Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Trešdien, 23.aprīlī, sveicam Jurus, Jurģus un Georgus!


atlikušas 250 zīmes


Trešdien, 23.aprīlī, sveicam Jurus, Jurģus un Georgus!

Autors: Ieva Kaija Ozola
Trešdienā, 23. aprīlī, 2014 | BIRKAS: vārdadiena , reiki , cigun , Juris Brants
Izdrukāt Ziņot

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 340 Juri, 17 Jurģi un 13 Georgi. Vārda dienā sveicam Juri Brantu.

Pastāstiet par sevi! Kas ir tas, ko jūs darāt un kā jūs līdz tam nonācāt?
Vienā dienā pamodos kā pavisam cits cilvēks. Es domāju, ka tam tā vienkārši bija jānotiek. Kad sāku padziļinātāk nodarboties ar numeroloģiju, pētīt sevi caur astroloģiju, tas bija tāds periods, kad iestājas brieduma laiks, un viss var mainīties. Tajā laikā man bija diezgan aktīva dzīve, kā jau jaunam cilvēkam, saistīta ar biznesu ārzemēs. Burtiski trīs gadu laikā es mainīju savu dzīvi no biznesa cilvēka uz garīgu cilvēku.

Kāds ir veids, kā jūs mācaties? Kur jūs gūstat zināšanas?
Man ir vairāki skolotāji, arī Austrumos, mūki. Tie ir vieni skolotāji, no kuriem es saņemu zināšanas un mācos pēc viņu tehnikas. Tā mācība ir daudz citādāka, nekā mums ierasts. Ja mēs mācāmies no grāmatām, tad tur mācība notiek caur meditācijas un mantru praksi. Tas ir citādāk. Cilvēks ļoti bieži savas mācības gūst caur atziņām no pieredzes.

Latvijā man ir burvīgi cigun un reiki skolotāji. Reiki skolotāji ir Mihails un Angelina Mošenkovi un Lija Jēgere, cigun skolotāji – Maira Gūtmane un Igors Kudrjavcevs.

Tā ir parasta parādība, ka cilvēkam ir vairāki skolotāji?
Ar citu skolotāju saite ir ciešāka, ar citu – vājāka, bet jebkurā gadījumā ir. Kāds dod vienas zināšanas, cits – pavisam citas. It kā viena joma, bet katrs pasniedz citādāk, un mācība ir citādāka. Tas ir normāli.

Kā cilvēki atrod savus skolotājus? Kā jūs atradāt savējos?
Viņi paši atnāca. Man parasti ir tā, ka mani uzrunā cilvēks, kas iekšējā būtībā ir priecīgs. Kad sāku meklēt pirmos skolotājus, bija tā, ka zvanīju Mihailam un telefonu pacēla viņa sieva. Vienīgais, kas nostrādāja – viņa beigās pasmējās. Tas bija tas, kas deva "klikšķi", ka šis ir īstais cilvēks, pie kura iet. Tā es dabūju pirmās divas reiki pakāpes. Meistara pakāpi es gāju pie Lijas Jēgeres no Dobeles, kas ir Mihaila skolniece. Viņai savukārt ir pavisam citādākas zināšanas.

Tad es sapratu, ka garīgā prakse ir ļoti plaša, un austrumu filozofija mani vienmēr ir vilinājusi, varētu pat teikt, ka jau no bērnības. Tā es sāku skatīties to virzienu.

Es īsti neizprotu to, ka garīgā prakse Latvijā ir uztaisīta par biznesu. Ne tā, ka tas būtu nepieņemami, bet tam tā nevajadzētu būt. Tad es sāku skatīties, kā mācības notiek citās vietās. Atradu mūkus (vai varētu teikt – viņi atrada mani) un tā es tiku pie sava Skolotāja.

Pagājušajā gadā cilvēki saziedoja naudu, un par šiem ziedojumiem es braucu satikties ar Skolotāju.  

Pastāstiet vairāk par savu ceļojumu? Kā tas ir praktiski, piemēram, kādā valodā notiek saziņa?
Man bija salīdzinoši veiksmīgi, jo es varēju runāt gan krieviski, gan angliski. Uz Nepālu tiku caur Latvijā praktizējošu budistu grupu. Vadītāji ir arī gidi, kas ved pie Skolotājiem. Tur, kur mēs aizbraucām, mums bija dažādi uzdevumi. Ja grib tikt pie lielāka Skolotāja, jāizpilda kāds noteikts uzdevums. Ja tu esi izpildījis uzdevumu, saņēmis mācību un Skolotājs redz, ka tu esi gatavs pāriet citā līmenī, iespējams saņemt svētības. Esot tur, es saņēmu vairākas svētības, jo izpildīju praktiski visus uzdevumus, kas tika doti. Tur mani apmācīja meditācijas praksē, pēc tam bija mantru prakse un iniciācijas, kas ar to saistītas. Un tad ir paša darbs, katru dienu. Ir attīrīšanās, kas ir ilgstošs process. Reiz vienas dienas laikā sanāca nostaigāt 54 kilometrus, tas bija pārbaudījums.

Uzdevumi, kas bija jāpilda, bija vairāki saistīti ar garīgo spēju izmantošanu vai arī bija kas cits?
Gan, gan. Bija tā, ka tajā dienā, kad es nogāju 54 kilometrus, man bija uz abām kājām tulznas. Es teicu, ka nākamajā dienā, iespējams, nevarēšu iet noteiktos kilometrus. Tulki zvanīja Skolotājam, un viņš teica: "Tu esi Latvijā dziednieks? Tad izmanto savas spējas un izārstē sevi!" Man nācās sēsties meditācijā un ārstēt savas kājas. No rīta tulznas bija uzsūkušās, un es varēju noiet atlikušos 30 kilometrus.

Ir kāds īpašs iemesls, kāpēc ir tik daudz jāstaigā?
Jā. Ir jāiet apkārt kalnam, kur tādās kā sienās ir nolikti ruļļi, kuros iekšā ir mantra. Viens aplis ap kalnu ir četrarpus kilometri. Katru reizi ejot garām, ir jāiegriež rullis. Tādā veidā attīra savu enerģiju. Tā tu ej un tūkstošiem reižu griez ruļļus, kuros ir miljoniem mantras.

Kas ir mantras?
Mantra principā ir simbolu vārdu salikums. Katrs simbols nozīmē kaut ko konkrētu. Katram simbolam ir sava vibrācija – gan simboliskā nozīmē, gan vārdu nozīmē. Lielākoties cilvēki uzskata, ka mantra – tā ir lūgšana. Tā tas nav. Mantra ir reāla komanda. Tā, it kā teiktu: "Es esmu…"

Cilvēki tur un šeit atšķiras?
Jā. Cilvēki tur ir sirsnīgāki. Mēs esam stipri tīrīgāki, tur ir ļoti nekārtīgs un netīrs, bet neviens tam nepievērš uzmanību. Tieši tāpat nepievērš uzmanību ādas krāsai. Cilvēki staigā un skaita savas lūgšanas, un viens otram netraucē. Tas ir normāls dzīves ritējums.

Cilvēki pie jums vairāk nāk paši vai viņus kāds pamudina?
Gan, gan. Pārsvarā nāk pēc atsauksmēm, tie, kas ir dzirdējuši, kā es vadu seminārus. Ir ļoti maz cilvēki, kas atsaucās uz reklāmu.

Kas ir tās problēmas, ko jūs palīdzat cilvēkiem risināt?
Ja runā par veselību, tad jebkādas. Protams, es nevaru īsti palīdzēt mentāli atpalikušam cilvēkam. Esmu mēģinājis, bet tur ir jābūt speciālistam tieši šajā jomā, ar to ir jānodarbojas visu dzīvi.

Vai tas ļoti daudz no jums nepaņem? Vai tā enerģija, ko jūs sniedzat, nāk arī atpakaļ?
Teiksim tā – jo vairāk dod, jo vairāk saņem. Es slimību neuztveru kā kaiti. Tā ir paša radīta ar emocijām, un es slimībai prasu atkāpties, es runāju. Ja cilvēks domā, ka slimība ļoti grib pie viņa būt, viņš kļūdās. Dvēselei nepatīk, ka fiziskais ķermenis cieš, cilvēka prāts un domāšana izraisa slimību.

Kā jūs raugāties uz medikamentu lietošanu? Vai tas konfliktē ar jūsu lietotajām metodēm?
Es nekad neesmu noliedzis medikamentus, farmācija ir vajadzīga. Bet ir arī vajadzīgi tādi cilvēki kā es, jo visu nevar izārstēt ar zālēm. Zāles nespēj attīrīt enerģiju. To var izdarīt daba un cilvēks, kas to spēj. Tas ir vienkāršs fakts. Bet zāles var palīdzēt cilvēkam ātrāk, nekā viņš nokļūs pie kāda, kas var palīdzēt enerģētiski.

Pērn Veselības mēneša laikā parkā bija cigun vingrošana. Šogad arī tas ir paredzēts?
Jā, pagājušajā gadā es to pasniedzu, arī šogad plānoju to darīt. Būs cigun nodarbības, un, iespējams, arī meditācijas.

Ir īpašs iemesls, kādēļ tieši Jūrmalas parks?
Patiesībā jā. Tur ir ļoti daudz bērnu, un es saprotu to, ka cilvēka apziņa ir ļoti plaša, bet bērna apziņa ir vēl plašāka. Pat ja viņš domā, ka viņš neredz, viņš patiesībā redz, ko dara pieaugušie. Var nākt bērni ar vecākiem, un tas ir ļoti labs veids, kā saliedēt ģimeni.

Kā jūs vislabprātāk atpūšaties?
Vingrojot un meditējot, tā ir vislabākā atpūta. Cilvēki meditāciju uzskata par kaut ko ļoti īpašu, bet man tā ir atpūta. Tādā veidā es uzņemu gan enerģiju, gan zināšanas. To var darīt jebkur un jebkad.

Kas jādara pavasarī?
Vajadzētu sākt vairāk kustēties. Vasara tomēr ir aktīvais laiks un vajadzētu sevi sagatavot. Kaut vai sākt ar vienkāršām pastaigām.

Jūsu novēlējums šodienas gaviļniekiem!
Vārdadienas gaviļniekiem novēlu atcerēties, ka tavs vārds, ko tev devuši vecāki, ir pats skaistākais! Svinēt savu vārdadienu un atcerēties savu vārdu katru dienu ar prieku.
 


Sludinājums

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki