Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 278 Kristapi, 145 Kristeri, 83 Kristi, 36 Kristoferi un 7 Klintas.
Vārda dienā sveicam Kristapu Ditki.
Pastāsti par sevi! Tu esi pilsētnieks laukos?
Es pamazām kļūstu par laucinieku, jā. Visu laiku Liepāju saucu par mājām, bet tagad dzīves situācija ir mainījusies, esmu kļuvis par īpašnieku zemei un tur kaut kas ir jādara.
Dzīvot laukos ir bijusi vēlme, bet nav bijusi iespēja, tagad ir. Un kāpēc neizmēģināt?
Šobrīd laiku pa laikam sanāk iegriezties Jauniešu mājā, organizēju jauniešu kursus par jogu, elpošanu, personības izaugsmi.
Kas tev vislabāk patīk lauku dzīvē?
Iespējas. Pirms tam, dzīvojot pilsētā, īrēju dzīvokli pēc dzīvokļa, un tad ir sajūta, ka visu laiku ir robežas, cik tālu var taisīt pēc sava prāta. Tur varu iziet laukā, neviens netraucē, pilnīgi sava pasaule.
Tev ekoloģija ir vaļasprieks vai dzīvesveids?
Tas ir iekšā domāšanā. Uz Padomju laika traktoriem esmu redzējis apmēram šādu uzrakstu: "Zeme, mēs tavi saimnieki!" Ekoloģiskā domāšana ir mazliet citādāka, uz to, ka mēs esam daļa no zemes, nevis saimnieki. Mēs nevaram ignorēt dabu, viņa mums diktē vairāk nekā mēs viņai.
Tev kaut kas pietrūkst no pilsētas?
Jā, varētu tā teikt. Pietrūkst cilvēki, kompānija. Tur dominē vecāka gadagājuma cilvēki un alkohola problēmas. Es labprāt censtos darīt maksimālo no savas puses, lai to mainītu.
Kāda ir tava ikdiena?
Esmu ārā no lielākajai daļai cilvēku ierastā ritma. No rīta – govs, pa dienu – ko nu es izdomāju, pēcpusdienā atkal govs. Reizi nedēļā es braucu uz Liepāju un dalos pienā, kas man ir, jo visu izdzert es nespēju. Tāda ir mana ikdiena. Tas piens... Viena govs nav daudz, un nav tādas domas ar to ļoti darboties, bet šobrīd tas paņem visu laiku. Ne tā, ka no rīta līdz vakaram, bet katru dienu esmu tur.
Govi saņēmu mantojumā, bet man pašam bija ļoti liela interese iemācīties par piena produktiem. Tā kā esmu veģetārietis, man šķita ļoti interesanti pašam to visu uztaisīt – sieru, sviestu, jogurtu. Agrāk nevarēju dabūt pietiekamā daudzumā lauku pienu, tādu labu un treknu.
Kādu tu redzi lauku perspektīvu?
Esmu baigi daudz par to domājis. Neesmu ekonomists, bet man šķiet, ka mēs daudz laižām naudu prom, nepērkot vietējo produktu. Neaudzējam paši, bet veikalā pērkam citu zemju tomātus. No vienas puses it kā normāli – Eiropas Savienība, globalizācija. Bet no otras puses – cik mēs varam, to vajadzētu izaudzēt pašiem.
Mums ir kvalitatīva, ekoloģiska zeme, kura netiek izmantota. Lauki izmirst, jo jauniešiem tas neliekas stilīgi un interesanti. Laukos ir nomāktība. Mana vīzija ir, ka tādi dullie kā es varētu kaut ko mainīt. Pats no sevis jau nekas nemainīsies.
Kāda ir tava attieksme pret viesu mājām laukos? Tas, tavuprāt, ir labs ceļš?
Tā ir viena no versijām, ko es varētu darīt. Protams, visam ir plusi un mīnusi. Laukos var aiziet no pilsētas steigas, atslēgties un atpūsties. Man ir vairākas idejas, ko cilvēkiem piedāvāt, šobrīd ir jārisina praktiskas un finansiālas lietas. Ir doma par spēli dabā, ko līdzīgu peintbolam.
Kāda bija tava motivācija kļūt par veģetārieti?
Sajūtas. Garšas sajūtas. Visu mūžu man gaļa ir bijis tāds specifisks moments. Visi ēda, es arī ēdu. Vienu brīdi apnika.
Man tas nāca kopā ar jogu un tādām lietām, un tas viss ļoti maina dzīvi.
Tu esi darbojies Valmieras Novada fondā. Kāpēc tieši Valmiera?
Apmēram trīs gadus dzīvoju Valmierā. Tad sākās krīze, tur darbu nevarēju atrast, bet ļoti ātri atradu to Liepājā. Darbošanās Novada fondā bija ļoti laba pieredze, bet materiālo stabilitāti tur nevarēju atrast.
Tas, ko es ieguvu, darbojoties Valmieras Novada fondā un ar ko es labprāt dalītos – tā ir iespēja darīt to, kas patīk, nevis strādāt naudas dēļ. Esmu strādājis kompānijās, kur cilvēks "raustās", ar viņu nevar parunāt normāli, kā ar kolēģi, jo viņš ir bailīgs, katrs tavs vārds tiek uztverts kā uzbrukums. Nav tādas sadzīves komunikācijas.
Visvienkāršāk tas ir jauniešiem, kam vēl ir vecāku atbalsts. Kamēr tas ir – ideāls brīdis, lai darbotos.
Kāda tev ir Ziemassvētku gaidīšanas sajūta?
Tā ir mainījusies. Kādreiz bija ļoti izteikta, šogad tādas vēl nav. Ļoti daudz ietekmē laiks. Pirms divām dienām bija superīgi balts, radās Ziemassvētku sajūta un tad viņa nokusa. Laukos bija ļoti, ļoti skaisti.
Vasarā neredzi cauri krūmiem, tad uznāk rudens, tu redzi, un, kad uzsnieg sniegs, atkal neredzi. Lapu nav, bet vienalga viss liekās pilns. Sniegs piepilda telpu.
Vai tev ir darbu saraksts, ko izdarīt līdz gada beigām?
Es gribu uztaisīt piparkūkas. Pagājušajā gadā jau mēģināju, bet bija problēmas ar cepšanu, sanāca pārāk cietas.
Tev ir kāda autoritāte vai cilvēks, kas tevi iedvesmo?
Daudzi. Grūti izdalīt vienu. Ziemassvētku vecītis – jo viņam ir liels vēders un viņš vienmēr ir laimīgs. Ienāca prātā mans bijušais priekšnieks un Valmieras Novada fonda vadītājs. Šie divi cilvēki spēj tik daudz darīt vienlaicīgi un būt tik spējīgi komunicēt pozitīvi.
Tavs novēlējums šodienas gaviļniekiem!
Lai jums izdodas kādu sasmīdināt!