Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 441 Viktorija, bet nav nevienas Balvas. Vārda dienā sveicam Viktoriju Urtāni.

Pastāstiet nedaudz par sevi un savu ikdienu!
Hmm... Esmu Viktorija. Biežāk saukta par audzīti. Astoņus gadus strādāju par pirmsskolas izglītības pedagogu PII „Kāpēcītis”. Strādāju ar pašiem mazākajiem bērniem, sākot no pusotra gadiņa. Bieži esmu redzējusi vecāku acīs bailes, apmulsumu un pat izmisumu, ka mazulis ir jāatstāj „bērnudārzā” un palīdzējusi tam tikt pāri. Varu teikt, ka esmu sava darba fane, patiesību sakot, diez vai kāds ietu strādāt par pirmsskolas skolotāju atalgojuma dēļ, jo tas ir niecīgs. Mana bagātība ir man uzticētie bērni un manas kolēģes. Esam daudz piedzīvojušas, bijušas kopā gan priekos, gan bēdās. Ir tāds teiciens – parādi man savus draugus un es pateikšu, kas tu esi. Jums jāredz viņas, manas meitenes, kopā esam spēks. Pagājušogad izcīnījām lielu cīņu, ieguvām finansējumu projektā labiedarbi.lv jauniem tautastērpiem mūsu mazajiem dejotājiem, tas tik bija izaicinājums.

Kas jums šobrīd ir aktuāls?
Šobrīd es piedzīvoju īpašu laiku, īpašus brīžus, piedzīvoju brīnumu! Tas nav tikai tāpēc, ka tuvojas Ziemassvētki! Maijā kļuvu par mammu mazai princesei Sofijai, un ļoti bieži vietniekvārda „es” vietā tagad saku „mēs”. Katru dienu vēroju viņas mazās uzvaras un nespēju aptvert radīšanas brīnumu! Gribu izbaudīt katru mirkli kopā ar viņu, meitiņa ir manas dzīves lielākais panākums!

Pastāstiet par biedrību “Zelta odziņa”!
Pirms diviem gadiem kopā ar vienu jauku un aktīvu kolēģīti nolēmām dibināt  bērnu attīstību veicināšanas biedrību „Zelta odziņa”. Dibināšanas mērķis bija iespēja rakstīt projektus, lai iegūtu dažādus labumus dārziņam. Pa šo laiku mums ir pievienojusies vēl viena kolēģīte un ir uzrakstīti tādi projekti kā „Krāsainie smilšu stāsti” un nopirkts gaismas galds, smilšu kaste kuģa veidolā, projekts „Gudrs vēl gudrāks” un iegādāts dators, kā arī projekts „Kāpēcīša zaļā sala”, lai tuvinātu mūsu iestādi eko skolai un iegādātas eko lupatiņas „bērnudārza” tīrības uzturēšanai. Liels atbalsts mūsu biedrībai ir „Kāpēcīša" vadītāja, kura mūs atbalsta un palīdz ar labu padomu.

Kādas ir vislabākās rotaļas bērnu attīstībai?
Katrā vecumposmā tās citas, mazulīšiem tās ir rotaļas, kurās maksimāli tiek kustināti pirkstiņi. Darbā daudz dziedu ar bērniem un mācu viņiem skaitāmpantus, kuri tiek runāti, iesaistot visu ķermeni. Bērniem patīk pirkstiņrotaļas un tās manā darbā caurvijas visam dienas ritmam (ģērbjoties, rosinot mazuli ēst, aicinot mazgāt rociņas un tamlīdzīgi).

Vai jums ir kāds iecienīts joks, citāts vai izteiciens?
Pat nezinu! Parasti tie mainās, atbilstoši situācijai! Viens no tādiem ir vecais labais izteiciens – viss ģeniālais ir vienkāršs. Paskatoties uz saviem senākajiem darbiem, rakstītiem tekstiem, secinu, ka man patika visu sarežģīt, pateikt skaisti un samudžināti, tagad mācos panākt labu rezultātu ar vienkāršām idejām. Tas izpaužas gan svētku dekorāciju izveidē, apsveikumu rakstīšanā, gan tērpa izvēlē un tamlīdzīgi.

Ko Liepājā izveidotu, ja būtu neierobežotas iespējas?
Manuprāt, Liepājā viss jau ir! Ja vēl nav, tad top! Varbūt vienīgi gribētu savu mazulīšu grupiņu pārveidotu par Montesori grupiņu, izietu papildus kursus, iegādātos un izveidotu materiālu un strādātu. Man liekas, būtu jauki!

Kas pēdējā laikā ir patīkami pārsteidzis? Kas licis aizdomāties?
Sanāks nedaudz atkārtoties. Vispārsteidzošākais man šķiet radīšanas brīnums, kā mazulis var izaugt puncī, piedzimt un tik daudz iemācīties! Katru dienu aizdomājos, kādu brīnumu esmu piedzīvojusi!

Vai ir kāds cilvēks, kura dzīvesstāsts jums šķiet piemēra vērts?
Manuprāt, priestera Andreja Mediņa dzīve, viņa darbs ar grūtībās nonākušajiem (narkotiku atkarība, cietumsods) ir piemēra vērts. Viņš dod iespēju cilvēkiem, kuri pakrituši, piecelties un sākt visu no sākuma, viņš dod iespēju šiem cilvēkiem strādāt un atrast sevi.

Kas šogad raksturo Ziemassvētku sajūtu?
Šogad man svētku laiks ir mierīgs, nekur nav jāsteidzas, nekas nav jāpagūst. Parasti uz Ziemassvētkiem jārīko pasākumi, jāiestudē uzvedumi gan darbā, gan svētdienas skolā, šogad tikai nopērku dāvanas, uztaisu rotājumus mājām un viss… Gaidu. Ļoti gribas sniedziņu, tad parasti priecājos kā bērns!

Vai zināt, kā ieguvāt savu vārdu?
Jā! Mammai bija kāds labs draugs vārdā Viktors. Nolēma arī mani nosaukt līdzīgi. Mazliet neparasti ir tas, ka manu vīru sauc Viktors. Kāds runājām laulības zvērestu, viesi sasmaidījās… Es Viktorija, ņemu tevi, Viktor par laulāto vīru…

Jūsu novēlējums šodienas gaviļniekiem!
Atrast laiku pabūt ar sevi, klusumā un rītvakar ar saviem tuvajiem aiziet uz dievkalpojumu kādā no Liepājas baznīcām, varbūt tieši tur radīsies kāda īpaša atklāsme. Priecīgus Ziemassvētkus!!!