arī tie jau tādi sociāli jautājumi.

Kāpēc tieši šāda nodarbošanās un kā pie tās nonācāt?
Nāku no Gulbenes, studēju Rīgā klasisko filoloģiju, bet sapratu, ka tas nav mans aicinājums. Pārcēlos uz Liepāju un pabeidzu studijas sociālajā darbā Liepājas Universitātē. Jau studiju laikā interesējos par atkarību tēmu, taču strādāt vispirms sāku rehabilitācijas centrā bijušajiem ieslodzītajiem. Pēc tam Sociālā dienesta direktore Iveta Bartkeviča man piedāvāja kļūt par Atkarību profilakses centra (toreiz – Narkoatkarības pārvarēšanas palīdzības punkts) vadītāju. Neatteicos. Man šķiet, ja man ir tik daudz teorētisko zināšanu, kas gadiem krāta, kā arī praktiskā darba pieredze, plus personiskā, būtu nelietderīgi to visu neizmantot. Ja man ir iespēja palīdzēt glābties tiem, kas to paši grib, bet nevar, mans pienākums ir parādīt tos ceļus, kurus zinu.

Jaušās tāda misijas apziņa, bet, manuprāt, tas sociālajā darbā ir nozīmīgi. Man prieks, ka ieraugu to arī savos kolēģos un topošajos sociālajos darbiniekos.

Kas šķiet svarīgs, nozīmīgs?
Man šķiet, pats galvenais ir attiecības, mēs esam atsūtīti te, lai iemācītos mīlēt. Mīlēt Dievu, sevi, citus cilvēkus. Man ir svarīgi, lai visi dzīvi un veseli – tādas vecu cilvēku lietas (smejas).

Pamanīt otru cilvēku, nesabradāt viņu. Ja nevaru izdarīt tā, lai otrs pēc tikšanās ar mani ir ieguvējs, tad vismaz neizdarīt tā, lai viņam ir sliktāk.

Kas garantē izdevušos dienu?
Tāds īsts garants ir tikai vakars, līdz kuram veiksmīgi nodzīvots. Vismaz man nav zināms maģisks veids, kas nodrošinātu jebkuras dienas izdošanos. Varbūt tas tāpēc, ka sabojāt manu dienu ārējiem apstākļiem ir diezgan sarežģīti – man obligāti nevajag kārtīgi izgulēties, brīnišķīgus laikapstākļus un smaidīgus šoferus, – lai justos labi un būtu labā garastāvoklī. Tas viss gan nekaitē.

Ko vēlies izdarīt šovasar?
Šovasar sev neesmu paredzējusi nozīmīgus pasākumus, bet nu redzēsim, kas notiks. Plānoju katru dienu veikt savus mazos ikdienas varoņdarbus ar smaidu uz lūpām un cerību raugoties nākotnē.

Kas liek justies laimīgai?
Neviens tā īpaši neliek… Varbūt tāpēc arī neesmu?!(Smejas) Ja nopietni, – man laime ir visu lietu kārtībā. Tad nu – cik plašos mērogos katrreiz paskatos, tik lielas vai mazas iespējas arī justies laimīgai.

Kas Liepājā ir īpašs?
Liepāja man ir īpaša visa. To redzu gan pēc visa tā, kas mani priecē, gan pēc tā, kas skumdina un sadusmo – tātad neatstāj vienaldzīgu. Liepāja ir manas mājas.

Ar ko tev asociējas Liepāja?
Bez visa banālā – jūra, vējš, mūzika – kas, protams, arī ir taisnība un vienmēr aktuāli, Liepāja man asociējas ar brīvību, ar iespēju dziļi ievilkt elpu un par kaut ko iestāties, par kaut ko kļūt, un kaut ko labu izdarīt.

Ko darīt Liepājā, ja sanācis kādu laiku būt prom vai, ja neesi vietējais?
Liepāja ir burvīga ar savu dažādību! Te ir gan mazas, mīlīgas vietiņas, kur par mazu naudiņu vai vispār bez naudiņas ierušināties un pasēdēt, ir vietas, kas ļauj skatienam tālu aizklīst un elpai aizrauties. Vajag atrast tādu savējo vietu un katrreiz, Liepājā atgriežoties, to apciemot.

Kādu vietu tavā dzīvē ieņem Saulgrieži un to svinēšanas paradumi?
Pašreizējā dzīves posmā man saulgrieži ir diezgan vienaldzīgi. Bērnībā – jā, tad gan! Tie bija skaisti un priecīgi svētki ar gadu gaitā izveidotām tradīcijām. Šobrīd šajos svētkos neatrodu mērenību un vidusceļu.

Tavs novēlējums visiem, kam šodien ir svētki!
Sviniet! Un, ja jūs neesat ne Baņuta, ne Žermēna un neesat to izredzēto vidū, kam šodien ir dzimšanas diena, atrodiet citu iemeslu! 15.jūnijs ir Smaida spēka diena – šodien ir daudz jāsmaida, jāsmejas un jāpriecājas.