Ziņot redaktoram

Šis teksts tiks nosūtīts portāla administrācijai, lai izlabotu, precizētu vai papildinātu rakstu.

Trešdien, 5.augustā, sveicam Osvaldus un Arvilus!


atlikušas 250 zīmes


Trešdien, 5.augustā, sveicam Osvaldus un Arvilus!

Autors: Ieva Kaija Ozola
Trešdienā, 05. augustā, 2015 | BIRKAS: vārdadiena , dzimšanas diena , Egita Lāce , basketbols , Sporta spēļu skola
Izdrukāt Ziņot

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 22 Osvaldi un 16 Arvili. Dzimšanas dienā sveicam basketbola treneri Egitu Lāci.

Pastāstiet par sevi un savu ikdienu!
Es pati vingroju – joga, pilates un aerobika, eju uz sporta klubu. Diena ieskrienas, un vakarā ir treniņi.

Kā jūs nonācāt līdz basketbolam?
Atnāca uz skolu treneris un pateica – tu, tu un tu. Mēs no klases kādas piecas meitenes sākām, un arī pabeidzām sporta skolu, un joprojām turamies kopā. Tā arī neesmu aizgājusi prom.

Trenera darbs bija likumsakarīgs turpinājums?
Nē. Vienu gadu pēc skolas profesionāli nospēlēju, tad sapratu, ka tas nav man un sapratu, ka ir jāmācās, un Sporta akadēmijā izmācījos par treneri, bet uzreiz nestrādāju. Strādāju skolā par skolotāju, tad strādāju tirdzniecībā, aizbraucu uz Īriju. Pastrādāju tur, un tad bija maģisks zvans no tā brīža Basketbola skolas direktora Artura Košeļeva. Piedāvāja trenēt zēnus, tā nu lecu tajā iekšā. Bija trīs zēnu grupas. Tā līdz šodienai trenēju zēnus.

Tas man bija liels izaicinājums – strādāt ar zēniem.

Vai atceraties savu pirmo nozīmīgo spēli?
Nu jau es vairāk atceros savu puišu spēles. Savas – jā, es atceros, spēlēšanu Jaunatnes izlasē. Atceros braucienus uz Krieviju. Ja man basketbols būtu beidzies ar savām spēlēm, tad droši vien atcerētos vairāk, bet nāk jaunie, un tas pārklājas.

Es vispār cenšos tā – spēle paiet, viss, liekam jaunu bildi iekšā.

Cik lielus bērnus sāk vest uz basketbola treniņiem?
Vispār sāk ar 1.klasīti. Ir gadījumi, kad ved jau no bērnudārza, bet mēs tā nedarām. Sākam no skolas vecuma, kad bērns ir sapratīgāks.

Kurš ir brīdis, kad ir redzams, vai būs profesionāls spēlētājs vai basketbols paliks hobija līmenī?
Tas nāk ar pieredzi, kad jau ir, ar ko salīdzināt. Atceros Kristapu Porziņģi, kad viņš vēl bija mazs. Protams, ka tur bija redzams – būs labs spēlētājs, bet cik tieši – to jau mēs neredzējām.

Es tikai varu teikt to, ka ne vienmēr talants dod vairāk par darbu. Svarīga ir attieksme, tas, cik rūpīgi visu izpilda. Pieredze rāda, ka ne vienmēr talantīgākie „izsitas”, tālāk nereti tiek lielākie darbarūķi.

Kā bērni, kas tagad nāk spēlēt, atšķiras no bērniem laikā, kad jūs mācījāties?
Bērni ir prasīgāki, viņi nedarīs tāpat vien, bet prasīs – kāpēc. Bērni gan ir arī mazkustīgāki, par to tiek runāts daudz.

Bērni ir jāieinteresē. Apkārt ir daudz intereses novērsēju, un ir jābūt tik interesantam un aizraujošam, lai bērns būtu gatavs atstāt tās citas intereses malā. Novelt visu uz to, ka bērni ir slinki, nevar. Jāskatās arī uz sevi, cik mēs esam darījuši, lai viņus noturēt.

Mums nebija ne datora, ne citu intereses novērsēju, un treniņi bija veids, kā sevi parādīt. Tas bija izaicinājums, varēja kaut kur aizbraukt.

Ar ko jārēķinās vecākiem, kas grib, lai bērni spēlē basketbolu?
Pirmkārt, vecākiem pašiem jābūt jaunietim kā piemēram. Nevar prasīt, lai bērns piedalās, ir aktīvs un sporto, ja paši vecāki neko nedara. Otrkārt – es vienmēr saku: „Ja jūs nespēj iedvesmot jūsu vecāki, es vai kāds cits no spēlētājiem...” Kaut kam ir jābūt, kas iedvesmo. Mēs pietiekoši daudz braukājam, esam arī tepat Liepājā redzējuši labas spēles, ir lielais basītis, čempionāts... Ir jāatrod kaut kas, kas iedvesmo. Kopā būšana – to atcerēsies vēl ilgi. Es vēl tagad tiekos ar meitenēm, ar kurām reizē pabeidzu sporta skolu – Ziemassvētkos, un vismaz vienu reizi vasarā. Saviem audzēkņiem saku: „Jums tas būs! Tie ir jūsu cilvēki. Skolas jums mainīsies, bet šis kolektīvs paliks.” Protams, dzīve jau var aizsviest katru uz savu pusi, bet ir jau iemesls satikties. Tā mani treneri mācīja mani, un tā es mācu savējos.

Kas jūs iedvesmo, kur ir jūsu enerģijas avots?
Mani iedvesmo vasara, jūra – esmu visīstākā vasaras meitene.

Arī ceļojumi. Ceļoju, cik vien varu. Un vēl mani iedvesmo viņi – mani audzēkņi. Mēs esam tikuši uz augstāko divīziju – tie ir gandarījuma brīži, kas paceļ.

Man šķiet, ka arī pati Liepāja paceļ.

Biju „Prāta Vētras” koncertā – arī tas mani iedvesmoja. Man vispār patīk dzīvot! Ir jābauda, nevis jābūt nīgriem. Ko tu dosi, to tu saņemsi pretī.

Vai jums ir kāda sapņu zeme, uz kuru gribētos aizceļot?
Jā, mana sapņu zeme ir Amerika. Gribētos redzēt kādu NBA spēli klātienē – tas būtu tikai loģiski. Droši vien arī Ņujorku. Eiropu esmu izbraukusi.

Ir kāda vieta Liepājā, ko jūs atceraties no bērnības?
Pludmale. Tā ir mana vieta. Es nevarētu iedomāties sevi dzīvojam pilsētā, kur nav pludmale. Vai vispār vietā, kur nav jūra, un tā noteikti arī nekad nebūs.

Kas jūs pēdējā laikā ir patīkami pārsteidzis?
Tas noteikti ir saistīts ar maniem audzēkņiem. Tas, ka viņi no 2.divīzijas pacēlās uz 1.divīziju. Tas, ka viņi ir ļoti motivēti. Piemēram, es neesmu ienākusi, bet viņi paši jau iesildās. Man kā trenerei vairāk neko nevajag – viņi paši ir gatavi darboties. Tas ir patīkami, ka nevis sagaida zālē sēžot un spiežot telefonus, bet kustībā un iesildoties.

Treneriem jau ir grūti nerunāt par labajiem sasniegumiem. Bet es arī cenšos nodalīt un atiet no tā maliņā. Man, piemēram, ļoti patīk teātris, cenšos būt lietas kursā par to, kas notiek.

Kura no izrādēm jums šobrīd patīk vislabāk?
Man patika „Klibais no Inišmānas”. Patika arī „Bordžija”, ko gan laikam vairs nespēlē. Arī „Žanna”. Ja arī man izrāde nepatīk, es atrodu tajā to, kas patīk.

Man vairāk patīk domājamās izrādes, kur kaut ko risina, šķetina.

Kas ir nepieciešams, lai pavadītu labu dienu pie jūras?
Noteikti ūdens. Jā ir, tad kādas zemenes vai ķirši. Kāds žurnāls vai grāmata. Viss. Labs garastāvoklis garantēts. Ja ir saule un silts ūdens, tad neko vairāk nevajag.

Kādi ziedi jums patīk?
Esmu nonākusi pie secinājuma, ka man patīk lilijas. Jā, arī klasiskās rozes. Un vispār visi ziedi.

Ko šovasar vēl vajadzētu izdarīt?
Kārtīgi nopeldēties. Labi jāpastrādā ar maniem puikām, lai jaunajā sezonā ir labs uzrāviens. Un paskatīties augusta zvaigžņotajās debesīs.

Kādu jūs redzat Liepājas nākotni? Kas pilsētā ir nepieciešams?
Mums vajag atpakaļ cilvēkus. Man ļoti patīk Liepāja, un sāp sirds, ka cilvēki aizbrauc. Liepājai piedien daudz cilvēki. Citādāk izejot pat pa dienu – pa Lielo ielu nestaigā cilvēki.

Kas raksturo liepājniekus?
Mazliet piesmakusi balss – tāds vējš, kāds ir šogad, nav baudīts. Mazliet izspūrušiem matiem. Un mazliet skarbums, rūdījums. Spītība – savu vietu nevienam nedosim.

Jūsu novēlējums šodien gaviļniekiem!
Baudām Lauvu valdīšanas laiku! Priecājamies, baudām sauli un svinam dzīvi!
 


Sludinājums

Pievienot komentāru

KOMENTĒT
Es, pievienojot, šo komentāru, piekrītu portāla lietošanas noteikumiem.
* Obligāti aizpildāmie lauki