Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, Liepājā šodien vārda dienu atzīmē 8 Armīni, neviens Vismants un 68 Aigas.

Šodien dzimšanas dienās sveicam Liepājas teātra aktieri Viktoru Elleru.

Kāda jums ir bijusi šī vasara?
Lai izbaudītu šo vasaru, man ir bijis nepilns mēnesis laika. Teātra sezonu mēs noslēdzām ar pēdējo darbu "Malēnieši" un 16.jūlijā jau sākām sākam strādāt pie izrādes "Stavangera". Principā man vasarā bija divi lieli pasākumi, kurus es saistīju ar darbu – Rīgas Līgo svētki Krastmalā un festivāls "Summer Sound". Pēc "Summer Sound" festivāla mēs ar draudzeni vienojamies, ka dodamies atpūsties ārpus Latvijas. Pasākumos sapelnījām naudiņu, iekāpām mašīnā un nedēļu ceļojām pa Eiropu – tas bija mans vasaras lielākais piedzīvojums!

Kā jūs uztverat dzīves izaicinājumus?
Es uzskatu, ka izaicinājumi cilvēkam ir ik uz soļa. Ir tikai jautājums, vai mēs pieņemam vai nepieņemam šos izaicinājumus. Ja pieņemam, mūsu dzīve ir krāsaina un interesanta, un dažkārt mēs viļamies, bet, ja mēs tos nepieņemam, mūsu dzīve kļūst pelēka un vienmuļa. Manuprāt, es bieži izvēlos šos izaicinājumus un tas padara manu dzīvi krāsaināku! Pēdējā laika izaicinājumi bija filmēties lielā filmā - "Sapņu komanda 1935" un braukt rallijā supersprintā. Savā ziņā noteikti sevi sauktu par azartisku cilvēku!

Izjūtat sevi kā rīdzinieku vai nu jau kā liepājnieku?
Esmu rīdzinieks, bet sirdī kuldīdznieks – Kuldīgā dzīvo mana ome, brālēni. Rīga bija vieta, kur es izaugu, bet vasarā es vienmēr braucu uz Kuldīgu.

Kāda bija jūsu pirmā loma Liepājas teātrī?
Tā bija sulaiņa Vīskreļa loma Rūdolfa Blaumaņa lugā "Ugunī". Izrādes režisors bija Rolands Atkučūns un man bija ļoti patīkami ar viņu kopā strādāt. Viņš man ļoti daudz deva, paldies Rolandam par iespēju! Es biju laimīgs par šo lomu!

Kādiem vaļaspriekiem pievēršaties brīvajā laikā?
Mēs dažkārt ar čaļiem ejam uzspēlēt basketbolu. Tad vēl, ko es vairāk kā pusotru gadu neesmu darījis – auto sports, bet amatiera līmenī, jo tam vienkārši neatliek laika. Studiju gados tam vairāk pievērsos. Dažreiz ar kursa biedriem ejam "čilot" pie kanāla un, protams, visu savu brīvo laiku pakārtoju, lai varētu būt pēc iespējas vairāk kopā ar savu draudzeni.

Esat arī ļoti muzikāls aktieris. Kādas ir jūsu radošās muzikālās izpausmes ārpus teātra?
Pagaidām ir tāds mazs klusums, jo pa vasaru bijām uztaisījuši pauzi. Es spēlēju kopā ar savu draugu Normundu Kalniņu, un, sadarboties ar viņu, man ir liela skola. Muzicēju kopā arī ar Maiju Kalniņu un Zandu Štrausu – paldies visiem šiem trīs cilvēkiem, jo viņi ir tie, kas mani Liepājā ir ieveduši mūzikā! Ja nebūtu Normunda, Maija vai Zandas, es domāju, ka dziedātu tikai teātrī. Kad es atnācu uz Liepājas teātri, es Normundam teicu, ka vēlos dziedāt un viņš paņēma mani savā paspārnē. Kopā ar Normundu esam ierakstījuši kaverversiju Kristapa Šēnberga dziesmai "Klusums". Paldies Reinim un visai viņa komandai, Liepājas Simfoniskajam orķestrim, kas arī piedalījās ierakstā. Tas man bija liels piedzīvojums! Šī bija Maijas Kalniņas ideja un, domāju, ja nebūtu Maijas, mēs ar Normundu šo dziesmu nebūtu ierakstījuši!

Kādās izrādēs jūs šosezon varēs redzēt?
Šīs sezonas plāns ir diezgan saspringts. Pirmā izrāde, kur mani varēs redzēt, ir "Stavangera", režisora Konstantīna Bogomolova režijā – tā ir teātra sezonas atklāšanas izrāde. Nākamais iestudējums būs pie Regnāra Vaivara traģikomēdijā "Vijs", darbs pie režisors Dž.Dž. Džilindžera izrādē "Lukrēcija Bordžija" un tad jau klāt ir Ziemassvētku koncerts. Būs arī izrāde sadarbībā ar režisoru Ģirtu Ēci un sezonas noslēguma darbs pie režisora Valda Lūriņa - "Minhauzena precības." Kopā sanāk, ka piedalīšos piecās izrādēs un Ziemassvētku koncertā. Prieks par to, jo jaunam aktierim jo vairāk darba, jo vairāk pieredzes un izaugsmes un tiešām paldies Liepājas teātrim par šīs sezonas darbu!

Kā atzīmēsiet savu dzimšanas dienu?
Ja godīgi, neesmu par to pat domājis. Man paliek 26 gadi - tas nav apaļš skaitlis. Noteikti pavadīšu to kopā ar savu draudzeni, pie mums ciemos atnāks daži draugi, bet lielas svinības neesmu iecerējis, jo nākamajā dienā ir mēģinājums. Es šogad vismaz atceros, ka man ir dzimšanas diena! Kad man palika 22 gadi, kopā ar Kuldīgas draugu, autosportistu Māri Druvu gatavojāmies sacensībām, kas notika 30. augustā. No rīta mums bija jāskrūvē mašīna, lai viss nākamajā dienā būtu kārtībā, un mēs agri aizbraucām uz boksiem. Es pārģērbos un telefonu atstāju drēbēs. Kaut kur ap pulksten četriem mums sāka gribēties ēst. Pārģērbāmies, lai dotos paēst, un es skatos telefonā – 30 neatbildēti zvani un 20 īsziņas! Man radās ļoti liels stress, jo nesapratu, kas par lietu. Un tad es izlasu īsziņu: "Daudz laimes dzimšanas dienā!" Un tikai tad, pulksten četros pa dienu, es sapratu, ka man ir dzimšanas diena!

Bet tā, parasti visas dzimšanas dienas svinēšanas notiek pie manis mājās vai aizbraucam kaut kur uz laukiem. Tad sanāk tuvākie draugi, radinieki - mamma, ome; ir daudz interesantāk un tas karnevāls daudz lielāks! (smejas)